Neuztraucieties, iedzīvotāju slaukšanas temps joprojām ir pakāpenisks. Tāda bija doma, ko izteica “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics, novembrī skaidrojot atdzimušo vēlmi palielināt nodevu par pases un ID kartes izsniegšanu. Gada sākumā valsts pārvaldniekiem ienāca prātā nodevu par personu apliecinošo dokumentu izsniegšanu krasi palielināt, taču sabiedrības sašutums bija tik liels, ka no šī nodoma nācās atteikties. Tagad tas ir atdzimis ar jaunu spēku.
Edmunds Jurēvics izteicās, ka iecere nākamajos gados maksu par pases izsniegšanu palielināt līdz 50 eiro ir izprotama, jo tā būšot budžeta papildināšana. Viņš atgādināja, ka sākotnēji maksu par pasu izsniegšanu bija plānots palielināt lielākā apjomā, taču patlaban paredzēts to darīt pakāpeniski. Tiešām humāni.
No nākamā gada pase maksās 44 eiro, bet no aiznākamā - vēl plus seši eiro, tādējādi sasniedzot 50 eiro. Politiķis skaidroja, ka, raugi, esot inflācija, tāpēc izdevumi par pasu gatavošanu pieaug. Žēl, ka tāpat nepieaug cilvēku ienākumi, protams, izņemot deputātus un ministrus, kuru ienākumi aug regulāri un bez aizķeršanās.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) “Neatkarīgajai” paskaidroja, ka rosinājums palielināt cenu par personību apliecinošo dokumentu izsniegšanu nāca no Iekšlietu ministrijas. “Veidojot 2025. gada budžetu, iekšējā drošība tika noteikta kā viena no 2025. gada budžeta prioritātēm, taču, ņemot vērā budžeta iespējas, tāpat kā visām nozarēm, arī iekšlietu nozarei tika dots uzdevums samazināt bāzes izdevumus nākamo četru gadu periodam. Lai nodrošinātu iekšlietu nozares procesu nepārtrauktību un neveidotu izdevumu samazinājumu uz sabiedrības drošības rēķina, rasts risinājums finansējuma iztrūkumu izlīdzināt, pakāpeniski palielinot nodevas par pakalpojumiem, ko nodrošina PMLP, tai skaitā paaugstinot nodevas par personu apliecinošu dokumentu - pasu un eID karšu izsniegšanu, kā arī par vīzu izsniegšanu un ārvalstnieku apkalpošanu,” klāsta ministrija.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) neslēpj, ka pasu un ID karšu maksas palielinājums būs papildu finansējums iekšlietu “objektīvām ikdienas vajadzībām” - nauda aizies narkotiku aprites kontrolei, ko veic Valsts policija, Valsts robežsardzes patrulēšanai uz robežas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas uzturēšanai, degvielai izbraukumiem uz izsaukumiem.
Tas viss, protams, ir objektīvi nepieciešams. Bet slaucamā govs - iedzīvotāji - drīz var “aiziet ciet”, jo maciņš būs tukšs. Varbūt deputātiem un ministriem rīkoties aktīvāk un plēst deviņas ādas no iedzīvotājiem, kamēr viņiem vēl kaut kas ir tajos maciņos?
Arī citas ministrijas - lai papildinātu savu budžetu - varētu izdomāt kādu jaunu nodoklīti, piemēram, par ieelpoto un izelpoto gaisu vai par noietajiem soļiem. Ja Iekšlietu ministrijas struktūras ir sliktā finansiālajā stāvoklī (un tā ir patiesība), tad varbūt tomēr šo situāciju var mainīt citādi - nevis kārtējo reizi iztukšojot cilvēku maciņus? Cik miljonus eiro valsts pārvaldnieki izmet bezdibenīgās bedrēs, piemēram, “nacionālajā” lidkompānijā “airBaltic” un citos “projektos”? Varbūt derētu pārskatīt naudas izlietojumu?
Saeimas deputāts Jānis Dombrava (NA) nosūtīja vēstuli iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un PMLP priekšniecei Mairai Rozei ar aicinājumu sniegt savu redzējumu par samaksas palielināšanu, piebilstot, ka “valsts budžeta iztrūkums nedrīkst gulties uz Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes budžetu un pase nedrīkst kļūt par privileģētu iespēju, jo tā ir daļa no nacionālās identitātes”.
Sarunā ar “Neatkarīgo” Dombrava teica: “Tas man šķiet īpaši neglīti pēc tam, kad sabiedrībā gada sākumā jau bija sašutuma vilnis un valdība atkāpās no plāniem palielināt samaksu par pasi. Gada beigās šie plāni ir atpakaļ, kaut gan Kozlovskis gada sākumā apgalvoja, ka “nepamatotu izmaksu sadārdzinājumu neatbalstīšu ne es, ne valdība kopumā”. Bet pusgada laikā ir mainījusies attieksme.”
Dombrava ir runājis ar daudziem cilvēkiem par gaidāmo sadārdzinājumu, un izrādās, ka vairāki jau ir izlēmuši dzīvot bez pases. “Man tomēr šķiet, ka pasei ir jābūt primārajam dokumentam - nevis ID kartei. Ja sabiedrības sašutums pieaugs, es arī neizslēdzu iespēju, ka citu partiju politiķi iesaistīsies šā jautājuma apspriešanā. Daudzas lietas ir atkarīgas no mediju un sabiedrības uzmanības. Turklāt šāds finanšu jautājuma risinājums var maksāt ar sliktiem rezultātiem pašvaldību vēlēšanās,” tā Dombrava.
Taču sabiedrības atmiņa ir tieši tik īsa, lai vēlēšanās atkal nobalsotu par tām pašām partijām, kas vēlētājiem jau neskaitāmas reizes ir ielikušas cūku biksēs.
Dombrava tomēr domā, ka var tikt sasniegta kritiskā masa un konkrētiem politiķiem karjera tad būs beigusies. “Pavisam kritiskā gadījumā mēs varam nonākt pie tādiem notikumiem, kas risinājās 2009. gada 13. janvārī, kad notika grautiņi Vecrīgā. Pie tiem noveda varas absolūtā nerēķināšanās ar sabiedrību. Un, jā, nevaru nepiekrist domai, ka arī šobrīd ir vērojama varas nerēķināšanās ar sabiedrību. Iespējams, ka šī valdība sabruks pati, bez ekstrēmām sabiedrības aktivitātēm.”
