Valmieru otrdien piemeklēja līdz šim vēl neredzēts, neticams tracis – 12. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš sāktā kriminālprocesā veica kriminālprocesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 20 kratīšanas, izņemšanas un nopratināšanas vairākos objektos. KNAB ir aizdomas, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Lietas ietvaros aizturēts arī pats Valmieras mērs Jānis Baiks ("Valmierai un Vidzemei").
Izrādās, ka lieta aizsākusies jau 9. jūnijā, kad Eiropas Prokuratūra (EPPO) sāka kriminālprocesu un to nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai. KNAB šajā kriminālprocesā izmeklē krāpšanu lielā apmērā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas.
KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka Valmieras pašvaldības amatpersonas, iespējams, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kopā ar vairāku uzņēmumu pārstāvjiem veikušas nelikumīgas darbības, lai pašvaldība tās īstenotā projektā prettiesiski iegūtu vairāk nekā četru miljonu eiro ERAF finansējumu.
Projekts saistīts ar infrastruktūras izveidi ēkai Valmierā. Tādā veidā personas nodarījušas Eiropas Savienībai zaudējumus lielā apmērā.
Patlaban sešām kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību.
Arī vakar KNAB joprojām nesniedza informāciju ne par kriminālprocesu, ne par iesaistītajām personām, ne par to statusu, ne par piemērotajiem drošības līdzekļiem, ne pat par to, vai un kuras personas vēl ir apcietinājumā un kuras ir izlaistas.
Vakar notika svarīga domes komitejas sēde, taču to nevadīja J. Baiks, bet priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums (“Valmierai un Vidzemei”). J. Baikam uz šo sēdi nebija obligāti jābūt, jo viņš līdz 24. septembrim skaitās atvaļinājumā.
Visas Valmieras domes vadošās amatpersonas no KNAB puses ir stingri nostrostētas un arī parakstījušās par ziņu neizpaušanu, tāpēc klusē kā partizāni.
Var tikai interpolēt, ka, iespējams, pārkāpumi konstatēti kādā no projekta “Industriālo teritoriju attīstība Valmierā” kārtām.
Projekta 1. kārta tika īstenota laikā no 2020. gada maija līdz 2022. gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir četri miljoni. Savukārt 2. kārta īstenota no 2020. gada decembra līdz 2022. gada novembrim, un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,75 miljoni eiro.
Par izcēlušos šmuci dziļi satriekti ir gan domes valdošās koalīcijas deputāti, gan arī konstruktīvā opozīcija. Tagad ir liela neziņa, kā tālāk attīstīsies kriminālprocess, kādas sekas tas radīs pilsētas finansēm, investīciju piesaistei un citiem attīstības projektiem.
Deputāti pieļauj un cer, ka tas ir kāds milzīgs pārpratums. “Projekts taču ir izgājis cauri stingram sietam. To ir redzējuši vismaz 100 acu pāri pašvaldības un valdības līmeņos. Kā tas var būt, ka neviens tajā nepamanīja neko sliktu?” brīnās Valmieras domes deputāts, kurš lūdza viņu neminēt vārdā.
Kāds cits deputāts “Neatkarīgajai” sacīja, ka iespējami dažādi varianti. “Iespējams, tik tiešām ir bijuši kādi pārkāpumi, bet tad tie nekādā gadījumā nav bijuši mantkārīgā nolūkā, bet tikai pilsētas iedzīvotāju labā. Otrs variants ir tāds, ka uz Eiropas Prokuratūru kāds varbūt nosūtījis “kļauzu” - nepatiesu sūdzību. Jo uz vienām un tām pašām Eiropas naudām pretendē ne tikai Valmiera, bet arī citas pašvaldības. Varbūt šo krimināllietu ir sarūpējis kāds konkurents,” pieļauj Valmieras politiķis.
Vēsturiski KNAB nav bijis raksturīgi ķerties pie rīkles valdošajiem politiķiem, taču mēdz būt tā, ka laiks iet, viss mainās, tie pirmie kļūst par pēdējiem un zem lupas nonāk arī šīs valsts varenie. Un lietas izcelsme, kā var noprast, nav no Latvijas, bet gan no Eiropas struktūrfondu vadības, kurai, iespējams, radušās aizdomas, ka valmierieši mēģina kaut ko melot un vazāt naudas devējus aiz deguna.
Pagaidām maz kas ir zināms. Lai vai kā, izmeklēšana turpināsies un tiesa vērtēs...
Jānis Baiks ir ne tikai “Valmierai un Vidzemei” vadītājs, bet arī “Jaunās vienotības” valdes loceklis, jo “Valmierai un Vidzemei” ir “Jaunās vienotības” partneris un sastāvdaļa.
Valmieras lokālpolitiķi kopš sākta gala ir pratuši pielāgoties un sadarboties tieši ar to partiju, kas valstī ir “vispareizākā” un pie varas. Bija laiks, kad sadarbības partneris bija Tautas partija, bet pašlaik tā ir “Jaunā vienotība”.
Valmierieši ir ievērojuši, ka domē bieži viesojas finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV). Valmieras finanšu projekti top ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju. Nav iespējams, ka A. Ašeradenam nekas nav bijis zināms par Valmieras iecerēm un metodēm, lai piesaistītu ERAF finansējumu. Taču neba nu A. Ašeradens tagad ies uzņemties kādu atbildību - bija ministrs un būs ministrs.
