Sekojot līdzi nākamā gada valsts budžeta apspriešanas un tā virzīšanas gaitai, Neatkarīgā politisko sarunu kuluāros saklausīja asas diskusijas par dabas resursu nodokļa piemērošanu saules paneļu tirdzniecības jomai. Būtu tikai loģiski, ja saules paneļu tirgotājiem tiktu piemērots dabas resursu nodoklis jau tagad, tad nākotnē valstij nenāktos segt izdevumus par nolietoto paneļu utilizēšanu. Tomēr izskatās, ka pret papildus ieņēmumiem budžetā iestājušies daži valdošās koalīcijas politiķi.
Saeimā uz otro lasījumu valsts budžeta apstiprināšanai iesniegts priekšlikums aplikt ar dabas resursu nodokli saules paneļu tirgotājus. Priekšlikums loģisks - valsts budžetā ienāktu miljoni, kas tiku izlietoti vides vajadzībām - tostarp nolietoto saules paneļu utilizācijai. Izrādās, ne viss ir tik vienkārši. Valdošajā koalīcijā ir politiķi, kuri uzskata, ka saules paneļu tirgotājus nedrīkst apgrūtināt.
Latvijā kopš 2022. gada vērojams saules paneļu sistēmu bums. Jāsaprot, ka saules elektrostacijas ietver ne tikai pašus saules paneļus, bet arī iekārtas strāvas pārveidošanai un uzglabāšanai. Tajā iesaistījušies ne tikai Latvijas iedzīvotāji savu enerģijas izdevumu samazināšanai mājsaimniecībās, bet arī uzņēmumi, kas nolēmuši investēt zaļās enerģijas ražošanā un izveidot šādu biznesu. Valdība iedzīvotājiem ir piešķīrusi dažādus stimulus, tostarp atbalstu saules paneļu sistēmu uzstādīšanai mājsaimniecības vajadzībām.
Uzņēmēju atbalstam Saeima 2023. gada 9. jūnijā izdarīja grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas principā atbrīvoja jaunradītus elektrības ražošanas biznesmeņus no prasības nodrošināt fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru atkritumu savākšanas, uzglabāšanas un atkritumu pārstrādi.
Likumā un uz tā pamata pieņemtajos Ministru Kabineta noteikumos paredzēts, ka uzņēmumi, kas veido saules parkus, patstāvīgi var veikt pasākumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu. Kā zināms, ražotāja noteikts saules paneļu mūža ilgums ir līdz 25 gadiem, bet inventoru un uzkrājošo akumulatoru dzīves cikla ilgums ir divreiz īsāks.
Patstāvīgi veicot it kā nākotnes atkritumu apsaimniekošanu, saules parku attīstītājiem tiek piešķirts unikāls statuss, kurā saules parku attīstītāji ar to iegādātiem fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektrisko akumulatoru nepiedalās vispārējā Latvijā noteiktā elektronisko iekārtu un bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošanā sistēmā.
Ne likums, ne Ministru Kabineta noteikumi neparedz konkrētas prasības, kā ar šiem bīstamajiem atkritumiem pēc to ekspluatācija beigām rīkoties. Tā šķiet tāla nākotne, taču nevar izslēgt dabas kataklizmas, kādas Latvijā jau tika piedzīvotas 2023. gadā, kad krusa sabojāja daudzus izveidotos saules parkus. Neviens līdz šim nav uzdevis jautājumus, kas notiks ar šiem bīstamajām iekārtām, kad tās vairs nepildīs savu funkciju - enerģijas ražošanu, bet kļūs par atkritumiem.
Veiktās likuma izmaiņas rada būtiskus vides riskus nākotnē un dažos gadījumos jau šobrīd, jo likuma izmaiņas un uz likuma pamata izdarītās izmaiņas MK noteikumos neparedz konkrētus pasākumus saules elektrostaciju nākotnes atkritumu apsaimniekošanā.
MK noteikumi praktiski nosaka tikai nākotnes atkritumu uzskaiti. Līdz ar to tuvākā vai tālākā nākotnē Latvijas vidē var nonākt vai uzkrāties tūkstošiem kilogramu bīstamo atkritumu. Turpretim, ja tiek ievērota Latvijā noteiktā kārtība bīstamo atkritumu apsaimniekošanā, atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, kuru pamatdarbība ir tieši atkritumu apsaimniekošana, laikā, kad beigsies saules elektroenerģijas parku elektrisko materiālu izmantošanas cikls, ir vai būs gatavas to pārstrādei.
Problēma var būt būtiska, jo visi saules elektrostacijās izmantotie materiāli - fotoelementu paneļi un akumulatori - radīs simtiem tūkstošiem kilogramu atkritumu. Viena megavata elektroenerģijas saražošanai saules elektrostacijās tiek izmantoti vidēji 1500 saules paneļi. Viena šāda paneļa svars vidēji ir 39 kilogrami. Līdz ar to vidēji tikai vienam megavatam atbilst 58 tūkstoši kilogramu atkritumu nākotnē.
