Krievu pilots pērn virs Melnās jūras mēģinājis notriekt britu lidmašīnu

© Scanpix

BBC aizsardzības tēmas korespondents Džonatans Bīls šonedēļ atgādināja faktu, ka pirms gada septembrī kāds Krievijas pilots mēģinājis notriekt RAF (Karaliskā gaisa flote) novērošanas lidmašīnu, jo uzskatījis, ka viņam ir atļauja šaut. Pilots izšāvis divas raķetes, bet nav trāpījis.

Krievija apgalvoja, ka notikušo izraisījusi "tehniska kļūme". Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija (AM) publiski pieņēma šādu Krievijas skaidrojumu. Taču tagad trīs augsta ranga Rietumu aizsardzības jomas avoti, kas zina par incidentu, mediju platformai BBC ir stāstījuši, ka Krievijas sakari, ko pārtvēra RAF RC-135 “Rivet Joint” lidmašīna, sniedz ļoti atšķirīgu informāciju no oficiālās versijas. RAF lidmašīna ar apkalpi līdz 30 cilvēkiem pagājušā gada 29. septembrī veica novērošanas misiju virs Melnās jūras starptautiskajā gaisa telpā, kad sastapa divus Krievijas iznīcinātājus SU-27.

Pārtvertie sakari liecina, ka viens no Krievijas pilotiem pēc neskaidras Krievijas zemes stacijas komandas domāja, ka viņam ir dota atļauja mērķēt uz britu lidmašīnu. Taču otrs krievu pilots to nedarīja. Viņš aizrādīja un lamāja savu spārnavīru, kad viņš izšāva pirmo raķeti. “Rivet Joint” lidmašīna ir piekrauta ar sensoriem, lai pārtvertu sakarus. RAF apkalpe būtu varējusi noklausīties incidentu, kas būtu varējis beigties ar viņu pašu nāvi. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ir teikusi, ka neizpaudīs sīkāku informāciju par šiem paziņojumiem. Atbildot uz šiem jaunajiem atklājumiem, Aizsardzības ministrijas pārstāvis sacīja: "Mūsu nolūks vienmēr ir bijis aizsargāt mūsu operāciju drošību, izvairīties no nevajadzīgas eskalācijas un informēt sabiedrību un starptautisko sabiedrību."

Kas īsti notika?

Kad abi Krievijas SU-27 iznīcinātāji tuvojās RAF izlūkošanas lidmašīnai, viņi saņēma paziņojumu no savas zemes stacijas kontroliera. Kāds kompetents avots raidorganizācijai BBC sacījis, ka viņu saņemtie vārdi nozīmēja "jums ir mērķis". Šo dažādi saprotamo valodu viens no krievu pilotiem interpretēja kā atļauju izšaut. Rietumu militārajiem ekspertiem šķiet, ka krievu pilotu un dispečeru saziņas valoda ir parādījusi lielu iesaistīto personu neprofesionalitātes pakāpi, turpretim NATO piloti, prasot un saņemot atļauju šaušanai, lieto ļoti precīzu valodu. Krievu pilots izšāva gaiss-gaiss raķeti, kas veiksmīgi tika palaista, taču nespēja nofiksēties mērķī, vēsta BBC. Tā bija nepareiza, kļūmīga darbība, nevis darbības traucējumi. Avoti aizsardzības struktūrās BBC ir stāstījuši, ka pēc tam starp abiem krievu pilotiem izcēlies strīds. Otrā SU-27 pilots neuzskatīja, ka viņiem ir dota atļauja šaut. Tiek apgalvots, ka viņš lamājis savu biedru, jautājot, ko viņš dara. Tomēr pirmais pilots nav klausījis un mēģinājis palaist vēl vienu raķeti. Otrā raķete vienkārši nokritusi, nesākot virzīties uz mērķi, kas liek domāt, ka ierocis vai nu nedarbojās, vai arī palaišana tika pārtraukta.

Patiešām ļoti biedējoši

Paziņojumā parlamenta deputātiem 20. oktobrī toreizējais aizsardzības ministrs Bens Volless šo incidentu nodēvēja par "potenciāli bīstamu sagadīšanos". Taču viņš pieņēma Krievijas skaidrojumu, sakot: "Mēs neuzskatām, ka šis incidents ir apzināta eskalācija no krievu puses, un mūsu analīze piekrīt, ka tas noticis nepareizas darbības dēļ."

