Komentāri

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija paaugstināt maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.

Krievijas bēdīgi slavenās kaujas grupas “Vagner” nominālais īpašnieks Jevgeņijs Prigožins devis plašu, vairāk nekā stundu garu video interviju Kremlim tuvajam propagandistam Konstantīnam Dolgovam.

“Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi jaunus elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus AS “Sadales tīkls” (ST) un AS “Augstsprieguma tīkls” (AST). Vērtēšanas gaitā tarifos iekļautās izmaksas būtiski samazinājušās, tomēr tās abiem operatoriem ir augstākas nekā pašlaik esošajā tarifā ietvertās.” Lasu pēdējo teikumu divreiz, četrreiz... vairākreiz. Neko nesaprotu. Izmaksas samazinājušās, tomēr augstākas nekā esošajā tarifā esošās. Tad kam cena ir samazinājusies, paliekot augstāka?!

“Tas, protams, bija super emocionāli. Ja man pirms gada likās, ka izlasē jau vairāk “nevelku”, tad tagad iemest to svarīgo “golu” un beidzot pašam tikt ceturtdaļfinālā, kur ne reizi neesmu spēlējis, un mājās, pie šādām tribīnēm – labākas sajūtas laikam nav,” atzina Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš sarunā ar portālu “sportacentrs.com”. Emocijas otrdien plūda pāri malām, un smaids sejā bija pat tiem, kam hokejs nav dzīves prioritāte.

Kaut vai šīs vienas uzvaras pār Šveici dēļ bija vērts rīkot šogad Rīgā pasaules čempionātu hokejā. Kad trešās trešdaļas izskaņā Šveices izlase izvirzījās vadībā, ne vienam vien pie televizoru ekrāniem jau “nošļuka knābji”. Bet ne Latvijas hokejistiem laukumā un viņu atbalstītājiem “Arēnas Rīga” tribīnēs.

“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.

Šogad cīņa par prezidenta amatu ir nepieredzēti sīva. Kaislības sit gandrīz tikpat augstu vilni kā 2007. gadā, kad “Vienotības” idejiskie priekšteči ar toreizējo laikraksta “Diena” galveno redaktori Sarmīti Ēlerti priekšgalā asi cīnījās pret “zvērudārza kandidāta” Valda Zatlera ievēlēšanu un, skaļi demonstrējot pie Saeimas ēkas, aktīvi atbalstīja “Saskaņas centra” izvirzīto Aivaru Endziņu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā vienotība” (JV)) 30. maijā sasauks valdības ārkārtas sēdi. Oficiālais iemesls ir it kā ar 31. maija Valsts prezidenta vēlēšanām nesaistīts – izvērtēt reformu gaitu izglītībā un veselības aprūpē. Taču nebūsim naivi – protams, ka prezidenta vēlēšanu priekšvakarā premjeram ir vēlme paspiest uz dārgajiem koalīcijas partneriem, lai viņi “nāk pie prāta” un balso “pareizi”.

Plecīgs, cementā kalts padomju puisis padusē tur grāmatu ar uzrakstu “Markss Engelss Ļeņins”. Šis monumentālais tēls ievietots vienā no arkām, kas rotā Varšavas Kultūras un zinātnes pili, kas uzcelta laikā no 1952. līdz 1955. gadam un ir “padomju tautas dāvana poļu tautai”. Kāds Varšavas pilsētas domnieks pieprasījis dekomunizēt minēto statuju un izņemt no grāmatas vāka vārdu “Ļeņins”. Vēršanās pret jebko krieviski padomisko iet plašumā visā Eiropā, ne tikai Latvijā vien.

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) pagājušā gada decembrī izsludināja atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Pašlaik konkursa komisija turpina vērtēt pretendentu piedāvājumus.

Šobrīd vairs nav noslēpjams, ka Krišjāņa Kariņa otrajai valdībai stunda ir situsi. Šī valdība un koalīcija jau no paša sākuma bija baltiem diegiem šūta. Pretrunas pārsvarā bija psiholoģiska un personiska rakstura. Kā tas dažkārt politikā gadās, idejas un principi atkāpās otrajā plānā.

Kāds latviešu lauksaimnieks pagājušajā piektdienā nofilmēja sešu nelegālo migrantu grupu, kas slāja pa Latvijas pierobežas lielceļu. Tas notika Kaplavas pagastā, piecus kilometrus no Baltkrievijas robežas. Robežsargi par to uzzināja tikai tad, kad par to pasūdzējās vietējie iedzīvotāji. Migrantu krīze Eiropā joprojām turpinās, un attieksme pret to ir dažāda.

