“Mans dēls šogad uzsāka mācības 4. klasē. Un jau pirmajā dienā – krievu valodas stunda! Kāpēc?! Kaut arī viņam tikai 11 gadu, puika saprot, kas notiek Ukrainā, kur iebrukuši krievi. Viņš negrib mācīties krievu okupantu valodu. Kā lai no tās atsakās? Saprotamu iemeslu dēļ nenosaukšu nedz bērna vārdu, nedz skolu – baidos no vēršanās pret mazo skolnieku,” saka kāda mamma. Tas nav vienīgais gadījums: krievu valoda joprojām tiek uzspiesta latviešu skolēniem.
Patlaban ir zināms, ka obligātā krievu valodas pasniegšana vispārizglītojošajās skolās beigsies tikai 2031. gadā: tad skolu absolvēs devītklasnieki, kuri mācības ceturtajā klasē būs uzsākuši 2025. gada 1. septembrī, kas ir pēdējais mācību gada sākums, kad pamatskolas bērniem kā otro svešvalodu (tas ir - obligātu mācību priekšmetu) vēl varēs piedāvāt krievu valodu. Izglītības programmas, kas spēkā šobrīd, paredz, ka tikai 2026. gada 1. septembrī 4. klases skolēniem vairs nebūs iespēju kā otro svešvalodu izvēlēties krievu valodu.
Spriežot pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, pērn Latvijā no 668 skolām gandrīz puse - 320 skolu - kā otro svešvalodu piedāvāja krievu valodu. To mācīja vairāk nekā 1000 skolotāju. Novados, kur palikušas labi ja pāris skolas, nav iespēju savu bērnu pārcelt uz kādu citu mācību iestādi, kur nepielūdz krievu valodu. Pilsētās tas mazliet vienkāršāk.
Nav saprotams, kāpēc skolas jau šodien nevar atteikties no krievu valodas uzspiešanas saviem audzēkņiem? Kāpēc vajadzīgs kaut kāds “pārejas periods”? No kā un uz ko ir jāpāriet?
Portālā “jauns.lv” lasām: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa apgalvo, ka atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanās nozīmē nesaņemt vērtējumu un netikt pārceltam nākamajā klasē. Tātad tas nozīmē, ka skolēns nesaņems pamatskolas beigšanas apliecību? Kas tie par murgiem? Vai tos izvēlas Rīgas domes amatpersonas? Varbūt tomēr IZM?
Tāpēc nosūtīju jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai.
Jautājumi bija šādi:
Ministre Anda Čakša (JV) atsūtīja šādu komentāru: “To, ka trīsdesmit gadus pēc Latvijas neatkarības un divdesmit gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas skolās joprojām vairāk apgūst agresora kaimiņvalsts Krievijas valsts valodu nekā, piemēram, citu ES valstu valodas, varētu nosaukt par neiedomājamu paviršību vai pārpratumu, ja vien šī situācija neveidotu būtiskus drošības riskus mūsu valstij. Retorisks jautājums: ar ko Latvijas cilvēki sasaista savu nākotni, ar Krieviju vai ar ES?
Tāpēc šobrīd izglītības sistēmā un pašvaldībās notiek sagatavošanas process pārejai uz otro svešvalodu, kurai jābūt vienai no ES valodām, prioritāri vācu, franču vai spāņu.
Domāju, ka sakarā ar jūsu uzdotajiem jautājumiem atsevišķām pašvaldībām Latvijā ir vēl lielāki izaicinājumi. Šogad 1. septembrī uzsākts vienotas skolas veidošanas pēdējais trīs gadu posms. Visiem jāsaprot, ka šī pāreja uz apmācībām latviešu valodā visās pašvaldību skolās ir neatgriezenisks process. Lai tas notiktu sekmīgi, valsts paredz pietiekamu plašu atbalstu pašvaldībām.”
Savukārt IZM komunikācijas nodaļas vadītāja Evija Ansonska atbildēja šādi: “Skolu dibinātāji un īpašnieki ir pašvaldības, kuru pienākums ir nodrošināt skolēniem izvēlēs iespējas otrās svešvalodas apguvē. Skolēnam jau pašlaik ir tiesības mainīt otro svešvalodu (arī krievu valodu) uz kādu citu, izvērtējot iespējas iekļauties konkrētās svešvalodas apguves grupā un iespējas apgūt šajā mācību priekšmetā sasniedzamos rezultātus.
