Gazas joslā sabrukums jau pirms Izraēlas iebrukuma

© Scanpix

* Bojāgājušo skaits Izraēlas uzlidojumos naktī pieaudzis līdz 71 pēc uzbrukumiem Rafai un trīs māju bombardēšanas Hanjunisā. * ASV valsts sekretārs Blinkens saka, ka Baidens uzsvērs – Izraēlai ir "tiesības un pienākums" aizstāvēties no “Hamas”.

* Izraēlas uzbrukumos Gazā gājuši bojā vairāk nekā 2800 palestīniešu. * Irānas Ārlietu ministrija saka, ka proirāniskie grupējumi reģionā varētu apsteidzoši rīkoties pret Izraēlu pat "tuvākajās stundās".

* “Hamas” “Al-Kasama brigādes” paziņo, ka Gazā ir līdz 250 gūstekņiem, un tā ir gatava atbrīvot tos, kuriem ir ārvalstu pilsonība, tiklīdz "apstākļi to atļaus".

* Pasaules Veselības organizācija brīdina, ka aplenktajā Gazas joslā ir atlikušas tikai "24 stundas ūdens, elektrības un degvielas". Šāds svarīgāko ziņu apkopojums par karu Izraēlā 17. oktobrī lasāms Kataras televīzijas “Al Jazeera” portālā. Līdzīga satura ziņas vēsta arī citi plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē. Skaitļi par bojā gājušajiem, gūstekņiem un bēgļiem var nedaudz atšķirties, taču tiem ir tendence vai ik stundu pieaugt.

Miljons bēg no ziemeļiem uz dienvidiem

Vairāk nekā miljons Gazas sektora iedzīvotāju ir devušies uz teritorijas dienvidiem, jo Izraēla ir piedraudējusi ar sauszemes ofensīvu ziemeļos. Sākumā Izraēla deva evakuācijai diennakti laika, pēc tam atlika uzbrukumu vēl par sešām stundām, bet arī pēc tam vēl neuzbruka. Taču nav rimusies Gazas sektora bombardēšana ar raķetēm un uzlidojumi. Rafa un Hanjunisa nav nekādi ziemeļi, bet apdzīvotas vietas Gazas dienvidu galā. Ja arī tur tika iznīcināti kādi “Hamas” kaujinieki, kopā ar viņiem bojā ir gājis daudz civiliedzīvotāju. Vienā no triecieniem vienā mirklī esot nogalināti 18 palestīnieši no vienas ģimenes.

No 2800 bojā gājušajiem palestīniešiem trešdaļa ir bērni vai pusaudži. Tas nav tāpēc, ka Izraēla speciāli medītu bērnus, bet tādēļ, ka viss Gazas iedzīvotāju kopums ir gados ļoti jauns. Piemēram, Latvijā iedzīvotāju vidējais vecums ir 42,9 gadi, bet Gazā tas ir 18!

Milzīga humānā katastrofa

Septembra beigās vairāk nekā 100 000 armēņu pameta Kalnu Karabahu un devās uz Armēniju. Jau tā ir liela traģēdija un humānā katastrofa, taču notikumi Gazā jāreizina ar 10! Iedzīvotājiem trūkst pārtikas, ūdens, medikamentu, degvielas, sakaru. Tūkstoši stāv rindā pie robežas ar Ēģipti, gaidot, kad viņus varbūt ielaidīs kaimiņvalstī. Taču kaimiņi nesteidzas viņus uzņemt, nevēloties iedzīvoties tādās problēmās, ka Izraēla sāks starp bēgļiem iefiltrējušos “Hamas” kaujiniekus bombardēt arī Ēģiptes teritorijā.

Jau līdz šīm Gazas josla dzīvoja ekonomiskas blokādes, liela bezdarba un zema dzīves līmeņa apstākļos, bet tagad jo daudz infrastruktūras objektu un dzīvojamo ēku ir sagrautas. Vienīgais, uz ko iedzīvotāji var cerēt, ir starptautiskā palīdzība. Valsts sekretārs Entonijs Blinkens ir paudis, ka ASV sadarbojas ar Izraēlu, Ēģipti un Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai nodrošinātu humānās palīdzības ceļu Gazas joslai.

Pagājušās nedēļas nogalē Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES trīskāršos savu humāno palīdzību līdz vairāk nekā 75 miljoniem eiro, lai atbalstītu civiliedzīvotājus, kam tā nepieciešama Gazā. Finansējums tiks novirzīts caur atlasītiem ES humānās palīdzības partneriem, kas darbosies uz vietas, ņemot vērā to spējas un piekļuvi. Taču pagaidām ne spēju, ne piekļuves Gazai šiem partneriem vēl nav bijis.

Baidens domā, ka okupēt Gazu ir slikta doma

Ir daudz satraucošu jautājumu, uz kuriem nav zināmas atbildes. Ir saprotams, ka Izraēlas mērķis ir sagraut teroristisko organizāciju “Hamas”, kura 7. oktobra rītā iebruka Izraēlas teritorijā, grieza rīkles, šāva nost kareivjus, bērnus, sievietes un sirmgalvjus. Īsā laikā gāja bojā 1400 izraēliešu. Taču kā Izraēla šo mērķi īstenos? Neba “Hamas” organizācija sēdēs Gazas ziemeļos un gaidīs Izraēlas armiju, lai ietu bojā pārspēka priekšā. Vienīgais motīvs, ko var saprast no Izraēlas puses, ir iznīcināt “Hamas” apakšzemes tuneļus, kas esot pamatīgi veidoti, betonēti, elektrificēti un kas stiepjoties pa visu Gazu 300 kilometru garumā. Nu iebruks izraēlieši, aizbērs tuneļus... Bet pēc tam? Vai liks visiem iedzīvotājiem evakuēties no dienvidiem uz ziemeļiem, lai likvidētu palestīniešu militāro infrastruktūru arī tur?

