Komentāri

Izrādās, vienprātība par izziņas struktūrvienības Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodošanu Finanšu ministrijas, tātad “Jaunās vienotības” pārziņā valda ne tikai koalīcijā, bet arī opozīcijā – aptaujājot politiķus, atklāja “Neatkarīgā”.

Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?

Drīz būs jau 15 gadi, kopš pie varas valstī “Vienotība”. 2009. gada sākumā, pēc sabiedrībā dažādi vērtētās “Parex bankas” glābšanas un 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, Ivara Godmaņa otrā valdība bija sevi pilnībā izsmēlusi. 2009. gada 20. februārī Godmanis atkāpās, bet 2009. gada 12. martā tika izveidota pirmā Valda Dombrovska valdība. Sākās “Vienotības” ēra Latvijas politikā.

Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.

Tieslietu ministrijas (TM) mājaslapā šā gada janvārī publiskotais apkārtraksts par Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā “Yordanov un citi pret Bulgāriju” juristu aprindās raisa diskusijas, vai izpildvaru pārstāvošā ministrija tādējādi nenorāda tiesu varai, kā pareizi būtu iztiesājamas lietas, kuras tieši vai netieši saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

“Dzirdējāt? Slēgs arī Mellužu pasta nodaļu,” mani uzrunā kāda sieviete, kura stāv rindā tajā pašā Mellužu pasta nodaļā, lai saņemtu sūtījumu. Arī es saņemu sūtījumu – divas grāmatas. Atbildu, ka esmu dzirdējusi. Mani personīgi šis lēmums – slēgt pasta nodaļu – neietekmē, taču zinu, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri šā lēmuma dēļ ir izmisumā un neziņā. Uzdevu dažus jautājumus “Latvijas pastam”, lai saprastu, kas ar to notiek.

Ārlietu ministrs Krišjānis Artūrs Kariņš četru Ārlietu ministrijas amatpersonu pavadībā 5. februārī izlidoja no Rīgas caur Helsinkiem pasažieru reisa lidmašīnā uz Japānu, lai, citastarp, lasītu lekciju Tokijas universitātē, tiktos ar Japānas kolēģiem, Japānas parlamentāriešiem un uzņēmējiem. Kariņam un viņa delegācijai acīmredzams ieguvums – Japānas apmeklējums, bet kāds ieguvums no šis vizītes būs Latvijas valstij?

“Nacionālo apvienību neredz un nedzird,” īso sarunu pabeidzot, bilda kāds politiķis, kurš negribēja sevi publiskot. Un viņš to teica nevis ar dusmām, bet gan ar bažām, sak, šis ir Nacionālās apvienības īstais laiks – vērtēt notiekošo, cīnīties par un pret – atbilstoši politiskās partijas nostādnēm un idejiskajiem mērķiem. “Taču ir tikai klusums, un tas mani uztrauc,” viņš piebilda. Kas notiek ar NA?

Birokrātijas mazināšana ir nosaukta par Evikas Siliņas valdības prioritāti. Gribētos cerēt, ka kļūdos, bet lielas ticības, ka tā tiešām būs prioritāte un birokrātija tiks samazināta, nav.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā redzams 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas ir milzīgs kritiens lejup, jo 2022. gadā vēl bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka (Головнокомандувач Збройних сил України) Valērija Zalužnija iespējamā atstādināšana (rakstot šīs rindiņas, tas vēl nav noticis) ir satraukusi visus, kuri seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā.

Starptautiskā šaha federācija FIDE 30. janvārī atzīta par prestižās Himnas balvas laureātu, izcīnot bronzu projekta “Šahs brīvībai” kategorijā “Daudzveidība, taisnīgums un iekļaujošā sabiedrība”. Šajā projektā tiešsaistē šaha mačos par uzvarām cīnījās ieslodzītie no Latvijas cietumiem.

Valdība otrdien apstiprinājusi Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Amata pienākumu pildīšanu viņa sāks 13. februārī.

Latvijas politiķi, apskatnieki, visi iedzīvotāji laiku pa laikam ar zināmu nožēlu, pat nostalģiju piemin to, ka Latvijai vairs neesot nekāda stratēģiskā mērķa. Tāpēc arī kuļamies kā pa celmiem, jo neesot skaidrs – kurp tālāk doties. Kopš 2014. gada, kad iestājāmies eirozonā, tādu lielu, visus spēkus mobilizējošu mērķu neesot bijis.

Zemnieku protestu vilnis jau atvēlies līdz Lietuvai. Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) jau ir notikuši plaši zemnieku protesti pret savām valdībām un ES kopējo zemkopības politiku. Radvilišķu zemnieks Rimants Garuckis “Neatkarīgajai” atklāj Lietuvas protestu patiesos iemeslus.

Avoti vēsta, ka Valsts drošības dienests (VDD) ir zinājis par Tatjanas Ždanokas (Latvijas Krievu savienība) aktivitātēm vismaz kopš 2004. gada, kad viņa regulāri atskaitījās Krievijas federālā drošības dienesta (FSB) darbiniekiem un lūdza naudu pretvalstisku pasākumu rīkošanai.

Tie, kuri maksā par elektroenerģiju pēc biržas cenām, pamanījuši, ka pēdējos gados vērojamas milzīgas elektrības cenu svārstības. Vienu dienu tās ir nenormāli augstas, bet citās dienās ārkārtīgi zemtas. Ar ko saistītas tik ievērojamas cenu svārstības?

Ja kāds mūsu valdībai uzdotu tiešu jautājumu par to, kādi ir Latvijas valsts mērķi, valdošie locīkļi uz vaicātāju droši vien paskatītos kā uz nepilnīgo: nu, kā – kādi?! Protams, ka klimatneitralitāte līdz 2050. gadam! Nē, nesmejieties, tā būtu nopietnība. Un, patiesību sakot, šī nopietnība biedē, rada spazmas pakrūtē un dzen skudriņas pār muguru.

Virsrakstā uzdotais jautājums satur gan vārdu spēli (nadežda – cerība, krievu val.), gan zināmu divdomību. Skaidrs, ka 17. martā Krievijā paredzētajā pasākumā, kuru Kremļa režisori dēvē par “Krievijas prezidenta vēlēšanām”, Borisam Nadeždinam nav ne mazāko cerību. Pat ne uzvarēt. Tikpat kā nav cerību līdz šīm vēlēšanām vispār tikt. Tāpēc jautājums ir cits – ko Nadeždins šobrīd nozīme Krievijai un pasaulei? Cerību vai bezcerību?

Lasot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto ārpolitikā, uzzinām, ka Latvija turpina un turpinās kopt un veidot attiecības ar Ķīnu, savukārt apkopojot reakciju par Saeimas opozīcijas deputātu vizīti Ķīnā, rodas iespaids, ka šī valsts mūsu ārpolitikā iezīmēta melnā krāsā.

Autobraucēji un kājāmgājēji, sabiedriskā transporta izmantotāji un velobraucēji visi kā viens neslēpj sašutumu par Rīgas ielu un ietvju katastrofālo stāvokli. Parādījušies joki, ka kara gadījumā nav nepieciešams mīnēt ceļus, jo tie tāpat ir tik bedraini, ka nav izbraucami.