Skolēni neizvēlas mācīties krievu valodu, viņiem to uzspiež – tāda ir situācija lielā daļā Latvijas skolu, ja runājam par neparasti lielo “mīlu” uz krievu valodu, kas it kā vērojama izglītības sistēmā: gandrīz pusē skolu – tās ir 320 mācību iestādes – kā otrā svešvaloda tiek apgūta tieši krievu valoda. Sabiedriskais medijs (LTV) apgalvo, ka tā ir ļoti populāra.
Krievu valodas “popularitāte”, izrādās, lielākoties balstās uz piespiedu kārtības. Raugi, stāsts, ko man uzticēja kāda skolēnu mamma. “Mans dēls šobrīd mācās ģimnāzijas 7. klasē. Tā kā krievu valodu dēls noteikti negribēja turpināt mācīties (pirms tam mācījās Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamata pamatskolā), uzrakstījām iesniegumu, ka viņš vēlas pāriet uz vācu valodas klasi. Tā kā ģimnāzijas 7. klasē netiek uzsākta jauna valodas grupa, mums tika piekodināts, ka tā ir mūsu pašu atbildība dēlu sagatavot tādā līmenī, lai viņš varētu mācīties vienā grupā ar citiem klasesbiedriem, kas vācu valodu jau apguvuši no 4. klases.
Skolotāji, pieņemot dokumentus, vaicāja, kādēļ tad no sākuma viņš neizvēlējās vācu valodu? Skolotāji izbrīnījās, ka daudzās skolās nemaz nav (vai līdz šim nebija) izvēles iespēju otrajai svešvalodai, visiem jāmācās krievu valoda.
Vasarā dēls mācījās vācu valodu, un tikko viņš nokārtoja diagnostikas darbu ar 76%, kas ir piektais labākais rezultāts klasē, par to liels prieks. Ja paši nebūtu to uzņēmušies, dēlam arī no 7. līdz 9. klasei nāktos mācīties krievu valodu, pret ko (īpaši kopš 2022. gada februāra) viņam ir liela pretestība, viņš negrib to apgūt. Dēla jaunajā klasē ir vēl trīs bērni, kas pa vasaru patstāvīgi apguvuši vācu valodu, lai nebūtu jāturpina krievu valoda.
Pavasarī, kad vēl nezinājām, vai dēls pāries uz citu skolu, runāju ar Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamata pamatskolas mācību daļas vadītāju par šo valodas jautājumu. Mūsu meita arī mācās šajā skolā, šobrīd ir 4. klasē, kad jāsāk apgūt otro svešvalodu, tādēļ ar bažām jautāju, vai atkal būs tikai krievu valoda un nekādas citas izvēles?
Tobrīd pavasarī vēl skaidri nebija zināms, sapratu, ka ir lielas problēmas ar skolotāju pieejamību. Ja dēls paliktu tajā skolā, viņam, domāju, nāktos vien turpināt krievu valodas apguvi, jo 7. klasē, visticamāk, netiktu piedāvāta jauna citas valodas grupa.
Par 4. klasi bija cerība, ka varētu būt vācu vai franču valodas izvēle, mācību daļas vadītāja mūsu sarunā teica, ka intensīvi tiek meklēti skolotāji. Skola bija informēta par vairāku skolēnu nevēlēšanos un pretestību mācīties krievu valodu. Šajās dienās esam uzzinājuši, ka meita, uzsākot mācības 4. klasē, kā otro svešvalodu varēs mācīties vācu valodu, par to esam priecīgi. Tādējādi mūsu skolā šis ir pirmais mācību gads, kad otrajai svešvalodai tiek piedāvāta un nodrošināta izvēles iespēja. Iespējams, arī vecāku iebildumi un zvani ir palīdzējuši iekustināt šo jautājumu, lai apņēmīgāk meklētu un arī atrastu pedagogus.”
“Jā, mēs mācām krievu valodu,” sarunā ar “Neatkarīgo” apliecina Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamata pamatskolas direktora vietniece mācību darbā Tamāra Kazaka, “ir arī vācu valodas apmācības. Bet ir arī tādi vecāki, kuri jautā - kāpēc viņu bērniem netiek mācīta krievu valoda?”
Kazaka uzskata, ka krievu valoda ir jāmāca, jo skolotāji savstarpēji runājot: ienaidnieka valoda jāzina. “Tas, protams, ir joks,” it kā atvainodamās saka Kazakas kundze. Bet katrā jokā, protams, ir daļa joka, jo “nevar būt tā, ka bērni pilnīgi neko nesaprot no krievu valodas”. Viņa domā, ka pēc 2026. gada krievu valodu, iespējams, varēs apgūt fakultatīvi.