Tomēr slepeno izlūkdatu noplūde vēlāk atklāja, ka ASV militārpersonas par notikušo runājušas skarbāk. Virknē dokumentu, ko tiešsaistē publicēja ASV lidotājs Džeks Teiksera, tas pats incidents tika aprakstīts kā tāds, kurā britu lidmašīna "gandrīz notriekta". "Incidents bija daudz nopietnāks, nekā sākotnēji attēlots, un tas varētu būt līdzvērtīgs karadarbības uzsākšanai," ziņo “New York Times”. Pēc divu ASV aizsardzības amatpersonu teiktā, krievu pilots nepareizi interpretējis pavēli no zemes. Laikraksts arī citēja vārdā nenosauktu ASV aizsardzības amatpersonu, kas incidentu raksturoja "kā patiešām, patiešām biedējošu". Reaģējot uz nopludināto ziņojumu par "gandrīz notriekšanu", Apvienotās Karalistes AM nāca klajā ar citu paziņojumu, kas radīja vairāk miglas nekā skaidrības. AM apgalvoja, ka "ievērojama daļa šo ziņojumu satura ir nepatiesa vai manipulēta, vai ir gan nepatiesa, gan manipulēta”.

Kāpēc tik liela slepenība?

Var būt vairāki iemesli, kāpēc Apvienotās Karalistes AM nevēlējās sniegt visu informāciju. Pirmkārt, Apvienotā Karaliste nevēlas publiskot tās izlūkdatu vākšanas apjomu un pārtvertās komunikācijas detaļas. Vēl svarīgāk ir tas, ka neviena no pusēm nevēlējās eskalāciju, kas potenciāli varētu ievilkt NATO dalībvalsti militārā konfrontācijā ar Krieviju. Bet incidents vēlreiz parāda, kā viena kļūda un nepareizs aprēķins var izraisīt plašāku konfliktu. AM tagad ir paziņojusi BBC, ka "šis incidents ir spilgts atgādinājums par Putina barbariskā iebrukuma Ukrainā iespējamām sekām". Šī nav pirmā reize, kad kāds pārgalvīgs Krievijas pilots starptautiskajā gaisa telpā mērķē uz NATO lidmašīnu. Šā gada martā Krievijas lidmašīna notrieca ASV bezpilota novērošanas dronu, kas arī lidoja virs Melnās jūras. Pēc tam krievu pilotam tika piešķirta medaļa. Rodas nopietni jautājumi par Krievijas gaisa spēku disciplīnu un profesionalitāti. Acīmredzot krievu lidotāji saziņā ar dispečeriem un komandieriem lieto necenzētu leksiku un pārprotamus eifēmismus, kas var novest pie nepareizi saprastām komandām. Neraugoties uz gandrīz notikušo notriekšanu, RAF turpina veikt novērošanas lidojumus virs Melnās jūras, kas liecina par lidotāju drosmi. Lidojumus veic arī tā apkalpe, kas par mata tiesu izvairījās no katastrofas. Kopš pagājušā gada incidenta šos RAF novērošanas lidojumus pavada “Typhoon” iznīcinātāji, kas bruņoti ar gaiss-gaiss raķetēm. Apvienotā Karaliste ir vienīgā NATO dalībvalsts, kas veic apkalpes misijas virs Melnās jūras.

Drošība staigā pa trauslu ledu

Pagājušā gada novembrī sākotnējā informācija lika domāt, ka Krievijas raķete ielidojusi Polijas teritorijā un nogalinājusi divus iedzīvotājus. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka tā bijusi ukraiņu raķete, kas tēmēta pa okupantu raidītu mērķi, bet nav trāpījusi.

Teju vai katru dienu Krievijas bruņoto spēku raķetes un droni bombardē Ukrainas infrastruktūras objektus Donavas grīvā, kuri atrodas tikai pārsimt metru attālumā no robežas ar Rumāniju. Atlūzas dažkārt ielido arī Rumānijas teritorijā, kas ir NATO dalībvalsts.

Arī tas ir patiešām ļoti biedējoši.

Pasaulē

Lietuvā ir aptuveni 2,4 miljoni balsstiesīgo, kuri svētdien, 13. oktobrī, bija tiesīgi parādīt savu politisko izvēli Seima vēlēšanās. Pēc notikušajām aptaujām ir skaidrs, ka uzvarēt varētu Lietuvas sociāldemokrātu partija, tomēr pēc divām nedēļām ir plānota vēlēšanu otrā kārta, un tad jau viss būs redzams. Kādu ietekmi vēlēšanas Lietuvā atstās uz Latviju un vai vispār atstās?

Svarīgākais