Tieslietu ministre atnākusi paraudāt pie plakāta, bet "Maskavas nams" joprojām darbojas

© Ģirts Ozoliņš/F64

Tieslietu ministrijai nav nekā svarīgāka par Stambulas konvencijas ratificēšanu: tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ar mirkļbirku #EsGaidu sociālajā tīmeklī publicējusi sirdssūru vēstījumu: “Es gaidu, kad Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu beidzot tiks ratificēta. @tieslietas pauž atbalstu un solidaritāti visiem vardarbības upuriem.” Un tad, kad ratificēs, iestāsies laimības laiki. Bet izskatās, ka neiestāsies vis.

Nez, cik ilgam laikam jāpaiet un kādam prāta gaišumam jāuzaust, lai stambuliādes atbalstītāji beidzot saprastu, ka nekāda Stambulas konvencija neko nemainīs varmāku psiholoģijā un rīcībā. Kaut ko mainīt var tikai konsekventa likuma ievērošana un principiāla tiesībsargu nostāja. Bet šie “rādījumi” kaut kā klibo, turklāt Stambulas konvencijas demonstratīva uzlīmēšana uz pieres šo klibošanu neārstēs.

Bet šoreiz ne par Stambulas sacerējumu ir runa, pat ne par to, cik iznesīgi Tieslietu ministrijas darbinieki kopā ar ministri nobildējušies pie “Resursu centra Marta” plakātiņa, kas aicina ratificēt Stambulas konvenciju. Bilde ievietota tviterī, lai parādītu patieso rūpi par mazaizsargātajiem.

Šoreiz runa par tā dēvēto Maskavas namu Rīgā, Alfrēda Kalniņa ielā: nacistiskās Krievijas galvaspilsētas pārstāvniecība ar Maskavas ģerboni joprojām dižojas Rīgas centrā. Krievijas izraisītais karš Ukrainā notiek jau gandrīz divus gadus, bet nedz Tieslietu ministrija, nedz Saeima pusotra gada laikā nav spējusi radīt likumu, kas ļautu konfiscēt šo kaunpilno okupācijas un agresijas atgādinājumu. Tāda pati konfiskācija attiecas arī uz sanatorijām “Jantarnij bereg” un “Belorussija”, kas atrodas Jūrmalā.

Uz Tieslietu ministriju nosūtīju jautājumus:

1. Kad tiks prezentēts ilgi solītais likums par “Maskavas nama”, sanatoriju “Jantarnij bereg” un “Belorussija” konfiskāciju?

2. Kāpēc tiek pieļauts, ka “Maskavas namā” notiek pretvalstiskas sanāksmes?

Saņēmu atbildi, ko bija parakstījusi ministrija preses sekretāre Zane Jēkabsone:

“Tieslietu ministrija (TM) ir iesaistīta Saeimas Nacionālās drošības komisijas darbā un sniedz savu palīdzību TM kompetences ietvaros, lai nacionālo drošību apdraudošu sankcionētu subjektu darbība tiktu pārtraukta. Šobrīd tiesiskais regulējums tiek izstrādāts kopā ar Saeimas Juridisko biroju.

Sankciju ievērošanas uzraudzību Latvijā nodrošina vairākas valsts iestādes. Plašāk ar sankcijas uzraudzības mehānismu iespējams iepazīties šeit: https://lvportals.lv/skaidrojumi/346362-sankcijas-kas-par-ko-ir-atbildigs-2022

Plašāku informāciju vai komentārus par šo šobrīd nevaram sniegt. Saskaņā ar likumu to var darīt Nacionālās drošības komisijas prezidijs.”

Vispirms jāatgādina, ka Saeimas komisijām nav nekāda prezidija, ir tikai komisijas priekšsēdētājs. Savukārt atbilde kopumā parāda Tieslietu ministrijas vētraino darbu, kurā… nekas nenotiek. Ministrija ir iesaistīta, sniedz palīdzību, plašāku informāciju sniegt nevaram… Vienvārdsakot, “Maskavas nama” un sanatoriju konfiskācija ir valsts noslēpums, savukārt par pretvalstiskajām sanāksmēm nekas nav zināms.

Šķiet, vienīgā kustība no Tieslietu ministrijas ķermeņa bija sakarā ar “Maskavas nama” aktīvu iesaldēšanu: šis “nams” piederot Maskavas pilsētas īpašuma departamentam, un to faktiski kontrolējot Putins. Taču ir rezervēti finanšu līdzekļi, lai ēku apsaimniekotu un apsargātu. Tātad - viss šajā namā notiek, un pretvalstiski saieti var turpināties.

Tieši tas, ka nav skaidrības par darbībām ar “Maskavas namu”, ļauj tam funkcionēt netraucēti. Un tā tas būs, izskatās, arī turpmāk, jo Tieslietu ministrija nav izdarījusi neko, lai taptu likumprojekts par “nama” konfiskāciju, tāpat neko Saeimas deputāti.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA) atzīst, ka Saeimas deputātiem ir politiskā griba konfiscēt minētos objektus, atrisinot līdz galam šo jautājumu. “Bet ir nepieciešams juridiskais risinājums,” viņš saka, “un mēs gaidām, ka juristi šo risinājumu mums piedāvās. Ceru drīz to ieraudzīt. Ja šis risinājums vēl ilgi nenāks, varam atrisināt šo jautājumu arī ne tik juridiski perfekti noslīpētā veidā. Uzskatu, ka šajā rudens sesijā šis jautājums jāatrisina.”

Dombrava izstāstīja, ka savulaik tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) solīja, ka Tieslietu ministrijai tūlīt būs risinājums. Risinājuma gan nebija. “Lai viņš pats atbild, kāpēc risinājuma nebija,” piebilst Dombrava un cer, ka žurnālisti un politiķi neļaus atslābt šim “Maskavas nama” jautājumam.

Protams, ka atslābums nedrīkst iestāties, bet Tieslietu ministrijai un Jāņa Dombravas vadītajai (pagaidām) Nacionālās drošības komisijai ir diezgan atšķirīgi viedokļi par to, kas ir prioritāte: “Maskavas nama” un sanatoriju konfiskācija vai Stambulas konvencijas ratifikācija.

Kamēr Tieslietu ministrija taisīs atbalsta demonstrācijas pie “Resursu centra Marta” plakātiņa, lai paraudātu par Stambulas konvencijas ratifikāciju, tikmēr tai nebūs laika veidot likumprojektu par “Maskavas nama” un sanatoriju konfiskāciju.

Ir zināms, ka tādi “Maskavas nami” joprojām atrodas Baltkrievijā - Minskā, Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā. Un, protams, tik ļoti tolerantajā Rīgā - kamēr, piemēram, Viļņā šis apkaunojošais nams tiks nojaukts. Tad varbūt atslābstiet, Tieslietu ministrija, ar savu stambulēšanu? Ir svarīgākas lietas, par ko domāt.

Komentāri

Termins “dedolarizācija” attiecas uz valstīm, kuras samazina paļaušanos uz ASV dolāru kā rezerves valūtu, maiņas līdzekli vai norēķinu vienību. Laika gaitā ne viena vien valsts dažādos pasaules reģionos ir centusies atsvabināties no dolāra ietekmes savā ekonomikā. Tas ir noticis ar mainīgām sekmēm, taču beigu galā tik un tā ASV dolārs ir saglabājis savu pasaules rezerves valūtas statusu.

Svarīgākais