Saules paneļi ir brīnišķīga lieta – tie ražo “zaļo enerģiju”, kas atbilst Eiropas Savienības ideoloģijai enerģētikā pēc iespējas vairāk aizstāt fosilos resursus ar atjaunīgiem. Taču ir arī blaknes – pienāks laiks, kad nolietotos saules paneļus, kā arī iekārtas strāvas pārveidošanai (transformatorus) un uzglabāšanai (akumulatorus) vajadzēs utilizēt.
Lai šim nolūkam valstij būtu nauda, uzņēmumi un privātpersonas, kurām ir saules paneļi, maksā dabas resursu nodokli. Taču ir arī kas nemaksā. Tie ir lielie saules paneļu parku attīstītāji, kas atbrīvoti no nodokļa. Būtu loģiski, ja arī viņi maksātu dabas resursu nodokli jau tagad, lai nākotnē valstij nenāktos segt izdevumus par utilizēšanu. Rakstu lasiet šeit.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uz otro budžeta lasījumu ir iesniedzis Saeimā priekšlikumu aplikt ar dabas nodokli saules paneļu attīstītājus vai arī dot viņiem otru iespēju - samaksāt apsaimniekošanas maksu atkritumu apsaimniekotājiem. Paredzams, ka būs atsevišķu valdošās koalīcijas politiķu mēģinājumi šo priekšlikumu izgāzt, jo Latvijā ir enerģētikas uzņēmumu grupa, kurai parlamentā ir stiprs lobijs.
“Es vēlos, lai tirgus būtu godīgs,” intervijā “nra.lv” sacīja Armands Krauze. “Visi citi maksā - uzņēmumi, kas attīsta saimniecības, pārtikas pārstrādes uzņēmumi maksā, privātmāju īpašnieki maksā dabas resursu nodokli vai arī maksā par apsaimniekošanu, un tur ir iekļauti visi nodokļi. Taču attīstītāji nemaksā ne nodokli, ne atkritumu apsaimniekošanas maksu. Pēc 25 gadiem, kad saules paneļi būs nolietoti, daudzas firmas, iespējams, būs bankrotējušas un pazudušas un Latvijā krāsies tūkstošiem tonnu atkritumu, par kuru utilizāciju būs jāmaksā visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo no šiem parkiem nauda par to nebūs paņemta. Piemēram, uzņēmums “Balticovo”, kas ar saules paneļiem ģenerē divas magavatstundas enerģijas, ir samaksājis aptuveni 30 tūkstošus eiro dabas resursu nodokli. Ja to pašu būtu darījis attīstītājs, viņš samaksātu nulli. Tas ir netaisnīgi,” uzsver zemkopības ministrs.
Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas vadītājs, bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds intervijā “nra.lv” ir līdzīgās domās kā Armands Krauze: “Valsts ir iedevusi atlaides attīstītājiem, bet visiem pārējiem ir jāmaksā nodoklis. Tā ir nenormāla labvēlība - nekas nav jāmaksā. Enerģētikas jaunuzņēmums uztaisa saules paneļu parku un pēc tam to pārdod. Beigās tie atkritumi būs uz atkritumu apsaimniekotāju un visas valsts iedzīvotāju kakla. Tā ir netaisnība - iedzīvotāji ir samaksājuši nodokli, uzstādot tos saules paneļus savās privātmājās un saimniecībās, bet ir biznesmeņi, kas dzīvo kā nieres taukos, un viņiem viss pienākas.
Līdz šim viņi uzstādīja tikai saules paneļus, bet tagad arī akumulatorus liks, un tā ir vēl lielāka draņķība, kas kaitīga videi. No moderniem paneļiem galvenokārt beigās sanāks stikli un smiltis, ja neskaita alumīnija konstrukcijas, bet akumulatoros iekšā ir visāda ķīmija. Kur tas viss paliks? Atkritumu apsaimniekotāji savā biznesā iepriekš visu sagatavo - iepērk iekārtas, sagatavo telpas, apmāca darbiniekus. Taču ko varēs iesākt, ja būs jāpārstrādā kaudze paneļu pēc 120 magavatstundu ģenerēšanas? Kur vēlāk tos saules paneļus un akumulatorus liks?