Ja pārējie skolēni svešvalodu apgūst jau ilgāku laiku, izglītības iestāde un pedagogs atbilstoši tās iespējām var sniegt skolēnam atbalstu, sagatavojot individuālu mācību priekšmeta apguves plānu un nodrošinot papildu konsultācijas. Arī šis jautājums ir jāpārrunā ar attiecīgo pedagogu un izglītības iestādes vadību.
Lai rastu bērna labākajām interesēm atbilstošu risinājumu, vecāki var:
Noprotams, ka ar zināmu piepūli tomēr ir iespējas kaut ko mainīt “obligātajā krievu valodā”. Tomēr nedz ministre, nedz komunikāciju speciāliste neatbildēja uz galvenajiem jautājumiem - par to, kas traucē no krievu valodas skolās atteikties tūdaļ un uzreiz, kā arī par to, vai audzēknis netiks pie pamatskolas beigšanas apliecības, ja atteiksies no krievu valodas mācīšanās - kā to apgalvoja Pēterkopa.
Tas viss saskaņojas ar šobrīd uzjundīto krieviskuma aizstāvību un tolerēšanu. Tā ir Saeimas pazemīgā pretimnākšana Krievijas pilsoņiem latviešu valodas eksāmenu un TUA sakarā, tā ir nekaunīgā uzvedība, kādu piekopj daudzi krieviski runājošie attiecībā pret latviešiem, tā ir drošības un tiesībsargājošo iestāžu nereaģēšana (vai mazreaģēšana) uz pretvalstiskām provokācijām, tie ir kreisliberāli noskaņotu prātnieku atgādinājumi, ka “ir nekorekti kara laikā attiecināt kaut kādas darbības uz visiem krieviem, piemēram, “krievi apšauda””. Nez, kurš tad apšauda Ukrainu, ja ne krievi? Marsieši? Kā tad ir, Gubenko* kungs? Baidāties krievus nosaukt par krieviem?
Intereses pēc piezvanīju uz Rīgas 49. vidusskolu, kur uz vienkāršu jautājumu - vai jūsu skolā tiek mācīta krievu valoda kā otrā svešvaloda? - direktora vietniece minstinājās atbildēt, līdz beidzot atzina, ka mācot gan… Bet runāt ar žurnālistu viņa, raugi, nevar, jo… Tad labāk ar pašu galveno.
Sarunā ar “Neatkarīgo” 49. vidusskolas direktors Imants Mednis pastāstīja: “Mēs tagad nevaram atteikties no krievu valodas mācīšanas: līdz tam brīdim, kad skolās vairs nebūs iespēju izvēlēties krievu valodu, palicis vēl laiciņš. Bet mēs piedāvājam arī vācu valodu kā otro svešvalodu. Ja mums būtu franču vai spāņu valodas skolotāji, mēs mācītu arī šīs valodas. Mēs gatavojamies nemācīt krievu valodu, bet šobrīd nevaram veikt tik straujas kustības. Daudzi vecāki vēlas, lai bērniem māca arī krievu valodu. Pilnīgi noteikti mēs to neuzspiežam. Mēs ļoti labi zinām perspektīvu, un, ja valstij tā vajadzēs, mēs mācīsim kādu citu svešvalodu. Bet ir jāsagatavo skolotāji. Tā pagaidām ir lielākā problēma, lai attīstītu šo uzstādījumu.”
Jā, daudzviet tiešām saka: mums nav skolotāju, lai mācītu, piemēram, spāņu vai franču valodu, tāpēc izvēlamies krievu valodu. Bet tikpat labi var arī teikt: nav mums pagaidām, teiksim, anatomijas skolotāja, tāpēc mācīsim kaut kādus buļļamēslus par cilvēkiem ar plūstošu dzimti un nebināru identitāti, par dzimtes kvīriem un bezdzimuma personām - jo tāds “skolotājs”, lai dies pasargā, mums ir atradies. Mums nav vēstures skolotāja, tāpēc mācīsim zinātnisko komunismu, jo tādu pasniedzēju nejauši ieraudzījām pieputējušā atvilktnē. Tad varbūt tomēr pagaidīt, kamēr atrodas normāli skolotāji?
Diemžēl daudziem latviešiem vienkārši nav mugurkaula, lai pateiktu - nē, krievu valodu mēs nemācīsimies, - ir skaidrs jau sen. Un šo jauko īpašību izmanto tie, kuri cenšas latviešus salauzt līdz galam. Padosimies?
***
Igors Gubenko - interneta žurnāla “satori.lv” redaktors, kurš saredz nekorektus izteicienus attiecībā uz krieviem