Gazas sektors pabīda malā Ukrainu. Taču ne uz ilgu laiku

© Scanpix

7. oktobrī no Gazas joslas vairāki tūkstoši ekstrēmās teroristu organizācijas “Hamas” kaujinieku iebruka Izraēlas teritorijā, slepkavojot, griežot nost galvas, aizvedot gūstā izraēliešus – jaunus, vecus, kareivjus, sievietes un bērnus. Esot nogalināti 1200, taču šis skaitlis noteikti ir daudz lielāks.

Ir gājuši bojā ne tikai Izraēlas pilsoņi, bet arī ļaudis no daudzām citām valstīm. Esot gājuši bojā arī 14 taizemieši, kas audzēja avokado netālu no Gazas joslas. Vienu taizemieti palestīnietis nogalināja ar kapli, un šādi video ir redzami pasaules interneta vietnēs. Izraēlā atrodas arī kāds pusotrs simts Latvijas valstspiederīgo. Speciāli viņiem 16. oktobrī organizēts “airBaltic” avioreiss, lai evakuētu. Taču šādam reisam vajadzēja būt 6. vai 7. oktobrī, nevis 16. datumā, kad smagākie brīži jau garām.

Vienlaikus ar kaujinieku uzbrukumu pirmajā dienā uz Izraēlas teritoriju tika raidītas 5000 raķetes, ar kurām izslavētais pretgaisa “dzelzs kupols” daļēji tika galā, bet ne ar visām - bija arī trāpījumi pa Izraēlas militāro infrastruktūru un pa mierīgo iedzīvotāju mājām. Arī Izraēla nav palikusi parādā un ir šāvusi pa Gazas joslu, kā arī pa atsevišķiem objektiem Libānā, nogalinot tuvu pie 2000 kaujinieku un civiliedzīvotāju.

“Jūrmala” ar divarpus miljoniem iedzīvotāju

Gazas joslu kaut kādā mērā var salīdzināt ar Jūrmalu. Jūrmala ir gara un šaura pilsēta pie Rīgas līča 25 kilometru garumā. Gaza ir mazliet garāka - 34 kilometri pie Vidusjūras. Taču Jūrmalā ir mazāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, kamēr Gazas joslā dzīvo vairāk nekā divi miljoni, ja ne visi 2,5 miljoni. Tā ir viena no visblīvāk apdzīvotajām vietām pasaulē. Lai kur nekristu Izraēlas raidītas raķetes, liela ir ticamība, ka bojā ies ne tikai bruņotie kaujinieki, bet arī iedzīvotāji.

Gazas “Hamas” ir bijusi spējīga nodarīt milzīgu postu Izraēlai, taču Izraēla ir militāri nesalīdzināmi spēcīgāka par “Hamas”, “Hesbollah” un citām ekstrēmajām organizācijām reģionā. Turklāt Izraēla ir saņēmusi nekavējošu NATO atbalstu ar domu, lai Izraēlai naidīgā Irāna tiktu atturēta no iesaistes karadarbībā. Vidusjūrā jau dežurē supervarenais amerikāņu karakuģis “Gerald R. Ford” un vēl citi karakuģi.

Paredzams, ka Izraēlas armija iznīcinās “Hamas”. Jautājums ir tikai par metodēm un laiku, cik drīz.

24 stundas, lai bēgtu

Izraēla ir devusi Gazas iedzīvotājiem diennakti laika, lai viņi pamet joslas ziemeļus un pāriet uz dienvidiem. Tas skar vismaz miljonu cilvēku. Ja Kauguru, Slokas, Vaivaru un Mellužu iedzīvotājiem būtu vienā dienā viss jāpamet un jābēg uz Bulduriem un Majoriem, tas būtu visnotaļ dramatiski. Taču Gazā tas ir nesalīdzināmi dramatiskāk - tās ir milzīgas ļaužu masas. Un ko kauguriešiem darīt Majoros, kur viņus neviens negaida?

Turklāt visai “Jūrmalai” ir atslēgta elektrība, ūdens, ir nogrieztas pārtikas piegādes. Viņi varētu bēgt pāri Lielupei uz Rīgu jeb Ēģipti, taču Ēģipte robežu ir skarbi slēgusi.

“Ar baltiem cimdiem” nesanāks

Izraēla ir sagatavojusies darīt visu, lai pārskatāmā nākotnē 6. oktobris neatkārtotos, taču pašlaik pati sāk riskēt, ja pārspīlēs ar atriebību, blokādi un lielas humānās krīzes radīšanu. Likvidēt “Hamas” “ar baltiem cimdiem” būs ļoti grūti īstenojama misija.

Tur, kur lido lodes un raķetes, notiek nelāgi atgadījumi. Tā, piemēram, Libānas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka tā iesniegs oficiālu sūdzību ANO Drošības padomei par Libānas pilsoņa Isama Abdulas, Libānas valstspiederīgā un aģentūras “Reuters” žurnālista, “apzināto nogalināšanu”, liecina valsts mediju ziņojumi. Abdula tika nogalināts piektdien Libānas dienvidos, kad Izraēlas apšaude trāpīja žurnālistu grupai, stāstīja aculiecinieki notikuma vietā. Incidentā ievainoti arī divi “Al Jazeera” žurnālisti. Katarā bāzētais mediju tīkls ir paziņojis, ka uzskata Izraēlu par “juridiski un morāli atbildīgu par šo brutālo uzbrukumu".

