Otrdien Ministru kabineta ēkai Brīvības bulvārī 36. logos ugunis dega līdz ļoti vēlai stundai – valdība lēma, ko turpmāk darīt ar “Rail Baltica” projektu. Dažbrīd sēdes laikā valdības locekļu vārdu apmaiņa skanēja paaugstinātos toņos kā kādos gāganu karos.
Premjere Evika Siliņa (JV) uzrunāja satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) ar šādiem vārdiem: "Mēs mīcāmies uz vietas tieši tāpēc, ka tu paliec konstanti pie tā, ka Rīga ir jābūvē pirmajā posmā. Naudas tam nav! Tu pats neesi atnesis risinājumu! Tā ir utopija tagad runāt par to, ka būs kaut kad Rīga no publiskās un privātās partnerības (PPP) [finansējuma], ja mums PPP būs, iespējams, vajadzīgs, lai mēs pat pamattrasi savienotu ar kaut kādu pirmo funkcionālo punktu, lai savienotu Rīgu ar "Vivi" [vilcieniem]!”
“Tad nesakiet, ka Satiksmes ministrija atnesīs iztrūkstošos miljardus, mums nav tādas iespējas," atcirtis Briškens.
Beigu galā visi nomierinājās un tautai paziņoja, ka valdībā konceptuāli atbalstīti projekta pirmās kārtas ieviešanas prioritārie uzdevumi. Valdība vienojās arī par to, ka Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par “Rail Baltica” projekta ieviešanas scenāriju izskatīs nākamajā sēdē 10. decembrī. Valdība konceptuāli atbalstīja šādus prioritāros uzdevumus: kā pamattrasi attīstīt 1435 mm dzelzceļa “Rail Baltica” pārrobežu savienojuma izveidi no Lietuvas/Latvijas robežas līdz Latvijas/Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei un attiecīgi plānojot trases būvdarbus. Tāpat arī būvdarbu pabeigšanu “Rail Baltica” pasažieru stacijā Rīgas lidostā (RIX) un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (RCS) dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti.
Citiem vārdiem sakot, valdība neatbalsta satiksmes ministra ilgi, uzstājīgi, āziski spītīgi stumto domu, ka dzelzceļa stacija jāsavieno ar lidostu. Cik reižu Briškens ar šo plānu ir dzīts projām pa parādes durvīm, tik viņš atkal to ir nesis atpakaļ pa sētas durvīm. Šā sapņa vārdā ir izrakņāta dzelzceļa stacija, uzbūvēta monstroza ilgbūve pie lidostas un Daugavā iedzīts “pālis”.
Pat arī tagad un joprojām Satiksmes ministrija grasās turpināt stacijas un lidostas darbus un šo objektu savienošanu ar Krievijas platuma sliedēm. Tam esot nepieciešams “tikai” kāds pusmiljards eiro. “Vai nu mēs virzāmies un būvējam, lai mums vispār būt savienojamība starp Lietuvu, Latviju un Igauniju, vai arī turpinām mīcīties ap Rīgu,” pauž Siliņa, un te grūti viņai ko iebilst.
Būvēt vispirms savienojumu starp staciju un lidostu, kamēr nav pat sākti darbi pie pamattrases, ir kā skatīties filmu no beigām uz sākumu, kā būvēt vispirms jumtu un pēc tam sienas un pamatus, kā klāt uz iedomāta māla poda gaisā glazūru, pirms vēl pods nemaz nav uzvirpots.
Valdības konceptuālais otrdienas lēmums ir mēģinājums “Rail Baltica” nākotnes notikumus salikt kaut cik loģiskā secībā.
Siliņa pagājušajā piektdienā bija Viļņā, kur tikās ar Lietuvas un Igaunijas premjerministriem un pārrunāja “Rail Baltica” jautājumus. Projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi. Kopējās projekta izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Ak vai! Par kādu ekonomisko projekta rentabilitāti te runāt? Cik būs jāmaksā biļetei uz Tallinu, lai projekts atmaksātos? Un kas būs tie biežie braucēji?
Jādomā, ka kolēģi Siliņai jautāja, cik ilgi vēl Latvija ākstīsies un neķersies klāt pamattrasei, un vai nesanāks tā, ka igauņi un lietuvieši savu sliežu daļu būs uzbūvējuši, bet pa vidu pie latviešiem dzelzceļa trases vietā augs kosas, ciesas, balandas un latvāņi. Arī Lietuvā un Igaunijā “Rail Baltica” ir garšīgas naudas pumpis “politikuma” materiālā stāvokļa uzlabošanai, taču tur vismaz ir izplānoti konkrēti pirmie darbi un konkrēti sliežu kilometri. Latvijā pat trasei nepieciešamo zemju atsavināšana ir tikai sākuma stadijā.
Varētu jau būvēt savienojumu starp staciju un lidostu, taču ar nosacījumu, ka Latvijai jābūt pieejamiem neierobežotiem finanšu resursiem. Ja Latvija būtu bagātākā valsts pasaulē, tad nebūtu problēmu.