Ne Ēģipte, ne Jordānija, ne Sīrija, ne Saūda Arābija un arī Irāna nealkst uzņemt pie sevis visus Gazas iedzīvotājus, kuru kopā ir vairāk nekā divi miljoni. Acīmredzot Izraēlai būs jāmeklē kāds diplomātiski politisks risinājums - jāatdala “sliktā” “Hamas” no “labās” “Hamas”, kāda nebūt administrācija, ar kuru varbūt varēs par kaut ko vienoties, lai nākotnē nebūtu jāpiedzīvo līdzīgi uzbrukumi atkal. Taču vai tas vispār ir iespējams?

ASV prezidents Džo Baidens 18. oktobrī paredzējis apmeklēt Izraēlu solidaritātes vizītē un vēlreiz paust, ka Izraēlai ir tiesības aizstāvēties, taču viņš ir cita starpā paudis, ka “okupēt Gazu ir slikta doma (būtu kļūda)”. Tas ir mājiens Izraēlai, ka varbūt nevajag pārspīlēt ar atriebību un varbūt nevajag braukt Gazā iekšā ar tankiem.

Pentagons piebīda Irānai pie krūtīm divus “karstus gludekļus” - varenus karakuģus

Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirabdollajans ir paudis nepārprotamus draudus Izraēlai, brīdinot par iespējamu preventīvu triecienu “tuvākajās stundās”. No viņa sacītā gan izriet, ka tā nebūs pati Irāna, kas tagad sāks karot, bet Irānas atbalstītas grupas, kas “neļaus Izraēlai Gazā darīt to, ko tā vēlas”. Starp šīm grupām ir Libānas “Hezbollah”, kas jau vairāk nekā nedēļu manevrē gar Izraēlas robežu, palaikam raidot uz izraēliešiem šāvienus. Šī pārrobežu uguns apmaiņa līdz šim ir bijusi lielā mērā ierobežota, un tā attiecas tikai uz pierobežas zonām un militāriem mērķiem. “Hezbollah” pierobežā notiekošo raksturo kā sadursmes un brīdinājumu, savukārt Izraēla to raksturo kā zem eskalācijas līmeņa. Taču Izraēlai tas liek ņemt vērā, ka nevar koncentrēt visus militāros spēkus tikai pret “Hamas” Gazā, jo riskē saņemt triecienu no mugurpuses.

No nopietnākas iesaistes karā pret Izraēlu Irānu, jādomā, attur tas, ka Vidusjūrā pie Izraēlas krastiem demonstratīvi dežurē divi vareni karakuģi - “USS Eisenhower” un “USS Gerald. R. Ford”. Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto, Pentagons ir devis rīkojumu lidmašīnu pārvadātāju trieciengrupām doties uz Vidusjūras austrumiem, lai atturētu Irānu vai “Hezbollah” no pievienošanās Izraēlas un “Hamas” konfliktam.

Milzīgs sprādziens otrdien satricināja Gazas pilsētas slimnīcu, kurā atradās ievainotie un citi palestīnieši, kuri meklēja patvērumu, nogalinot simtiem cilvēku, paziņoja “Hamas” pārvaldītā Veselības ministrija. “Hamas” vainoja Izraēlas gaisa triecienu, bet Izraēlas militārpersonas pie šīs traģēdijas vaino palestīniešu grupējumu “Islāma džihāds”.

Nogalināti vismaz 500 cilvēku, paziņoja ministrija.

Dusmas par slaktiņu ir izplatījušās visā reģionā, un vairākās valstīs notiek lielas protesta demontrācijas. Jordānijas ārlietu ministrs paziņoja, ka viņa valsts ir atcēlusi reģionālo samitu, kas bija paredzēts trešdien Ammānā, kur ASV prezidentam Baidenam bija paredzēts tikšanās ar Jordānijas karali Abdullu II, Palestīnas prezidentu Mahmudu Abasu un Ēģiptes prezidentu Abdel Fatahu el Sisi. Līdz ar to Baidens apmeklē tikai Izraēlu.

Izraēlas armija slimnīcas uzspridzināšanā apsūdz “Islāma džihādu”, mazāku, radikālāku palestīniešu kaujinieku grupējumu, kas bieži sadarbojas ar “Hamas”. Militārie pārstāvji paziņoja, ka “Islāma džihāda” kaujinieki netālu no slimnīcas izšāvuši raķeti un ka "izlūkošanas informācija no vairākiem avotiem" liecina, ka par sprādzienu ir atbildīgs šis grupējums..

Šekelis pret dolāru nokritis līdz 4

“The Israel Times” raksta, ka Izraēlas šekelis pret dolāru nokritis līdz 4, pirmo reizi kopš 2015. gada. Valūta kara apstākļos kļūst vājāka pat pēc tam, kad Izraēlas Banka paziņoja par plānu iejaukties valūtas tirgū, lai mēģinātu ierobežot strauju šekeļa kritumu.

Iespējams, centrālā banka pārdos līdz pat 30 miljardiem dolāru ārvalstu valūtā, lai pasargātu šekeli no sabrukuma. Tas tiek darīts, lai "nodrošinātu nepieciešamo likviditāti nepārtrauktai pareizai tirgu darbībai", paziņoja Izraēlas Banka.

Šekeļa kritiens par 4% uz 4 pret 1 USD kara apstākļos Izraēlas ekonomikai vēl nav “mirstama vaina”, taču nopietnāki satricinājumi var būt tad, ja karš ieilgs - ja būs traucēta tirdzniecība, loģistika, transports, tūrisms, ja investori ies projām un jaunu investīciju nebūs.

Komentāri

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais