Komentāri

“Terorisma attaisnošana, naida kurināšana… Par to mani arestēja un iesēdināja cietumā,” atbild žurnālists un publicists Boriss Stomahins. Viņš ir krievu disidents, kurš par savu aso, varai neglaimojošo domu izteikšanu – avīzēs, internetā, protesta demonstrācijās – Krievijā tika notiesāts un ieslodzīts. Pirmo reizi – uz pieciem gadiem, otro reizi – uz septiņiem. Tagad viņš dzīvo Kijivā.

“Pieņemu, ka šāda līmeņa svētki kā šonedēļ pēc gadiem 10–15 būs ļoti stingri uzskaitīti pēc šīm ietekmēm. Šobrīd tas notiek ar brīvprātību, reizēm ar vieglu joku, kā tāda sociāla atbildība, bet es domāju, ka tādi šie būs pēdējie svētki,” teic Pasaules dabas fonda Latvijas direktors Jānis Rozītis. Teksts izskan kā draudi mūsu dziesmu svētkiem, ko fonds turpmāk monitorēs, pētot to ietekmi uz klimatu. Mērķis, kā saprotams, ir dziesmu svētku klimatneitralitāte, lai kas arī ar to būtu saprotams…

Ja mēs paskatāmies pasaules vadošos informatīvo ziņu kanālus BBC, CNN, “The New York Times” un citus, tad atklāsim, ka dažādi pasaules bandīti, diktatori, galvu griezēji tur tiek cienīgi dēvēti par prezidentiem, valstu vadītājiem. Mūsdienu Hitlers – Putins un viņa jaunākais brālis Lukašenko esot nevis asiņaini ļaundari, bet gan cienījami prezidenti.

“Ja jau Veidemane zvana, tad kaut kādas ziepes notikušas,” savā ierastajā sarkastiski humorīgajā stilā iesāk Maestro Raimonds Pauls. Bet “ziepes” nav notikušas, vien gribēju uzzināt, kāds iespaids Maestro sirdī palicis pēc nule aizvadītajiem dziesmu svētkiem. Kad no Mežaparka skatuves pāri kokiem aizskanēja kora dziesma “Manai dzimtenei”, kad cilvēku tūkstoši skandēja “Raimond, Raimond!”, šķita – latviskais skaistums un spēks ir mūžīgi, nemainīgi lielumi.

“Kremli jaunam ļaunumam var iedvesmot ne pārāk spēcīgā pasaules reakcija uz Kahovkas HES dambja uzspridzināšanu,” nesen teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Grūti paredzēt, vai iespējamā Zaporižjas atomelektrostacijas uzspridzināšana, ja par to izšķirsies Kremļa bandīti, “pamodinās” Eiropu no kara ierastības. Bet Zaporižjas AES, kas atrodas Ukrainas dienvidaustrumos, ir lielākā atomelektrostacija Eiropā un viena no 10 lielākajām pasaulē. Sprādziena sekas var būt neparedzamas.

Vispārējie dziesmu un deju svētki šogad ieguvuši īpaši patriotisku noskaņu. Pirmkārt, tas saistīts ar karu Ukrainā, kas daudziem atvēra acis: gulēt iemidzinošā eiforijā un sapņot par arvien labāku pasauli, kurā visi viens otru nesavtīgi mīl, rūpējas un novēl tikai to labāko, ir ne tikai naivi. Tas ir bīstami, jo ļaunums nekur nav zudis. Tas saprot tikai spēku. Tajā skaitā nacionālās pašapziņas spēku.

Vakar par Rīgas mēra pienākumu izpildītāju ārkārtīgi dīvainā veidā kļuva Rīgas domes (RD) “Vienotības” frakcijas līderis Vilnis Ķirsis.

“Ko nu man komentēt,” sarunā ar “Neatkarīgo” viegli atgaiņājas komponists Zigmars Liepiņš, kad lūdzu pateikt, kā viņš vērtē dziesmu svētku noslēguma koncerta programmā ietverto skaņdarbu izvēli, “es pats lūdzu izņemt no repertuāra savu dziesmu “Svētī debesīs šo zemi” – tā cilvēka dēļ, kurš tai sacerējis vārdus.” Bet vārdus sacerēja Kaspars Dimiters, kurš jau kādu laiku ieņem krasi prokremlisku pozīciju, un tā Zigmaram Liepiņam nav pieņemama. “Bet koncerts būs garš, domāju, vairāk nekā trīs stundas,” viņš teic.

Ar ekonomisko procesu analīzi nodarbinātā Latvijas Banka (LB) un nekustamo īpašumu tirdzniecības bizness pamanījuši cilvēku caurmēra maksātspējas samazināšanās pazīmes un dod padomus, kā sagatavoties nākamajai apkures sezonai.