Taču šim mērķim nav naudas, jo naudas nav. Diezgan sen jau ir noskaidrojies, ka Eiropas Savienības nauda ir pieejama tikai pamattrases būvniecībai, bet ne Latvijas politiķu kaprīžu apmierināšanai, apmaksājot stacijas un lidostas savienojumu. Briškens gan ir izteicies, ka ar terminu “pamattrase” jāsaprot dzelzceļš starp Lietuvu un Igauniju un arī lidostas savienojums ar staciju Rīgā. Bet nu Eiropas Savienībā šāda interpretācija neiet cauri un tur par pamattrasi uzskata pamattrasi.
Nav jau nekur vēl iekalts, ka nākamajā ES plānošanas periodā “Rail Baltica” projektam tiks atvēlēti pietiekami līdzekļi un vai vispār tam būs līdzekļi. Tie ir politiski lēmumi, kas vēl jāpieņem. Tie vēl ir jāizlobē, un ar to nodarbojas “”Rail Baltica” draugu grupa” Eiroparlamentā, kuru vada latvju Roberts Zīle. Eiropas ekonomika pašlaik nav vislabākajā kārtībā - attīstība ir sabremzējusies, Eiropa būs skopa un žņaugsies uz katru eirocentu.
Izgaismojas, ka “Rail Baltica” militārā nozīme, “militārā mobilitāte” ir fikcija un batoni, kas visu laiku sprausti Latvijas sabiedrībai ausīs. “Rail Baltica” ir bez oficiāla militāra statusa. To varētu noteikt “post factum”, bet pie tā vēl ir jāstrādā, tas vēl jāpanāk.
Latvijas 2025. gada budžeta plānā “Rail Baltica” nav atvēlēta nekāda nauda. Valdības konceptuāli atbalstītajos prioritārajos uzdevumos ir runāts tikai par jau nodrošināto finansējumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. No kurienes tiks ņemts “tikai” pusmiljards eiro, ko Satiksmes ministrija grasās lietot stacijā un lidostā? Varbūt pārdalīs satiksmes nozarei atvēlēto naudu un nebūvēs neko “Vivi” infrastruktūras uzlabošanai? Ja budžetā šim nolūkam nav naudas, tad ir variants aizņemties finanses starptautiskajos tirgos, tā uzaudzējot lielāku budžeta deficītu un ārējo parādu. Taču, spriežot pēc premjeres un citu politiķu izteikumiem, valdība uz šādu soli nav gatava parakstīties.
Tomēr lieta ir nopietna - iesāktie, bet nepabeigtie objekti ja ne jāpabeidz, tad vismaz jāuzrauga un jākopj, citādi to spraugās pēc laiciņa augs bērziņi un betona konstrukcijas sāks brukt. Ar iecerētā Daugavas tilta balstiem ir pavisam traki - esot it kā tehniski tā, ka, ja darbi apstāsies, balsti sākšot šķiebties un visa ieguldītā nauda palikšot dzelmē. Tātad naudu vajag vēl un vēl, lai nepazustu tā nauda, kas jau izplakarēta.
Satiksmes ministrs Briškens prot ātri un ar lielu pārliecību daudz, daudz runāt, runāt, runāt. Auditorijai sāk šķist, ka ministram taisnība, pat ja saturiski viņš neko nepasaka vai pauž kaut ko, kam nav sakara ar realitāti. Briškens otrdien lielījās, ka “Satiksmes ministrija ir izdarījusi savu darbu” - samazinājusi “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas par gandrīz trim miljardiem eiro.
Jādomā, ka virknei ministru un arī Siliņai, dzirdot par šo fantastisko Briškena sasniegumu, gribējās iemest viņam ar tintnīcu, ja tāda būtu bijusi uz galda. Taču nebūs nekas - vismaz ne šobrīd. Siliņa nav gatava pieprasīt satiksmes ministra demisiju. Tad būtu lielas jukas, būtu jāņem valdošajā koalīcijā “Progresīvo” vietā “Apvienotais saraksts”, jāveido jauna valdība. Bet to darīt tuvākajā laikā nevar - jāpieņem budžets. Tāpēc Briškens vēl paliks savā vietā un turpinās rosīties un vibrēt. Otrdien viņš tika mazliet atsēdināts, taču tas nenozīmē, ka šā politiķa karjerai jau būtu beigas.
Visā satriecošajā “Rail Baltica” sāgā ir vēl viens jautājums, par kuru vispār vismaz publiski nekas netiek runāts. Kad būs uzbūvēts dzelzceļš, pa to taču it kā paredzēts braukt vilcieniem. Kad Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" domā tos iegādāties? Līdzšinējā pieredze Latvijā ar pasažieru vilcienu iegādi liecina, ka iepirkums vilkās 14 gadus. Nē, nu var jau būt, ka tā nav problēma un modernos ātrvilcienus varēs nopirkt interneta veikalā “Aliexpress”, kas tos piegādās nedēļas laikā.
