Krievijas sports par visu vari, pa visām spraugām, plaisām un caurumiem cenšas izmantot katru izdevību, lai panāktu savu piedalīšanos starptautiskās sacensībās un lielajos sporta forumos.
Latvijā lielu prieku izraisīja vēsts, ka Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) izpildkomiteja 26. septembrī izvēlējusies Latvijas Futbola federāciju (LFF) kā 2027. gada Eiropas U-17 čempionāta finālturnīra puišiem rīkotāju. Taču tai ir arī viena smaga blakne - Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Vadima Ļašenko vārdiem izsakoties, “kā sniegs uz galvas” ir uzkritis tās pašas UEFA lēmums par Krievijas U-17 jauniešu atgriešanu sacensībās.
LFF ir jau reaģējusi, paziņojot, ka pret Krievijas un Baltkrievijas futbolistiem nespēlēs, pat ja tas patraucētu rīkot 2027. gada Eiropas U-17 čempionātu. Pret UEFA lēmumu ir izteikušās arī Igaunija, Lietuva, Polija un Anglija.
Saeimā tiek rosināts Sporta likumā noteikt, ka Latvijā būs aizliegts organizēt komandu sporta spēļu nacionālo vai jauniešu izlašu sacensības, kurās piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā.
Pēc Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā UEFA uz nenoteiktu laiku diskvalificēja visas Krievijas komandas, tostarp liedzot Sanktpēterburgā notikt UEFA Čempionu līgas finālam, bet Kazaņā - UEFA Superkausa izcīņai. Tāpat savienība pārtrauca līgumu ar savu sponsoru "Gazprom".
Taču tagad Krievijai ir izdevies pielīst UEFA bosiem pa sētas pusi - asociāciju savienība pauž, ka bērnus nedrīkstot sodīt par darbībām, par kurām ir atbildīgi tikai pieaugušie.
Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC) piektdien savā kongresā Bahreinā balsoja pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepielaišanu Parīzes paraolimpiskajās spēlēs.
Kaut arī Krievija jau ilgāk nekā pusotru gadu karo Ukrainā, 74 IPC dalībvalstis nobalsoja par Krievijas sportistu dalību spēlēs, 65 balsoja pret, un 13 valstis atturējās.
Citā balsojumā 90 delegāti nobalsoja par Krievijas Paralimpiskās komitejas daļēju diskvalifikāciju, 56 bija pret, bet seši atturējās. Daļējas diskvalifikācijas dēļ Krievija zaudē visas IPC dalības tiesības, tomēr tās sportisti ir tiesīgi piedalīties 2024. gada Parīzes paraolimpiskajās spēlēs kā individuāli atlēti neitrālā sportista statusā.
Atsevišķā balsojumā dalība tika atļauta arī Baltkrievijas sportistiem.
Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) vēl nav lēmusi par savu turpmāko rīcību, taču, visticamāk, tās reakcija būs nepiedalīties paraolimpiskajās spēlēs, ja tur piedalīsies “neitrāli” atlēti no Krievijas un Baltkrievijas.
IPC balsojums skaidrojams ar to, ka lielā daļā Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstu par Krievijas agresiju Ukrainā ir miglains priekštats - nu apmēram tāds pats, kāds latviešiem par nesaskaņām Kamerūnā starp lauzītā franču un lauzītā angļu valodā runājošām ļaužu grupām.
Cilvēki pat nezina, kur īsti ir Ukraina, vietējos medijos tiek cilātas citas problēmas, bet par karu pēdējās īsziņas bija varbūt 2022. gada februāra beigās. Tā kā daudzviet sena tradīcija ir lamāt un visās savās nelaimēs vainot Ameriku, Krievija tiek uzskatīta par pretsvaru “imperiālismam”. Cilvēki nezina, kādus asiņainus varas darbus, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Krievija pastrādā Ukrainā, nezina, ka šī teroristiskā agresorvalsts nodarbojas ar kodolšantāžu, nezina, ka Putins un viņa propagandas mašinērija nepārtraukti melo un ka Kremlis uzspļauj jebkuriem noslēgtiem līgumiem un norunām. Toties sešas Āfrikas valstis zina, ka “labais Putins” par velti dos tām graudus. Un nezina, ka daļa šo graudu nozagti ukraiņiem.