Kneseta deputāts: “”Hamas” par noziegumu maksās dārgu cenu”

Izraēlas Kneseta (parlamenta) deputāts Vladimirs Beļijaks situāciju valstī raksturo kā tādu, kur visi resursi ir veltīti tam, lai “Hamas” tiktu sakauta. Beļijaks ir no opozīcijas partijas, taču pašlaik iekšpolitiskās nesaskaņas un vainīgo meklēšana esot nolikta malā. “Situācija ir diezgan sarežģīta. Pirmajā kara dienā cietām milzīgus zaudējumus, kuru apmēri vēl nav pilnībā izprasti. Bet tieši šādās dienās izpaužas ebreju tautas, Izraēlas pilsoņu solidaritāte. Mēs visi esam mobilizēti uzvarai. “Hamas” par šo noziegumu maksās ļoti lielu cenu,” “Neatkarīgajai” sacīja Beļijaks.

Erdogans grib būt miera balodis

Turcijas plašsaziņas līdzekļos jau pirms sauszemes uzbrukuma Gazas sektoram sāka attēlot šausmas, ko cieš nabaga palestīnieši, ne pārāk daudz uzsverot, ka palestīnieši bija tie, kas uzbruka izraēliešiem. “Gazā notiek slaktiņš, bet pasaule klusē. Mēs nebrīnāmies, esam pieraduši. Zīdaiņi mirst, civiliedzīvotāji mirst. Mūsu lūgšanas ir ar civiliedzīvotājiem. Es atbalstu Palestīnu, kuras galvaspilsēta ir Jeruzāleme,” “Neatkarīgajai” sacīja Turcijas televīzijas dīva, žurnāliste Ezgi Āšika, spilgti raksturojot, kāds no Rietumeiropas atšķirīgs skatījums uz Izraēlas notikumiem ir viņas valstī. Viņa uzskata, ka Turcijas prezidents Redžeps Erdogans būšot īstā figūra, kas varētu uzņemties moderatora funkcijas, lai iedibinātu mieru “tāpat, kā viņš to jau dara starp Ukrainu un Krieviju, lai sekmētu graudu līgumu un glābtu Āfrikas nabadzīgās valstis no bada”.

Krievijas īsie prieki

Karš Izraēlā ir īsta “medusmaize” Krievijai, kurai te uzreiz ir daudz ieguvumu.

Pasaules informatīvajā telpā Izraēlas notikumi pašlaik izskatās svarīgāki nekā Krievijas nelietības Ukrainā. Piemēram, Indijas plašsaziņas līdzekļos Izraēlai tiek veltīta milzu uzmanība, bet Ukrainas kara tēma jau vismaz gadu nav aktualitāšu topā.

Kremļa propaganda Krievijas iekšējam patērētājam stāsta pasakas, ka ASV un Ukraina barojusi “Hamas”, lai gan Krievija atklāti brāļojas ar Izraēlas lielāko ienaidnieci Irānu, iepērk no tās bezpilota ieročus. Nav izslēgta Krievijas loma “Hamas” musināšanā, morālā un monetārā atbalstīšanā uz iebrukumu Izraēlā.

Nav zināms patiesais Krievijas ieguldījums kara izraisīšanā, bet motīvs ir acīmredzams - jebkurš militārs konflikts pasaulē, lai tas būtu Karabahā, Izraēlā vai Mali, lej ūdeni uz Krievijas dzirnavām un palīdz tai novērst uzmanību no pašas kara noziegumiem.

Izraēlas diplomātija to saprot, taču izvairās sacīt kādus skarbus vārdus, jo nevēlas asu konfrontāciju ar Krieviju.

Atšķirībā no rietumvalstīm Krievija nenosoda “Hamas” teroru, bet žonglē ar runča Leopolda frāzēm, ka “visiem jādzīvo draudzīgi”.

Izraēlas notikumi Amerikas Savienotajām Valstīm it kā liek pievērsties Tuvajiem Austrumiem un nolikt malā Ukrainu, taču šajā ziņā Krievija var pārāk nesasapņoties, ka Ukraina tiks aizmirsta. ASV atbalsts Ukrainai turpināsies tik un tā. Tāpat paredzams, ka turpināsies sankciju politika pret Krieviju.

Atšķirībā no Ukrainas, kurai nepieciešams liels naudisks un bruņojuma atbalsts, Izraēla ir gana labi bruņojusies jau tāpat. Tā ir bagāta arī ar cilvēkresursiem, jo īsā laikā uz karu pret “Hamas” ir mobilizējušies vairāk nekā 300 tūkstoši rezervistu. Diezin vai būs tā, ka ASV tagad milzīga nauda būs jādod Izraēlai par sliktu Ukrainas vajadzībām.

Nav teikts, ka jau rītdien ap pusdienlaiku, bet Izraēla sakaus “Hamas” un šis jautājums tiks nolikts malā. Un Ukraina nonāks atpakaļ priekšplānā.

Komentāri

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais