Kopš bērnības ikvienam no mums septembris saistās ar skolu. Tāpēc nav brīnums, ka tieši tagad, septembrī, izcēlies ar mācībām saistīts skandāls.
Runa ir par Valsts izglītības satura centra (VISC) metodisko materiālu “Seksuālā izglītība - jautājumi un atbildes”, kurā skaidrots, kā pamatskolniekiem (4. klasei) stāstīt par “bezdzimuma cilvēkiem”, “plūstošo dzimumu” un “piedzimšanu nepareizajā ķermenī”.
Īpašu satraukumu radīja tieši metodiskie norādījumi par “piedzimšanu nepareizajā ķermenī”, jo tas ir vecums, kad cilvēks atklāj ne tikai pasauli, bet atklāj arī sevi un savu ķermeni. Valstīs, kur par “piedzimšanu nepareizajā ķermenī” skolās stāsta jau vairākus gadus, vērojams sava ķermeņa nepieņemšanas lēcienveida skaita pieaugums. Tur daudzi bērni un pusaudži, saņemot atbalstu no pieaugušajiem, veikuši dzimuma tranzīciju, kas ir faktiski neatgriezenisks process.
Datu par tranzīcijas pozitīvo psiholoģisko efektu nav, toties strauji pieaug tiesvedību skaits, kurās dzimuma tranzīciju veikušie prasa kompensācijas par to, ka, būdami nepilngadīgi, tikuši maldināti, iespaidoti un pakļāvušies pieaugušo ieteikumiem, bet laimīgāki nav kļuvuši. Daudzos gadījumos tieši otrādi, viņu dzīve ir neatgriezeniski sagrauta.
Taču raksts nav par to. Šajā jautājumā ir eksperti, pirmām kārtām psihoterapeits praktiķis Nils Sakss Konstantinovs, kuri dzimuma disforijas un dzimumu tranzīcijas problēmas vispusīgi izgaismo no zinātniskās puses. No savas puses gribu runāt par ko citu.
Par to, kā tie, kas uzdodas par konspirāciju atmaskotājiem (piemēram, “Re:Check”), paši savā propagandas darbā izmanto konspiroloģiskās metodes. Lūk, viena no redzamākajam rečekistēm Evita Puriņa minētā skandāla sakarā raksta: “Uzbrukumi seksuālās izglītības saturam nav tikai Latvijas un Lietuvas fenomens. Beļģijā protestētāji dedzina un demolē skolas (jau astoņas). Svarīgi, ka tāpat kā pie mums, viņus mobilizē sociālo mediju dezinformatori. Visticamāk, jauna organizētas dezinformācijas tendence.”
Šajā ierakstā izgaismojas trīs plaši lietoti ideoloģisko diversantu instrumenti. Pirmais, kurš vienmēr spožiem neona burtiem signalizē: “Uzmanību - propaganda!” Tā ir fokusa pārbīde. Cilvēks runā par vienu, bet viņam oponē par kaut ko citu, kam viņš nemaz neiebilst. Piemēram, cilvēks izsaka šaubas: vai klimata pārmaiņas ir vairāk cilvēka rīcības vai kosmisko fizikālo procesu rezultāts, bet viņš tiek apklusināts ar “klimata pārmaiņas nav” ha-ha-ha. Paskaties, muļķi, uz Monblāna ledāja kušanu.
Cilvēks runā par to, kurš vairāk ietekmē, bet viņam - tu noliedz pašas izmaiņas.
Tā arī šoreiz. Cilvēki ir satraukti par vienu konkrētu punktu, kas bērniem (nenobriedušiem prātiem) jauc galvu, dezorientē un, iespējams, pagrūž bīstamas nogāzes virzienā, bet viņiem pārmet, ka viņi ir pret pašu seksuālo izglītošanu. Nevar noliegt, ka ir arī vecāki, kuri neuzskata skolu par vietu, kur to mācīt, taču tā jau ir cita diskusija.
Tas, par ko runā Sakss un citi brīdinātāji par “transpersonu epidēmijas uzliesmojumu” visā pasaulē, ir par konkrētas kvīru teorijas mācīšanu skolā. Tā ir teorija, kurā darbojas šie “plūstošie dzimumi”, “dzimuma spektrs”, “piedzimšana nepareizajā ķermenī” un citi zinātniski apšaubāmi pieņēmumi. Laikā, kad bērnu fiziskās drošības aspektiem tiek pievērsta gandrīz vai pārspīlēta uzmanība, šāda nevērība pret bērnu psiholoģisko drošību ir, kā minimums, plašas un, galvenais, neideoloģizētas diskusijas vērta.
Tā vietā fokusa pārbīde: visi, kas ir pret kvīru teoriju (nevis bērnu seksuālo izglītošanu), ir atpalikuši tumsoņas, kartupeļi, slikti cilvēki, kuriem “smalkā sabiedrībā” nav vietas. “Na*uj Nilu Saksu”.
Patiesības labad jāatzīst, ka Puriņas ierakstā formāli viss ir it kā korekti. Viņa saka: “uzbrukumi seksuālās izglītības saturam”, taču, izejot no vispārējā konteksta, ir nepārprotami skaidrs, ka runa ir tieši par seksuālo izglītību kā tādu, jo diskusijas patiešām par saturu, ja nu vispār no kāda parādās, tad tikai no Saksa puses. Pretējā puse šādas diskusijas pat nerosina. Tur viss nepārprotami skaidrs - tumsoņa, tansfobs, putinists.
Tas, ka Puriņas teksts satur propagandu, izriet no otras ne mazāk svarīgas propagandas sastāvdaļas. Tā ir konspiroloģiskā domāšana. Kas ir konspirācijas vai sazvērestību teorijas un kas ar šo jēdzienu tiek saprasts, jāpaskaidro atsevišķi, jo ir daudzas un dažādas tā interpretācijas.
Konspirācijas (konspiroloģiskā domāšana) ir konstrukcija, kurā viss vai gandrīz viss pasaulē notiekošais tiek uztverts kā kāda cilvēka vai cilvēku grupas (visbiežāk konkrēti nenosauktas) izplānots un ārkārtīgi sekmīgi virzīts. Jebkurai rīcībai ir skaidrs, racionāls, visbiežāk savtīgi merkantils un labi izskaidrojams mērķis. Nekas nenotiek “tāpat”. Aiz ikvienas darbības noteikti kāds “stāv”.
Konspiroloģiskajā domāšanā cilvēkiem tiek pilnībā atņemts subjektīvisms, viņu paša griba. Ikviens ir tikai viņam iedotās lomas spēlētājs lielajā izrādē, ko režisē “zināmi spēki”. Šajā teātrī visi, kas dara ne to, kas patīk pašam konspirologam (kas visu it kā redz patiesības gaismā), to dara vai nu par naudu (nopirkts), vai viņam to liek darīt (tur aiz olām).
Doma, ka kaut kas var notikt vienkārši tāpat, kā plūst upe, ir pilnīgi nepieņemama. Viss pasaulē notiek pēc plāna, un ne jau dievišķā plāna. Tikai “zināmu spēku” interesēs. Apmēram tā: ja rudenī kļūst vēsāks un kokiem krīt lapas, tad tas notiek, jo kāds “to pasūtījis” ar noteiktu, tālejošu mērķi. Teiksim, lai labāk varētu pārdot ziemas mēteļus un zābakus.
Ideju, ka sniegs var krist arī ne zābaku ražotāju interesēs, var iebarot tikai naiviem muļķīšiem, kas neko nesaprot no tā, kā iekārtota pasaule. Ne jau man, kas visam redz cauri. Nekādi švābi un geitsi mani ap pirkstu neaptīs.
Kā konspiroloģiskā domāšana izpaužas propagandā? Pazīstamā aktīviste, dedzīga kvīru teorijas popularizētāja Selma Levrence šīs teorijas kritiku komentē šādi: “Naida Avenība, Latvija pēdējā vietā un C! jau labi sadziedājušies par savām kopīgajām vērtībām, piemēram, "genderisma" apkarošanu. Visiem ir skaidrs, ka tā ir agresorvalsts melodija, kas tiek pasūtīta austrumos.”
Pasmaidīsim par viņas ilggadējiem centieniem atdarināt Trampu un sacerēt “tautā aizejošas memes”: “Naida Avenība”, “Latvija pēdējā vietā”, “C!”. Atšķirībā no Trampa, kura konkurentiem veltītās pazeminošās iesaukas patiešām “aizgājušas”, Levrencei ar birku štancēšanu iet daudz “švakāk”. Nu, neaiziet, lai kā pūlētos.
Taču nenovirzīsimies no tēmas. ““Genderisma” apkarošana” ir Putina pasūtīta, deklarē Levrence. Kā ikviens konspirologs, arī viņa nespēj iedomāties, ka kāds var nostāties pret “genderisma” (kvīru) teoriju pats no sava prāta, cenšoties aizsargāt savus bērnus. Vispirms jāsaņem nošu partitūra no Kremļa, tad jāiemācās tā melodija un jādzied kopā ar “tautas ienaidniekiem” (Levrences pasaulē).
To pašu idejisko līniju atkārto Puriņa: “...viņus mobilizē sociālo mediju dezinformatori. Visticamāk, jauna organizētas dezinformācijas tendence.” “Zināmo spēku” lomu ieņēmuši tikpat “zināmi” “sociālo mediju dezinformatori”, kuri “organizēti” veido “dezinformācijas tendenci”.
Ievērojiet. Atkal nekas nenotiek vienkārši tāpēc, ka cilvēkiem kaut kas nepatīk un viņi vienkārši grib pasargāt bērnus no bīstamas un, iespējams, psihi traumējošas ideoloģijas. Nē. Tā nenotiek. “Viņus mobilizē”, “organizēta tendence”. Levrence vēl piebalso: “agresorvalsts melodija, kas tiek pasūtīta austrumos”. Skaidrs, ka bez norādēm no Maskavas neviens taču nerīkojas. Ko jūs! Naivi, vai? Labākajā gadījumā viņi paši varbūt domā, ka paši to izdomājuši, bet mēs taču zinām, kā ir patiesībā. Nav divu domu: saklausījušies Kremļa algotos “dezinformatorus”.
Te mēs nonākam līdz propagandas trešajai komponentei. Skaidri un nepārprotami (kā komiksos bandīts melnās brillēs ar ūsiņu, lietus mētelī un hūti) tiek iezīmēti apkarojamie. Bez jebkādiem centieniem tēlot kaut minimālu objektivitāti.
Tie, kas iebilst kvīru teorijas mācīšanai skolās, ir “dezinformatori”, “austrumos pasūtītas melodijas atskaņotāji” un tamlīdzīgi. Negribi, lai tevi par tādu uzskata? Vai nu atbalsti - būsi mūsējais, vai sliktākajā gadījumā klusē - vismaz nesitīsim, kā sitam, piemēram, to pašu Saksu.
Šī “skaidrība” galvenokārt paredzēta “intelektuālajam vidusslānim”, kurš līdz “intelektuālajai elitei” nevelk, bet ļoti gribētu tai “piesmērēties”. Šai sociālajai grupai eksistenciāli svarīgs ir kāds vēja rādītājs, uz kuru vienmēr paskatīties, lai zinātu, no kuras puses pūš vējš. Tad nu dažādi rečekisti pūlas šo funkciju veikt.
