“Pirmais mēģinājums bija pie manis mājās – 1974. gada 4. oktobrī,” atceras Valdis Skujiņš, mūziķis, grupas “Credo” dibinātājs. “Tikai” 49 gadi pagājuši kopš tā brīža. Nākamais gads – lielā jubileja. Pirmajā mēģinājumā piedalījās Valdis, Gina Burkēvice un Aivars Liepiņš. “Aivara vairs nav, viņš bija mūsu pirmais ģitārists. Bet bundzinieku Verneru Bokumu toreiz gaidījām mājās no armijas,” stāsta Valdis. Sākās “Credo” laiks.
Vai nosaukums “Credo” radās uzreiz? Varianti gan esot bijuši dažādi. Nopietnais jurists Linards Muciņš, kurš bija Valda klasesbiedrs un daudzu gadu līdzgaitnieks “Credo” muzikālajos ceļojumos, pilnīgi nopietni brīdināja Valdi, ka nosaukumam jābūt īsam, līdz pieciem burtiem. “Jābūt īsam nosaukumam, ja tu gribi, lai tas klausītājos “aiziet”,” teica Muciņš. “Mans tētis arī piedalījās nosaukuma sacerēšanā: bija visādi “Elfi” un “Gnomi”. Bet nosaukumu “Credo” Liepājas izpildkomitejas kultūras nodaļa sākotnēji neapstiprināja, jo tas skanot pārāk pašpārliecināti un esot saistīts ar garīdzniecību. “Credo” nozīmē - es ticu,” smaida Valdis.
Kad 1979. gadā “Credo” bija nokomandēti braukt muzicēt uz BAM (Baikāla-Amūras maģistrāle - E.V.), beidzot vajadzēja izvēlēties grupas nosaukumu. “Kā tavu grupu sauc?” organizatori pajautāja Valdim. “Kokapstrādes kombināta “Baltija” vokāli instrumentālā grupa…” “Pagaidi, tu aizvērsies? Kā sauc tavu grupu?” “Nu, “Credo”…” “Un kāpēc tad jūs neesat “Credo”?” “Mūs neapstiprināja…” Otrajā dienā mūsu grupas nosaukums tika apstiprināts.”
Ilgajos darbības gados “Credo” mūziķu un Raimonda Paula radītās pazīstamās un daudziem tik iemīļotās dziesmas patlaban izpilda divas grupas. “Credo” nosaukumu kolēģi džentlmeniski ir uzticējuši lieliskajam dziedātājam un dziesmu autoram Guntim Veitam, kurš muzicē kopā ar Guntaru Endzeli, Aivaru Vīksnu un Gundaru Lintiņu.
Savukārt grupā “Kopā Reti Esošu Draugu Organizācija” jeb „KREDO” muzicē Armands Alksnis, Ieva Dreimane (“Credo” perkusiju spēlētāja Viktora Dreimaņa meita), Edgars Silacērps, Jānis Šteinbergs, Linards Tiļugs (daudzu Latvijas sitamo instrumentu meistaru Skolotājs) un grupas dibinātājs Valdis Skujiņš.
Dažādās Latvijas vietās aizvien skan “Ziņģe par bailēm” un “Disnejlenda”, '”Ūsainā puķe” un “Vecais draugs”, “Lido” un “Vējā”, “Nevajag mierināt” un “Kad mēs iemīlēsim”. Un daudzas,
daudzas citas dziesmas. “Galvenais ir tas, ka mūs vieno šīs dziesmas, un to ir tik daudz, ka mums nav jāstrīdas - ko kurš izpildīs,” teic Valdis, “un to sajūtu, ka tu esi no “Credo”, neviens nevar atņemt. Un Raimonds Pauls savulaik pareizi teica, ka mums ir repertuārs, mēs varam dziedāt un nebeigt dziedāt.”
Grupas “kontā” ir neskaitāmi piedzīvojumi, un Valdim ir pat grūti kādu no tiem izcelt. “Atceros mūsu būšanu Vjetnamā. Mūsu grupā lielākoties bija gara auguma puiši: Aldis Langbaums, Jānis Kalējs, Valērijs Liepa, Guntis Veits… Bet vjetnamieši pārsvarā tādi maziņi. Ar kādu sajūsmu viņi fotografējās ar mūsu garajiem puišiem! Jāteic, mums bija jautri katrā braucienā,” atzīst Valdis.