Uzreiz pēc kara sākuma Indijas medijos, kuriem ir simtiem miljonu auditorija, ar nomācošu pārsvaru dominēja rašistu propagandas naratīvi, bet tagad ziņu par Ukrainu tikpat kā nav nemaz.
Bet Argentīnas medijos par karu Ukrainā vispār nav ziņu.
Krievija nežēlo naudu, tās “troļļu” armija cītīgi strādā, lai “kolektīvo Dienvidu” iedzīvotājiem iedvestu sev izdevīgu noskaņojumu, un, lūk, rezultāts - 74 pret 65, 13 atturoties!
Dabiski, ka, satverot šo mazo pirkstiņu, Krievija grib arī visu roku - arī Parīzes olimpiādi.
IPC prezidents Endrū Pārsons neuzskata, ka piektdien pieņemtais lēmums varētu ietekmēt Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sēdi Mumbajā (Indija) pēc divām nedēļām, kurā tiks apspriesta krievu un baltkrievu dalība Parīzes olimpiskajās spēlēs. "Es nedomāju, ka mūsu lēmums ietekmēs SOK. Kas attiecas uz spēlēm, darbības līmenī mēs strādājam ļoti integrēti, taču joprojām esam dažādas organizācijas ar diviem atšķirīgiem noteikumiem. Tāpēc laiku pa laikam mēs varam pieņemt atšķirīgus lēmumus par līdzīgiem jautājumiem," aģentūrai “Reuters” sacīja Pārsons. "Arī spēļu organizācijas komiteja un Francijas valdība apzinās, ka mums ir divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību gan olimpiskajās, gan paraolimpiskajās spēlēs," piebilda Pārsons.
Jūlijā SOK prezidents Tomass Bahs nosūtīja uzaicinājumus nacionālajām olimpiskajām komitejām piedalīties 33. vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē. Komentējot iespējamo Krievijas sportistu pielaišanu spēlēm, Bahs sacīja, ka SOK vēl nav pieņēmusi nekādu galīgo lēmumu un rūpīgi seko līdzi politiskajai situācijai pasaulē.
Kādreizējais Vācijas paukotājs Bahs ir sen pazīstams kā Putina draugs un ir paudis atbalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalībai 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, neskatoties uz notiekošo Krievijas un Ukrainas karu. Atbildot uz vairāku nacionālo valstu iebildumiem,
viņš norādīja, ka valstu valdībām nevajadzētu izlemt, kurš varēs piedalīties starptautiskos sporta turnīros. 2023. gada 22. martā Bahs vēlreiz pauda atbalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalībai sacensībās, paužot iebildumus pret politisko ietekmi uz sportu un "jebkuru ierosinājumu, ka pret krieviem jāizturas tā, it kā viņiem būtu kolektīva vaina". SOK “sekošana līdzi politiskajai situācijai pasaulē” drīzāk jāsaprot kā interese, cik šoreiz viņam un citiem SOK locekļiem pienāksies par pakalpojumiem...
SOK un arī UEFA vēsture ir atbaidošu dopinga un korupcijas skandālu virkne, taču visbiežāk ir tā, ka, lai gan amatpersonu pērkamība ir acīmredzama, nekādu seku tam nav. Var tikai gara acīm iztēloties, cik koferu ar naudu naftas šeihiem vajadzēja, lai, piemēram, Pasaules kauss futbolā pagājušajā gadā notiktu tieši Katarā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 7. septembrī izteicās, ka Krievijas un Baltkrievijas karogiem nebūs plīvot Parīzes olimpiādē. Taču, taujāts par iespējamo tādu Krievijas sportistu klātbūtni Parīzē, kas startē kā neitrāli, Makrons piebilda: "Es ceru, ka tas ir sirdsapziņas lēmums olimpiskajā pasaulē. Ne jau rīkotājvalstij ir jāizlemj, kas būtu jādara SOK.” Sporta laikrakstam “L'Equipe” viņš piebilda: "Es pilnībā uzticos Tomasam Baham.”
