“Tūrists” Muhameds, vēlēdamies no Baltkrievijas nokļūt Vācijā, pa žogā izgrieztu caurumu ielīda Latvijā, pārvadātājam par to viņš samaksāja 7000 eiro, un tagad viņš ir priecīgs palikt mūsu valstī, konkrēti – Liepnā, jo “nav svarīgi, kura tā ir – Latvija, Lietuva, Polija, Vācija – tās visas ir Eiropas valstis, Šengenas zonas valstis”. Tāds priekpilna optimisma piesātināts sižets parādījās Latvijas Televīzijā, kura pamatdoma bija – cik labi, ka mēs kļūstam par valsti, kas plaši atver durvis nelegālajiem migrantiem.
Liepnā jau vairāk nekā gadu ir atvērts patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs (PMIC), kurā dzīvo nelegālie migranti no Indijas, Afganistānas, Irākas, Bangladešas un Tadžikistānas. Viņi visi gaida, kad saņems (vai nesaņems) uzturēšanās atļauju. Aptuveni 80% to nesaņem, un viņiem nākas doties atpakaļ uz mītnes zemi. Tātad paliek šie 20%, kuriem nezināmu apsvērumu dēļ tomēr tiek dota atļauja vazāties pa Eiropu.
Izskatās, ka Latvija diemžēl pārtop par valsti, ko šie tā dēvētie patvēruma meklētāji izvēlēsies par savu “ceļojumu” galamērķi, un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLC) atzīst, ka šādi centri turpmāk būs jāveido vairāk.
Un kāpēc gan ne, ja ES dāsni piešķir līdzekļus šādu pasaules klaidoņu izmitināšanai. Tā, piemēram, Liepnā - likvidētās skolas internāta telpas nu lepni izremontētas un atdotas migrantiem. Ēkai nomainīts jumts, atjaunotas apkures, elektroinstalācijas un ūdensapgādes sistēmas, izbūvēta ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, atjaunota virtuve un sanitārās telpas (dušas, tualetes), kā arī veikti telpu kosmētiskie remontdarbi. Projekta kopējais budžets ir 3 080 933,15 eiro, no kuriem 90% - 2 772 839,84 eiro - ir Eiropas Komisijas finansējums, bet 10% - 308 093,31 eiro - ir valsts budžeta finansējums.
Tiešām - visās likvidētajās skolās taču varētu izmitināt migrantus. Un tādu pamestu skolas ēku ir gana daudz - 26 gadu laikā Latvijā likvidētas vai reorganizētas 469 skolas. Varbūt tāds arī bija mērķis: likvidēt skolas, lai tajās izvietotu nelegālos “tūristus”?
Liepnas bijušajā skolas internātā dzīvo aptuveni 100 “demogrāfijas uzlabotāju”, kuriem dienas nauda ir trīs eiro (iespējams, PMLP rosinās paaugstināt šo pabalstu), plus vēl viņi saņem pārtikas pakas - tam visam valstij naudas pietiek, kamēr mūsu pašu maznodrošinātie pārtikas pakas no nākamā gada vairs nesaņems. Varbūt maznodrošinātajiem pāriet migrantu statusā - tad viņiem viss būs?
Eduards Voilaks, Liepnas pagasta ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzinis, atbild, ka migranti viņam netraucē. “Daži no viņiem pat kaut kur strādā. Nu, nekārtīgi gan viņi ir. Bet tie cilvēki iedod kaut kādu dzīvību laukiem. Braukāju pa citiem ciemiem, redzu, ka vienā vietā tikai suns skraida, otrā - divas vārnas sēž. Pie mums vismaz veikals nenīkst, ceļš salabots, pat autobusi regulāri sākuši kursēt.”
Tad jau pavisam labi: ielaidīsim valstī tūkstošiem migrantu, un, re, uzlabosies sabiedriskā transporta kustība, veikali piepildīsies ar naskiem pircējiem, ceļi tiks salaboti. “Bet vai mēs paši neesam spējīgi sakārtot savu valsti?” retoriski vaicā Voilaks. “Cilvēku mūsu pusē maz, un viss tiek darīts, lai viņu būtu maz. Atceraties, bērnībā taisījām mājiņas no sērkociņiem, pēc tam pa vienam sērkociņam vilkām ārā, un tad vienā mirklī tā mājiņa sabruka. Mūsu valstī tāpat: viss tiek optimizēts, un vienā mirklī viss var sabrukt.”