Kazaka ir bažīga par to, ka, atsakoties no krievu valodas, nevarēs atrast pedagogus, kuri mācītu jelkādu citu svešvalodu. “Mēs labprāt ņemtu darbā svešvalodu - franču, spāņu - skolotājus, bet viņu jau nav. Par laimi, dabūjām vācu valodas skolotāju,” saka Kazaka. Toties ir pilna Latvija ar tiem, kuri gatavi pasniegt krievu valodu. Lai saprastu, cik skolēnu vēlētos citu svešvalodu, skolā tiks veikta aptauja.
Taču skolotāja Kazaka domā, ka vēl nopietnāka problēma ir ar krievvalodīgajiem skolotājiem, kuriem nākas (nāksies) mācīt skolēnus latviski. “Nevar krieviski runājošie skolotāji mācīt bērniem ķīmiju vai bioloģiju, nepārvaldot latviešu valodu. Izglītības sistēma, patiesību sakot, atrodas katastrofas priekšā. Izglītības ministrija līdz galam pat neaptver reālo situāciju, tikai tā - pa gabalu,” atzīst Kazaka.
Česlavs Batņa (AS), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja vietnieks, sarunājoties ar “Neatkarīgo”, spriež: “Ja ņemam vērā krievu valodas pasniedzēju skaitu, tad var teikt, ka - jā, krievu valoda ir populāra. Pēc tam nāk vācu valoda un pārējās. Sevišķi daudz krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvēju ir Latgales reģionā. Arī Rīgā.”
Vai tas ir normāli pēc 2014. gada krievu iebrukuma Ukrainā, pat pēc 2022. gada februāra - pēc pilna mēroga iebrukuma? “Kaut kas tomēr ir mainījies,” saka Batņa, “manā dzimtajā Ludzā, kur katrs otrais ir krievvalodīgais, es parasti pārgāju uz krievu valodu. Šobrīd, satiekoties ar ludzēniešiem, attieksme ir mainījusies. Esmu dzirdējis: krievi sasveicinās latviski un runā - kaut arī lauzītā latviešu valodā - arī latviski.”
Pat pierobežas Ludzā kaut kas mainās, savukārt Pierīgā - vecās problēmas. “Skolās ir bērni, kuri mācās 2. un 3. klasē, bet neprot latviešu valodu. Es Ādažos atsāku pasniegt mūziku mazajās klasītēs, un ar šo valodas neprasmi man nācās saskarties. Skolotāji saka: daži vecāki ir kategoriski pret latviešu valodu. Sapratu, ka mēs pēdējos 30 gados esam lielās auzās iebriduši: daļa vecāku nesaprot, ka viņi dzīvo Latvijā un ka viņiem un bērniem ir jārunā latviski. Kad biju Ādažu skolas direktors, bija gadījumi, kad pie manis atnāca vecāki un teica: “Mums vajag tulku.” Atbildēju: “Ja jums vajag tulku, tad jūs viņu arī organizējiet.” Savukārt klasē kāda meitene manis sacīto tulkoja savai blakussēdētājai, kura nesaprot latviski…”
Batņa uzskata, ka tie pedagogi, kuri ir atlaisti vai paši aizgājuši no skolas (latviešu valodas neprasmes dēļ), pārstāv tieši to sabiedrības daļu, kas netaisās respektēt latviešu valodu kā valsts valodu. Kur nu vēl runāt par to, ka latviešu valodu vajadzētu iemācīties! Un kurš ir traucējis krieviski runājošajiem pedagogiem intensīvi mācīties latviešu valodu? “Lasiet grāmatas, skatieties TV - mācieties valodu! Tā ir cieņa pret valsti, pret pamatnāciju, un tāda attieksme būtu tikai normāla,” teic Batņa.
Viņš arī atzīst, ka liela daļa skolu jau tagad nepiekrīt apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu, un tāpēc nav jāgaida 2026. gads, kad notiks šī brīnumreforma - atsacīšanās no krievu valodas. Kas un kurš traucē skolām atteikties jau tagad no krievu valodas? Gļēvums? Līka mugura?
Un kas traucē vecākiem iestāties par savu bērnu tiesībām nemācīties mūžīgo okupantu valodu? Vecāki, jums ir iespēja protestēt pret šo krievu valodas agresiju. Un - pa kluso pateikšu - vismaz manā skolas laikā bija tāda iespēja: bastot netīkamās stundas. Pēc tam, protams, bija nepatikšanas, toties mēs parādījām savu attieksmi. Bet es jums neesmu to teikusi.
