Kārtējais sabiedriskā medija skandāls – žurnālistes Olgas Kņazevas nicinošā attieksme pret valsts valodu, kas izplūda kādā raidījumā Latvijas Radio frekvencē, kas raida krieviski, konkrēti LR4, lika uzdot jautājumus uzraugorganizācijas – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – vadītājam Jānim Siksnim. Viņš atbildēja: “Jūsu jautājumi ir nosūtīti medijiem atbildes sagatavošanai. To pienākums ir sniegt skaidrojumu.” Šoreiz nepietika ar vienkāršiem, mazliet paplašinātiem teikumiem, nācās meklēt skaidrojumu, ko sniegtu Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Unas Klapkalnes vietā atbildēja VSIA “Latvijas Radio” Komunikācijas un projektu vadības daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Lujāne. Jautājumi bija šādi:
1. Saeimas deputāts Artūrs Butāns apgalvo, ka sabiedriskajos medijos strādā 16 nepilsoņi un 5 Krievijas/Baltkrievijas pilsoņi, 3 pievienojušies pēc kara sākuma. Cik šādu personu ir Latvijas Radio (LR) visās frekvencēs? Ja tādi ir LR, kā vērtējat viņu lojalitāti?
2. Vai Olga Kņazeva ir Krievijas pilsone?
3. Kā vērtējat Olgas Kņazevas tendenciozo raidījuma vadīšanas stilu, par ko ir sašutuši ļoti daudzi cilvēki?
4. Vai neesat domājusi par LR4 slēgšanu?
Atbilde uz pirmo jautājumu: “Latvijas Radio strādā trīs citu valstu pilsoņi un divi nepilsoņi, no kuriem viens uzsācis darba attiecības pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Visi Latvijas Radio darbinieki strādā saskaņā ar Sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām un vērtībām, Latvijas Radio nav konstatējis situācijas, kas liktu pārskatīt sadarbību ar kādu no mūsu žurnālistiem.”
Acīmredzot tas ir liels noslēpums, kuras ir šīs “trīs citas valstis”. Ja tās būtu Latvijai draudzīgas, tad, visticamāk, tiktu nosauktas. Nekādā gadījumā Krievija, vai ne? Taču - kā izmērīt šo darbinieku lojalitāti? Par to ne vārda. Starp citu, Artūrs Butāns tikai ar lielām pūlēm, ņemot palīgā savu deputāta statusu, saņēma atbildi no Jāņa Sikšņa - par nepilsoņu un citu valstu pilsoņu skaitu sabiedriskajos medijos.
Otrais jautājums - neatbildēts. Citēju: “Ņemot vērā personas datu aizsardzības regulējumu, Latvijas Radio nav tiesību izpaust darbinieku personisko informāciju.” Arī tīmeklī šis jautājums tika ignorēts, kad vairāki cilvēki taujāja par Olgas Kņazevas pilsonību. Ja būtu LR pilsonība, gan jau Kņazeva atzītu, ka tā viņai ir.
Atbilde uz trešo jautājumu: “Viss Latvijas Radio, tostarp Latvijas Radio 4, veidotais saturs regulāri tiek vērtēts. Satura vērtēšanas komisija, kurā tiek piesaistīti arī ārējie eksperti, nav konstatējusi tendenciozu vadīšanas stilu Olgas Kņazevas veidotajos raidījumos.” Nu bet protams. Nenosauktie “ārējie eksperti” nekonstatē tendenciozu vadīšanas stilu, bet tajā pašā laikā sabiedrības sašutums par sabiedriskā medija, maigi sakot, īpatnējo attieksmi pret politisko īstenību aug augumā. Nez, kāpēc tāda disonanse?
Atbilde uz ceturto jautājumu bija šāda: “Latvijas Radio darbojas saskaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, kas paredz satura veidošanu mazākumtautību valodās, kā arī SEPLP apstiprināto Sabiedriskā pasūtījuma plānu kārtējam gadam un apraides atļauju, kas Latvijas Radio 4 gadījumā paredz apraidi krievu un citu mazākumtautību valodās. Tā arī ir daudzu Eiropas valstu sabiedrisko mediju prakse: veidot saturu mazākumtautību valodās, lai - kā tas ir formulēts arī mūsu likumā, veicinātu visu iedzīvotāju piederību valstij un padziļinātu izpratni par sabiedriskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.
Kā zināms, šī likuma regulējuma atbilstību Satversmei vērtēs arī Satversmes tiesa. Tāpat Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir paredzējusi, ka 2025. gadā tiks izstrādāta jauna mazākumtautību satura koncepcija, kas var ienest izmaiņas satura veidošanā mazākumtautību auditorijām.”
Izmantojot apšaubāmo, bet tik ērto terminu “mazākumtautība”, LR kārtējo reizi apstiprina savu tendenci stiprināt patlaban valdošās kreisās koalīcijas stabilitāti. Savukārt cerīgie solījumi, kas nāk no SEPLP, proti, 2025. gadā izstrādāt jaunu mazākumtautību satura koncepciju - tas jau skan draudīgi, jo ir taču paredzēts, ka 2026. gadā tiks pārtraukts raidīt krieviski.
Vēl Latvijas Radio atsūtīja skaidrojumu par personāla politiku, jo mani interesēja tieši Olgas Kņazevas gadījums. Citēju: “Latvijas Radio ir apstiprināta un tiek īstenota Latvijas normatīvo aktu prasībām atbilstoša personāla politika. Latvijas Radio atbildīgi un sistemātiski nodrošina risku analīzi un pārvaldību, t.sk. sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām, ja tas ir nepieciešams. Latvijas Radio šobrīd nav konstatējis gadījumus, kas liktu pārskatīt sadarbību ar kādu no mūsu žurnālistiem.
Viss Latvijas Radio, tostarp programmas Latvijas Radio 4 - Doma laukums, veidotais saturs regulāri tiek vērtēts. Latvijas Radio 4 - Doma laukums saturs, t.sk. tematiskais cikls “Neizrunājām” raidījuma “Atklātā satura” ietvaros, kas veltīts 30. gadadienai kopš Saeima pieņēmusi “Pilsonības likumu”, atbilst sabiedrisko mediju redakcionālajām vadlīnijām un nesatur tendenciozu vai nomelnojošu informāciju par latviešu valodu, kas ir vienīgā valsts valoda Latvijā. Ja iesniedzējas rīcībā ir konkrēti fakti vai pierādījumi, lūdzam par to informēt Latvijas Radio un tiesībsargājošās institūcijas.”
Varu apsolīt: ja parādīsies jauni “konkrētie fakti”, noteikti par tiem informēšu gan Latvijas Radio, gan tiesībsargājošās institūcijas. Jo neba tikai Olgai Kņazevai ļauts zvanīt Valsts drošības dienestam