Alūksnes novada pagastu pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze atzīst, ka neesot nekādu lielo sūdzību par patvēruma meklētāju centrā izmitinātajiem. “Es dzīvoju Alūksnē, reizēm redzu tos cilvēkus. Un, nē, korānu viņi publiski nelasa. Cik saprotu, viņi, šeit dzīvojot, noteikumus nepārkāpj. Protams, ir cilvēki, kuri viņus nepieņem. Bet publiski neviens nenaidojas. Un nav arī ierosinājumu celt mošejas,” tā Sniedze.
Liepnas patvēruma meklētāju centra vadītāja Loreta Jargane stāsta par migrantiem: “Patvēruma meklētāji uzvedas labi. Viņi uzvedas kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs vai tūrists, viņi pilda savus pienākumus un gaida lēmumu par uzturēšanās atļauju. Viņu pienākumi: jāievēro iekšējās kārtības noteikumi, jāuzkopj koplietošanas telpas, jāmācās latviešu valoda. Sabiedrības integrācijas fonds un aģentūra “Drošā māja” veic centrā apmācības, mācot cilvēkiem Latvijas kultūru un kā iekļauties Latvijas sabiedrībā. Šiem cilvēkiem tiek nodrošināti tulki, bet pamatā mūsu iemītnieki zina angļu valodu.”
Daži “tūristi”, izrādās, arī strādā tuvējās saimniecībās, arī tuvējās pilsētās, piemēram, Smiltenē. Vai tas ir labi, ka viņi te atrodas? Vai būtu labāk, ja viņi te neatrastos? Šos jautājumus Loreta Jargane nodēvē par provokatīviem. Mana replika ir skaidra: tas ir slikti, ka viņi te atrodas. Uz to Loreta Jargane atbild ar pretjautājumu: “Un kāpēc tas ir slikti? Šeit ir Eiropas Savienība, un visas konvencijas paredz, ka sabiedrība ir uzņemoša un iekļaujoša, tā palīdz cilvēkiem, kuri meklē patvērumu, ja viņu dzīvība ir apdraudēta, un tas neietver tikai kara draudus, tur ir arī spīdzināšana, reliģiski jautājumi, ar seksualitāti saistīti jautājumi.”
Pirms desmit gadiem Latvijā ieradās vien 185 migranti, tagad mūs aplaimo jau desmitkārt lielāks skaits. Viņu skaits pieauga, “pateicoties” tam, ka Baltkrievija 2021. gadā uzsāka hibrīdkaru: laimes meklētāji no Āfrikas un Āzijas valstīm lidoja uz Maskavu vai Minsku, un pēc tam viņus aizveda līdz Baltkrievijas - Latvijas robežai, kur viņi nelikumīgi mēģināja iekļūt mūsu valstī.
Bet padarīt Latviju par svešinieku mītnes zemi, kurā arvien vairojas dažādu “kultūru” nesēji, varam vien mēs paši. Ar savu nereti vientiesīgo labestību un atvērtību, sak, nekas ļauns no tiem “patvēruma meklētājiem” taču nav sagaidāms, viņi ar mums sveicinās, daži pat latviski, viņi izpērk mūsu veikalu un apgūst latviešu kultūru.
Taču, tiklīdz šo migrantu īpatsvars sasniegs noteiktu robežu, viņi pieprasīs celt mošejas un ieviest savus likumus, un tad integrācija notiks tikai vienā - ne mūsu kultūras virzienā. Viss notiks tieši tāpat kā pārējās Eiropas valstīs, kur migrantu skaits jau mērāms miljonos. Latviešiem nāksies sarūmēties, sablīvēties komunālajos dzīvokļos, lai migrantiem būtu vairāk vietas. Tas tad arī būs Latvijas kapu zvans.