Daudz vairāk jautrību atceras Guntis Veits - gan tās, kas notika Latvijā, gan tās, kam vieta bija ārzemēs. “Mūs grupa nekad nebrauca ar vienu koncertu,” teic Guntis, “tie bija vismaz trīs koncerti vienā pilsētā. Bija koncerti arī septiņas dienas pēc kārtas.”
Ventspilī, koncertzālē “Jūras vārti”, savulaik esot bijuši koncerti pat divas nedēļas pēc kārtas. “Dzīvojām viesnīcā, ēdām restorānā “Kosmoss”. Mums bija ierādīts speciāls nodalījums ar aizvilktiem aizkariem. Nāca fanes un mēģināja lauzties iekšā… Reiz izgāju ārā pie divām meitenēm, kuras… strādāja par gidēm. Runājam, runājam, pēkšņi viena no viņām saka tā: “Gunti, tu piedod, bet ja ostā ienāks ārzemju kuģis un te uz restorānu atnāks jūrnieki, tev vajadzēs iet atpakaļ sēdēt pie savējiem.” Nu, ar gidēm tā nereti notiek.”
“Credo” ir muzicējis ne tikai Latvijā, bet arī braukājis pa toreizējo Padomju savienību, aplūkoja ne tikai BAM sliedes, bet arī Kabardas-Balkārijas kalnus un upes, kur iepazinās ar vietējo cilšu kultūru un paražām. Apceļoja arī Vāciju un Kongo.
1980. gadā “Credo” piedalījās Maskavas olimpiādes kultūras programmā. Togad “Liepājas dzintarā” “Credo” dalīja 1. vietu vokāli instrumentālo ansambļu grupā ar Liepājas “Līviem” - tā bija mūžīgā konkurence. Decembrī grupai “Credo” pievienojās virtuozais ģitārists Armands Alksnis. Turpmākajos gados “Credo” popularitāte arvien auga, bija panākumi “Mikrofona” aptaujās, arvien intensīvāka kļuva koncertdarbība.
1981. gadā “Credo” piedalījās Raimonda Paula 45 gadu dzimšanas dienas svinībās Rīgā un Maskavā, uzstājās televīzijas programmā “Ielūdz Raimonds Pauls”. “Credo” programmā tika iekļauts nopietns intelektuālais roks - Raimonda Paula “Spēļu nakts Duntes krogā”, “Jumītis”, “Upei pāri”.
1981. gadā “Credo” koncertēja studentu vienībām Gagarinā, ceļu būvētājiem Tjumeņā. No dienesta armijā atgriezās Aldis Langbaums, par skaņas kvalitāti rūpējās skaņu operatori Jānis Kalējs un Aivars Liepiņš, par gaismām - Valērijs Liepa.
1982. gadā notika apmēram 45 koncerti mēnesī. 1983. gadā tika izdota “Credo” pirmā mazā skaņuplate, sasniedzot vairāk nekā 20 000 eksemplāru tirāžu. 1986. gadā izdeva skaņuplati “Baltais ceļš” ar “Credo” mūziķu dziesmām, kā arī Raimonda Paula un Gunāra Kroļļa cikla “Melnais kliedziens” albumu.
Bija klusēšanas laiks, un tad Edgara Silacērpa hits “Vecais draugs”, kuru izpildīja autors un solists Raivis Krūms, 1992. gada ieskaņojumā uz brīdi lika atjaunoties “Credo” popularitātei. Ar šo dziesmu grupa piedalījās “Mikrofona” šlāgeraptaujā.
“Credo” atdzima 1997. gadā, kad tika izdota izlase “Labākās dziesmas”. Grupa sapulcējās savā klasiskajā sastāvā, pieaicinot divus bundziniekus - Guntaru Breču un Verneru Bokumu, apceļoja Latviju. Par tās kulmināciju kļuva uzstāšanās festivālā “Liepājas dzintars ’97”. Toreiz grupai “Credo” līdzi dziedāja visa zāle.
Arī tagad “Credo” dziesmām līdzi dzied visa zāle. Tā notiks arī nākamgad, grupai svinot 50 gadu jubileju. Izbaudīsim!