Tāpat, uzstādot saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas uzkrājošos akumulatorus, nākotnes atkritumu apjoms vēl būtiskāk palielināsies. Viena megavata elektroenerģijas uzkrāšanai nepieciešams dažādu konfigurāciju akumulatoru, kas veido vēl papildus 12 līdz 15 tūkstošus kilogramu videi bīstamu nākotnes atkritumu.
Tāpat veiktās likuma izmaiņas rada būtiskas priekšrocības un ir izdevīgs saules elektrostaciju parku izveidotājiem. Atbilstoši likuma izmaiņām tie saules elektrostacijām nepieciešamos elektromateriālus iepērk tieši no ražotājiem un, importējot Latvijā, nemaksā ne dabas resursu nodokli, ne apsaimniekošanas maksu atkritumu apsaimniekotājiem. Atbilstoši uz likuma pamata pieņemtie MK noteikumi nosaka tikai izmantoto elektromateriālu uzskaites kārtību, bet nenosaka konkrētus pienākumus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei.
Papildus vides riskiem likuma izmaiņas atstāj arī negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Atbilstoši aprēķiniem viens MW elektroenerģijas saražošanai nepieciešami vidēji 1500 saules paneļi. Viena paneļa svars ir vidēji 39 kilogrami. Līdz ar to viens MW atbilst 58 tūkstošiem kilogramu atkritumu
nākotnē. Atkritumu apsaimniekotāju noteiktā apsaimniekošanas maksa vidēji ir 0,191 eiro par kilogramu, kas atbilst 11 078 eiro apsaimniekošanas maksai un 2326,38 eiro PVN.
Latvijā 2023. gadā vien tika izbūvētas elektrostacijas vai uzsākta saules elektrostaciju būvniecība ar aptuveno kopējo jaudu 120 MW, kas veidotu vismaz 1329360 eiro apsaimniekošanas maksu un 279 165 60 eiro maksājumu valsts budžetā. 2024. gadā saules paneļu parku attīstība turpinās, apjoms ir tāds pats vai pat vēl ievērojamāks, un papildus tiks uzstādīti akumulatori.
Elektroenerģiju uzkrājošo akumulatoru 1MW atbilst vidēji 12 līdz 15 tūkstošiem kilogramu nākotnes atkritumu. 2024. gadā atkritumu apsaimniekotāju noteiktā maksa par viena kilograma akumulatoru atkritumu apsaimniekošanu noteikta 1,09 eiro bez PVN. Uzstādīto akumulatoru apsaimniekošanas maksa par viena MW jaudas akumulatoriem atbilstoši būtu 13 080 eiro un PVN 2746,8 līdz 16 350 eiro un 3433,5 eiro par viens MW. Pagājušā gada laikā uzstādītas saules elektrostacijas vismaz par 120MW, kas veido no 1, 585 950 eiro un PVN 333 049,5 eiro.
Atkritumu apsaimniekošanas organizācijas no saules elektrostaciju izveidotājiem saņemtos līdzekļus iegulda atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, iegādājoties atbilstošas bīstamo elektromateriālu pārstrādes iekārtas, nodarbina atbilstoši kvalificētu darba spēku, maksājot par to noteiktos nodokļus, kas arī nodrošina nodokļu ienākumus valsts budžetā.
Pretēji saules elektrostaciju attīstītājiem 2023. gadā ap 30 000 mājsaimniecību ir samaksājuša atkritumu apsaimniekošanas maksu par uzstādītajiem saules paneļiem mājsaimniecības vajadzībām. Vienā
mājsaimniecībā vidēji uzstādīti 25 saules paneļi, kas atbilst apmēram 11kW jaudas, kas attiecīgi atbilst 525 kilogramiem nākotnes atkritumu, par kuriem ir samaksāta atkritumu apsaimniekošanas maksu 97 eiro un 20,37 eiro PVN par 11kW.
Tātad 30 000 mājsaimniecības par iegādātiem saules paneļiem ir samaksājušas 2,9 miljonus eiro apsaimniekošanas maksu un 609,000 eiro PVN. Saules elektrostaciju attīstītāji šādu maksu atbilstoši likuma izmaiņām nemaksā.
Šeit jāuzdod jautājums, vai Latvija nepiedzīvos līdzīgu situāciju, kāda tā bija gadījumā ar Latvijā it kā pārstrādei ievestām automašīnu riepām, kas beigu tika sadedzinātas, radot būtisku kaitējumu videi. Saules sistēmas paneļus un citus elementus nevar tik vienkārši sadedzināt. Šie visi bīstamie atkritumi var nonākt vidē. Iespējams, kāda biznesa neveiksmes tiks uzkrautas kā problēma atkritumu apsaimniekotājiem. No šādas situācijas budžets negūst tik ļoti nepieciešamos līdzekļus dažādās jomās, un videi tiks nodarīts būtisks kaitējums.
Neatkarīgā turpinās sekot līdzi procesam.