Vienu brīdi bija doma, ka nolietotos paneļus varētu sūtīt atpakaļ ražotājiem, taču tad jābūt noslēgtam līgumam. Kādu var noslēgt līgumu, ja tur pat nekādu garantiju nav? Sūtot atpakaļ, būs jāmaksā desmiti tūkstošu eiro. Kurš gribēs to maksāt, kurš to izkontrolēs?
Ministru kabineta noteikumus pašlaik nav noteiktas darbības, kas tagad būtu jādara.
Jau tagad mēdz būt gadījumi, kad vējš vai sniegs saules salauž saules paneļus. Kur tie paliek? Atpakaļ uz Ķīnu tos diezin vai sūta. Kurš to var izkontrolēt?”
Guntars Grīvalds uzskata, ka to var labot Saeimā iesniegtais priekšlikums, ka arī lielajiem attīstītājiem vajag piemērot dabas resursu nodokli vai apsaimniekošanas maksu arī lielajiem attīstītājiem.
“Priekšlikums ir tāds, ka attīstītājiem jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotājiem un nākamā gada laikā jāsamaksā apsaimniekošanas maksa. Ir jānosaka: gada laikā noslēdziet līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju un samaksājiet apsaimniekošanas maksu par tiem paneļiem, kas ir ievesti 2023. un 2024. gadā. Un viss. Tas ir loģisks risinājums. Nav arī tā, ka jāmaksā tūlīt un tagad - gada laikā samaksājiet!” skaidro Guntars Grīnvalds.
Rodas jautājums, vai pašreizējā situācija ir radusies lobija interesēs un ir naudas lieta vai arī tas ir Saeimas naivums, misēklis, patiesa vēlme palīdzēt vienai uzņēmumu grupai “zaļā kursa” veicināšanai un klimata sasilšanas novēršanai.
Guntars Grīnvalds uzskata, ka “gan, gan” - ir strādājuši gan konsultanti, gan likumdevējs ir kļūdījies līdzīgi kā ar OCTA automašīnām, kuras nepiedalās ceļu satiksmē.
“Arī šeit ir pieļauta kļūda - Saeima nav sapratusi, ka rodas daudz atkritumu “par brīvu” un kādam tā ķeza būs jāizstrebj.
Deputāti gribēja labu, bet nepadomāja uz priekšu, neparedzēja, ka būs problēmas.
Ir politiķi, kas par šo lietu saka: “Enerģētikas uzņēmēji ir sākuši biznesu, veikuši ieguldījumus, un, ja noteikumi mainās, tad kur ir tiesiskā paļāvība?” Bet arī iedzīvotājiem vajag būt tiesiskajai paļāvībai, ticot, ka dzīvos tīrā, sakoptā Latvijā un nebūs jāmaksā nauda kādu uzņēmēju vietā,” uzsver Guntars Grīnvalds.
Uzņēmēju atbalstam Saeima 2023. gada 9. jūnijā izdarīja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas atbrīvoja jaunradītus elektrības ražošanas biznesmeņus no prasības nodrošināt fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru atkritumu savākšanas, uzglabāšanas un atkritumu pārstrādi.
Likumā un uz tā pamata pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzēts, ka uzņēmumi, kas veido saules parkus, patstāvīgi var veikt pasākumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu. Kā zināms, ražotāja noteikts saules paneļu mūža ilgums ir līdz 25 gadiem, bet invertoru un uzkrājošo akumulatoru dzīves cikla ilgums ir divreiz īsāks.
Politiķu un mediju aprindās atceras, ka ar šo grozījumu projektu padusē ir staigājušas personas, kurām tajā laikā oficiālas varas vairs nebija, taču ietekmēt procesus gan jau spēja. Piemēram, bijušais vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, bijušais Rīgas domes deputāts Edgars Jaunups, arī liela korporatīvo finanšu uzņēmuma cilvēki. Tāpat ir diezgan skaidrs, kuras uzņēmumu grupas interesēs grozījumi tika pieņemti.