Tas būtībā nozīmē, ka ar neitrāliem karogiem Krievijas sportisti būs laipni gaidīti Parīzē, kur dažādu individuālo sporta veidu pārstāvji varēs dižoties ar sasniegumiem un šā vai tā propagandēt savu Putinu, agresīvo, totalitāro Krieviju. Iespējams, Makrons ir nobijies no Krievijas Cīņas federācijas prezidenta Mihaila Mamiašvili, kurš ir izteicies, ka uz Parīzi būs jābrauc ar tankiem, ja olimpiādē būs jāpiedalās kā “bēgļu komandai”. Šis nu ir tas brīdis, kad cīkstonis jānomierina un jāpaskaidro, ka olimpiskais karogs nav nekāds bēgļu karogs un simbolika uz tā nozīmē, ka pret agresorvalsts sportistiem tiek izrādīta liela cieņa...
Droši vien Parīzē Krievijas “neitrālais” atlēts sastapsies ar ukraini. Kā ukrainim uz to reaģēt, atceroties, ka pretinieks ir no valsts, kura katru dienu ar raķetēm, droniem un artilēriju bombardē Ukrainas infrastruktūru, slimnīcas, skolas, bērnudārzus, teātrus, tempļus, graudu un naftas termināļus? No Krievijas sportista pārnestā nozīmē smird pēc asinīm un līķiem.
Saskaņā ar “Radio Brīvība” informāciju, līdz aprīlim karā pret Krieviju bija gājuši bojā 262 ukraiņu sportisti un sagrautas 363 sporta būves. Krievija cenšas fiziski iznīcināt ukraiņu sportistus, bet ukraiņiem tad būtu tagad jāakceptē sacensības pret “neitrālajiem”, lai Krievija var leģitimizēt savus kara noziegumus un uzdoties par “normālu” valsti?
UEFA argumentē, ka nevajag bērniem liegt sacensties. Pašlaik jau vairāk nekā 500 ukraiņu bērnu ir gājuši bojā un nekad futbolu nespēlēs. U-17 ir tas vecums, kurā daudzi krievu jaunieši jau spēlē armijas un iekšlietu struktūru sporta klubos. Tēlaini izsakoties, kamēr vecāki nogalina ukraiņus, viņu bērni lai brauc spēlēt futbolu pret bērniem, kuri pagaidām vēl nav nogalināti.
Vēl iežēlinošāk argumenti varētu skanēt paraolimpiskajā kontekstā, taču tikai tad, ja piemirstas, ka Krievijas šāviņi rauj nost ukraiņiem rokas un kājas un padara viņus par potenciāliem paraolimpisko spēļu dalībniekiem.
Ja SOK pieņems Krievijai un Baltkrievijai labvēlīgu lēmumu, kā uz to reaģēs Ukrainas sabiedrotie, ko teiks ES valstis, ASV, Kanāda, Austrālija, Japāna? Visi mierīgi noskatīsies un pārlaimīgi brauks uz Parīzi?
Vispār jau tādos dziļi profesionalizētos sporta veidos kā teniss vai riteņbraukšana kopš 2022. gada 24. februāra nekas nav mainījies - “neitrālie” karogi plīvo kā plīvojuši. Nu atgadījās, ka paukošanā ukrainiete Olga Harlana nedeva roku “neitrālajai” sportistei un tika diskvalificēta. Pēc tam gan diskvalifikācija tika atcelta. Tāpat varēs darīt arī olimpiādē - diskvalificēties un atkpakaļkvalificēties, un pievērt acis uz notiekošo.
Vai varbūt tomēr kaut kas tiks darīts, lai Putina cilvēkēdājvalsti izolētu un tās “maigās varas” izpausmes aplauztu?