Parlamentārās intrigās vispieredzējušākā, no ķezām izkļūt prasmīgākā Saeimas valdošās koalīcijas partija Nacionālā apvienība (NA) tagad iedzīta spriedzē gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu dēļ.

Ukrainas frontē jau desmito mēnesi turpinās cīņa par Bahmutas pilsētu, bet Latvijas politiski ideoloģiskajā frontē jau gadiem nerimst kauja par Stambulas konvencijas ratifikāciju. Šī cīņa pamazām zaudējusi tās sākotnējo jēgu un ieguvusi politiska kara raksturu – kurš kuru.

Poļu transporta eksperti uztraucas, ka Polijā būs lēnākais ātrgaitas vilciens Eiropā – tikai 250 kilometru stundā. Viņi velti uztraucas – mūsu “veiksmes stāsts” “Rail Baltica” būs vēl lēnāks – tā plānotais maksimālais ātrums nedrīkstēs pārsniegt 234 kilometrus stundā!

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens veselības aprūpes finansējuma problēmām veltītajā LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” vairākkārt uzsvēra, ka veselības aprūpei nepieciešamo naudu ar valdības rīcībā esošajiem finanšu resursiem nodrošināt neesot iespējams. Vienīgā izeja esot palielināt nodokļu slogu. Jāsaka, kā ir: viņš mānās.

Valsts prezidenta Egila Levita kanceleja Valsts kontrolei (VK) nodemonstrējusi, kā pareizi paslaucīt zem paklāja finanšu nesmukumus, un atgādinājusi VK par tās vietu valsts varas hierarhijā. Ķezu saturošās informācijas paslaucīšana zem ierobežotas pieejamības statusa lieku reizi sabiedrībai atgādina: nebāziet ar savu netīro degunu tur, kur valda vispareizākā un visgodīgākā sabiedrības kasta, proti, Valsts prezidenta padomnieku korpusa komandieres Sarmītes Ēlertes komanda.

Ja kāds grib teikt, ka Latvijā nekas labs nenotiek, tad viņam var iebilst, ne tikai piesaucot mūsu hokejistu uzvaru pār Čehijas izlasi, bet arī norādot uz pilnasinīgas publiskās politikas atgriešanos uz jau sūnām apaugušajiem Latvijas politiskās skatuves dēļiem.

“Mēs nezinām, kurš un par ko vienosies,” runājot par 31. maija balsojumu, teic Aleksandrs Kiršteins (NA). Citiem vārdiem runājot: pagaidām nav zināms, kāda būs “cena” Valsts prezidenta amatam un kāda – valdības vadītāja un vispār koalīcijas “cena”. Patlaban klusāk vai mazāk klusi notiek “cenrāža” izpēte. Kiršteins pieļauj, ka NA par Edgaru Rinkēviču nebalsos jebkurā gadījumā. “Es noteikti nebalsošu,” viņš teic.

Dažu otrdienas rīta minūšu garumā no augsto valsts amatpersonu mutēm paustais atklāja, ka mūsu valsts vadītājiem nodokļu maksātāju sarūpētais ir nenozīmīgi zirgu staļļa pakaiši, kurus var izsvaidīt starp daudzajām ministrijām bez jebkādiem īpašiem ekonomiskiem pamatojumiem.

Pirmdien sociālajos tīklos izplatījās ziņa, ka esot miris slavenais miljardieris, “atvērtās sabiedrības” ideoloģiskais “tēvs” Džordžs Soross. Taču vēlāk šīs “ziņas” neapstiprinājās, un drīz vien arī pats Soross publicēja ierakstu tviterī: “Baumas, ka man esot bijusi sirdslēkme, ir pilnībā nepatiesas. Esmu dzīvs un vesels.”

Aizvien biežāk uzrodas eksperti, kuru propagandas mērķis ir pierādīt, ka Latvijai nepieciešami migranti, kurus vajadzētu integrēt sabiedrībā. Tāds pagājušajā nedēļā bija arī Maikls Flūds, OECD Teritoriālo dialogu un migrācijas nodaļas politikas analītiķis, kurš piedalījās VARAM konferencē par Latvijas austrumu reģionu drošības un attīstības jautājumiem.