Dižu cilvēku citāti ir jāsaglabā mūžībai. Daudz tos ir izteicis bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), viņa pēdās iet nule ietapusī premjere Evika Siliņa (JV), un grēks būtu neatgādināt vēl un vēl viņas izteikas, kurām ir ne tikai šodienas nozīme, bet arī tiecība rītdienā. Tāpēc ar vislielāko rūpību pievērsīsimies Siliņas kundzes vārdiem.
“Topošās valdības mērķis ir plašs, spēcīgs vidusslānis Latvijā,” uzrunājot Saeimu pirms valdības apstiprināšanas, teica Evika Siliņa. Topošās svarīgās amatpersonas runa, kas tika nolasīta no lapiņas, noritēja bez aizķeršanās, un nekādi jautājumi par to neradās.
Par vidusslāni Evika Siliņa izteicās arī vēlāk, kad žurnālisti viņai palūdza sīkāk paskaidrot, kas, viņasprāt, ir vidusslānis, par ko iestājusies tāda valdības rūpe. Citēju Siliņu: “Vidusslānis… lai ģimene ar diviem bērniem varētu atļauties izskolot bērnus, iespējams, viņiem ir savs mājoklis, varbūt tas ir nekustamais īpašums, varbūt tas ir dzīvoklis, ka viņi var atļauties arī kādus medicīniskos pakalpojumus un varbūt kādreiz arī aiziet uz teātri vai aizbraukt uz ārzemēm.”
Jā, valdībai tiešām ir jācīnās par šādu vidusslāņa pilsoni, kuram, iespējams, ir pat savs mājoklis un - ko tu neteiksi! - viņš pat var izskolot savus divus bērnus, saņemt medicīniskos pakalpojumus un aiziet uz teātri! Tikai kāds, lūdzu, pasakiet Evikai, ka dzīvoklis arī ir nekustamais īpašums, bet bomžu bez mājokļiem Latvijā ir visai maz. Tomēr bažas saglabājas tajā aspektā, ka vienam no tiem diviem bērniem skološanās var nesanākt: kādam nāksies strādāt, lai tas otrs varētu mācīties…
Jā, un vēl. Iespējams, ka dažiem no vidusslāņa ir arī mobilais telefons (varbūt pat ar internetu). Tāpat var gadīties, ka vienam otram mājoklī (varbūt pat nekustamajā īpašumā) kaut kur bēniņos glabājas vecs ritenis, ko notirgojot varētu samaksāt NĪN, kas nākamgad celsies ne pa jokam. Nuja, tad vismaz nebūs jāņem ātrais kredīts…
Taču valdībai un sevišķi jau tās karogam - Evikai Siliņai - vajadzētu apgūt elementāras zināšanas par to, kas Latvijā īsti ir šis vidusslānis, lai visu valdīšanas laiku nevajadzētu neziņā maldīties kā salauztai slotai starp trim nabagmājām.
Kāda nesen veikta aptauja liecināja, ka uz piederību vidusslānim norāda spēja iegādāties nekustamo īpašumu un automašīnu, regulāra, bezproblemātiska ikmēneša rēķinu apmaksa, vēlme un spēja vismaz reizi gadā doties ārvalstu ceļojumā, iespēja iegādāties apdrošināšanas polisi gan ceļojumam, gan veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī laiku pa laikam apmeklēt kādu kultūras pasākumu vai restorānu. Jā, un vēl: vidusslānim ir arī raksturīga spēja veidot uzkrājumus. Ja viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ienākumi ir aptuveni 1300 eiro, var jau sākt domāt par piederību vidusslānim.
Saeimas deputāts, “progresīvists” Andris Šuvajevs bija gandrīz tikpat asprātīgs kā Siliņas kundze, sakot, ka “Latvijā ir augsts materiālās spriedzes līmenis, tāpēc svarīgi uz vidusslāni skatīties saturiski”. Tāpēc viens no jaunās valdības pārstāvju solījumiem būšot mazināt iedzīvotāju materiālo spriedzi. Nez, kā gan tas notiks? Ar viediem buramvārdiem, saturisku kontrpropagandu vai regulārām masāžām?
Lai nebūtu nekādu pārpratumu, Evika Siliņa apsoļīja: “Es un valdības komanda strādās tā, lai Latvijas cilvēki - skolēni, studenti, uzņēmēji, pacienti, mammas, tēti, vecvecāki - justu, ka valsts strādā viņu labā, nevis ir vienaldzīga vai kalpo tikai procesam.”
Savukārt Krišjānis Kariņš optimistiski noziņoja: “Atskatoties uz laiku, kurā Saeima man bija uzticējusi veikt ministru prezidenta amata pienākumus, ar gandarījumu varu teikt, ka Latvija ir turpinājusi iet attīstības ceļu - neskatoties uz izaicinājumiem, mēs kļūstam stiprāki un turīgāki. Tā ir jāturpina arī uz priekšu!” Kautrējos pajautāt: kas ir domāts ar vietniekvārdu “mēs”? Proti, kuri ir tie “mēs”, kas kļūst turīgāki? Ā, tie ir deputāti un ministri? Un kas ir tas “attīstības ceļš”, pa kuru turpinām iet? Zemāk par pēdējām vietām krist taču nav iespējams…
Pilnīgi nesaistīti. Pirms pāris dienām uzgāju tiesību zinātņu doktora Jura Rudevska teikto kādā “Neatkarīgās” intervijā: “Kā raksturot patlaban pie varas esošo Latvijas politisko režīmu? Tā ir kakistokrātija. Tas nozīmē, ka pie varas ir nevis labākie, bet sliktākie sabiedrības pārstāvji - nevis gudrākie, drosmīgākie un tālredzīgākie, bet tieši pretēji. Pie mums patlaban valda kakistokrātisks režīms.” Un - tavu brīnumu! - viņš to bija teicis jau 2021. gadā. Cik savādi, vai ne?
