Krieviete Natālija: Plaisa starp latviešiem un krieviem taps dziļāka, ja sabiedriskajos medijos paliks krievu valoda

© Pixabay

“Ir tāda sajūta, ka “progresīvie” pavisam drīz ierosinās atjaunot Pārdaugavas “uzvaras” pieminekli,” prāto kāds tīmekļa apskatnieks, “un tas nebūs nekāds joks. Tā būs nopietnība.” Jā, smiekliem šajā gadījumā nav vietas, jo savulaik nenopietni uztvertie politiskie pusaudži pārtapuši varas partijā, kas ne tikai mēģina ieviest savu dienaskārtību, bet to arī izdara. Ar nekaunību un cinismu. “Koalīcijas” partneri tikai noskatās. Klusējot.

Pagājušajā ceturtdien Saeima atbalstīja Nacionālās drošības koncepciju, kam gada laikā jātop par Nacionālās drošības plānu ar iekļautiem konkrētiem valsts apdraudējuma novēršanas un neitralizācijas pasākumiem. Par koncepciju kopumā strīdu faktiski nebija. Un tikai viens punkts uzjundīja debates. Par to, ka no 2026. gada 1. janvāra Latvijā sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā. Vēl ir pieļaujamas valodas, kas iekļaujas Eiropas kultūrtelpā.

Manuprāt, tas ir pilnīgi skaidrs un saprotams punkts: sabiedrības integrācija Latvijā var notikt tikai uz latviešu valodas un latviešu kultūras bāzes, ko veido vienota informatīvā telpa - nevis krievvalodīgi sabiedriskie mediji, kuru mērķis ir vai nu neskaidrs, vai nu kremļa propagandas iezīmēts. Tāpēc īpaši dīvains bija tīmeklī izplatītais paziņojums: “Latvijas Radio un Latvijas TV kategoriski iebilst pret valdības atbalstītajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā ietverto ieceri no 2026. gada sabiedriskajiem medijiem vairs neveidot saturu lielākās Latvijā dzīvojošās minoritātes - krievu - valodā.”

Tomēr nekā dīvaina tur nebija: “progresīvo” uzstādījums - saglabāt krievu valodu sabiedriskajā medijā - tika atreferēts pilnībā. Kultūras (!) ministre Logina (PRO) pat piedraudēja: “Mēs panāksim, ka šīs nostādnes (atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos - E.V.) tiks pārskatītas.” Viņai piebalsoja

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (PRO). Protams, nevar arī piemirst to, ka “rus.lsm.lv” cīnīsies ne tikai par ietekmi krievvalodīgajā segmentā, bet arī par finansējuma saglabāšanu un darba vietām.

Protams, mazliet komiski izskatās tas, ka LR un LTV pret kaut ko kategoriski iebilst. Pagaidām nekas nav zināms par to, ka sabiedriskajiem medijiem, kas tiek finansēti par nodokļu maksātāju naudu, Satversmē būtu piešķirta kāda likumdevējvara. Kamēr atceramies, kā barikāžu laikā cilvēki sargāja Latvijas Televīzijas ēku un kā tur iekšā lauzās omoniešu banda, pārņem kauna sajūta: vai tiešām tā bija cita televīzija, citi mērķi un cita sirdsapziņa?... Kas mums tagad te ir: Latvijas PSR atjaunošana ar krievu valodu, kas skan no jebkura ledusskapja un gludekļa?

Cik tas ir vienkārši: izprast un pieņemt to, ka šeit ir Latvija ar vienu valsts valodu - latviešu, ka publiskās vietās skan tikai latviešu valoda un ka sabiedriskie mediji ir tikai valsts valodā. Un galīgi aplami ir balstīties uz kaut kādiem savādiem pieņēmumiem, ka, likvidējot “rus.lsm.lv”, visi krievi pēkšņi metīsies uz kremļa kanāliem. Mīlīši, viņi jau sen uz tiem ir metušies, un Latvijas sabiedriskā medija piedāvājums krievu valodā viņus interesē visai maz.

Paliek viens jautājums: kāpēc gan “progresisti”, gan Latvijas sabiedrisko mediju vadība Latvijas krievus padara par kaut kādiem otrās šķiras cilvēkiem, kuri nespēj apgūt valsts valodu un kuriem nepieciešama īpaša apkalpošana?

Parunājos ar kādu krievieti, vārdā Natālija. Pazīstu viņu jau sen: kādreiz dzīvojām blakus. Viņa strādā dizaina firmā. Pēdējos gados Natālija sāka intensīvi apgūt latviešu valodu, un tagad viņa runā atzīstami, reizēm gan pāriedama uz krievu valodu, jo vēl neatrod atbilstošus latviešu vārdus.

- Vai tu skaties “rus.lsm.lv”?

- Nē, neskatos. Tur nav ko redzēt. Tonis tāds pats kā Krievijas kanālos. Pasaki man, kāpēc vajadzēja rādīt sižetu par Maskavas nama fasādes uzraksta atjaunošanu? Tas kādu interesē? Šis kanāls man nesniedz nekādu noderīgu informāciju.

- Bet tad jau tu skaties ziņas latviešu valodā?

- Skatos. Bet pagaidām vēl daudz ko nesaprotu.

- Kāda ir tava attieksme pret intensīvo Latvijas atkrieviskošanu? Tā tevi neaizvaino?

- Zini, sākumā man šķita, ka tas ir kaut kā netaisnīgi: visu laiku ar mums sarunājās krieviski un tad pēkšņi pateica - nē, tā vairs nebūs! Tad sāku runāties ar latviešiem, man daudz ko izstāstīja par Latvijas vēsturi, ko es nezināju - skolā taču neko tādu nemācīja. Sāku saprast latviešus - kāpēc tāda attieksme pret krievu valodu. Tā ir iekarotāju valoda. Un man kauns par to, ka tas tā ir izveidojies. Tas nozīmē, ka krievu kultūras izcilākie sasniegumi vairs nebūs pieejami latviešiem, bet tā ir ļoti žēl.

Acis pavisam atvērās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tā taču ir mežonība un nelietība: uzbrukt kaimiņu zemei - slāvu zemei! - ar motīvu, ka iet šo zemi atbrīvot no nacistiem. No kādiem nacistiem?! Tik daudz taču pat es saprotu, ka tur nekādu nacistu nav, bet Putins vēlas iekarot visu un visus.

Tev nebūs problēmu publiskajā vidē runāt latviski?

Vairs nebūs. Mans dēls jau tekoši runā latviski, viņam ir 19 gadu, meita (17) arī bez problēmām sarunājas latviski. Zini, ko viņa tikko izlasīja? Zigmara Liepiņa grāmatu “Mūzaīka”. Nebija viegli, toties cik daudz jaunu vārdu un atziņu!

Vai tu atbalsti dažu partiju iestāšanos par to, ka vajag atstāt krievu valodu sabiedriskajos medijos?

Protams, neatbalstu. Te ir Latvija, un valsts valoda ir latviešu. Jā, man ir grūti uzreiz pāriet uz latviešu valodu, vēl daudz jāmācās. Taču es saprotu šo nepieciešamību. Un nevajag mūs, krievus, uzskatīt par pilnīgiem nejēgām, kuri nespēj iemācīties vienu valodu.

Jā, un mani tiešām izbrīna tie latvieši, kuri domā: atstāsim krievu valodu sabiedriskajos medijos, un viss nokārtosies! Nekas nenokārtosies. Plaisa starp mums, krieviem, un jums, latviešiem, paliks tikai dziļāka un platāka.

Komentāri

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Svarīgākais