Vēl salīdzinoši nesen skaidrojumos par civilo aizsardzību sadaļā “Antropogēnās katastrofas” (cilvēka izraisītās katastrofas) bija minēti sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, ēkās un būvēs izcēlušies ugunsgrēki, ēku un būvju sabrukums, elektrotīklu bojājumi, sabiedriskās nekārtības, terora akti utt. Taču – ne vārda par atomkatastrofām. Pēc Krievijas militāristu draudiem Ukrainā uzspridzināt Zaporižjas AES antropogēnajām katastrofām var pievienoties arī kodolsprādziens. Vai Latvija ir gatava tā sekām?

Vakar ZZS valde pieņēma lēmumu rosināt Saeimā zemkopības ministra Didža Šmita demisijas pieprasījumu. Šis lēmums iezīmē jaunu plānu, kā pārveidot valdošo koalīciju, negāžot esošo Krišjāņa Kariņa valdību.

Par “airBaltic” jauno padomes locekli nav kļuvis visaugstāk konkursa komisijas novērtētais kandidāts – “Neatkarīgajai” ziņo trauksmes cēlāji. Konkursa politiskā pārraudze Satiksmes ministrija (SM) par šo jautājumu skaidru atbildi atturas sniegt.

“Kopš ārkārtas vēlēšanām 2020. gadā esmu strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses. Viens no galvenajiem principiem man ir bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem. (..) Mani bijušie kolēģi izvēlējās nodevību – nevis pret mani, bet pret principiem, kas mums kādreiz bija kopīgi,” pagarā tīmekļa vēstulē pauž nu jau it kā bijušais Rīgas mērs, bezpartijiskais Mārtiņš Staķis.

Jau nedēļu Francijā turpinās nekārtības, kuras sākās pēc tam, kad policists nošāva kādu arābu izcelsmes jaunieti – likumpārkāpēju. Katrai pusei ir savs notikušā skaidrojums, kura patiesumu izvērtēs tiesa, tāpēc šajā jautājumā neiedziļināsimies. Mums būtiskāka ir tā mācība, kādu šie nedēļu ilgie Francijas grautiņi var dot mums.

Zilupē kā svēta relikvija saglabāts “piemineklis” ar uzrakstu “Mūžīga slava varoņiem partizāņiem, kritušiem kaujās par mūsu dzimtenes brīvību un neatkarību lielajā tēvijas karā 1941–1945. gadā”. Blakus – tas pats uzraksts krieviski, pa vidu milzīga varoņu zvaigzne uz sarkanu karogu fona. Zem tā visa – tradicionālais plastmasas puķu vainags. Kāpēc šādi “pieminekļi” vēl atrodami Latvijā?

Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pagājušo ceturtdien preses konferencē solīja pirmdien (tas ir, šodien) nākt klajā ar publisku paziņojumu. Sīkākos skaidrojumos viņš neielaidās, taču tiek pieļauta iespēja, ka viņš paziņos par atkāpšanos un esošās koalīcijas galu.

No kopmēģinājuma stadionā – uz kopmēģinājumu Mežaparka estrādē. Tādus diždarbus var paveikt, šķiet, tikai jaunībā. Vairs neatceros gadu, bet vienā no vasarām mums – gan deju kolektīvam, gan korim, - „iekrita” dziesmu un deju svētki. Nosvīduši, pārguruši, bet laimīgi – tādi no stadiona braucām uz Mežaparku. Tie, kuri nedziedāja korī, varēja doties dusēt uz matračiem, kas bija izvietoti kādā no Rīgas skolām. Bet nevienam tas nebija prātā: apkārt bija Rīga, lielie dziesmu svētki, kabatā – dažas naudiņas...

Devīto klašu centralizētie matemātikas eksāmenu rezultāti – 826 skolēni tajā izkrituši – kārtējo reizi aktualizējuši nebeidzamās diskusijas par to, vai skolēnu zināšanu līmenis gadu no gada slīd lejup. Ja tā, tad kas vainīgi – pedagogi, izglītības sistēmas veidotāji, vecāki, paši skolēni vai kāds cits?

Jūrmalas valstspilsētas dome ceturtdien, 29. jūnijā, nolēma slēgt Jūrmalas Sporta skolas hokeja programmu. Vecāki pret programmas slēgšanu iebilda un neizslēdza iespēju domes lēmumu apstrīdēt tiesā. Jūrmalas domes vairākumam šis nodoms bija, maigi sakot, vienaldzīgs, jo – graut nenozīmē celt. Gluži tāpat kā notika ar divām Jūrmalas bibliotēkām – Bulduru un Asaru – tās pērn tika iznīcinātas par spīti iedzīvotāju protestiem.

“Uz koferiem” dzīvo ne tikai valdība, bet arī Rīgas domes (RD) valdošā koalīcija. Jautājums par Rīgas mēra Mārtiņa Staķa nomaiņu ir tikpat kā nolemts. Protams, visādi brīnumi var gadīties, bet šobrīd viss liecina, ka jauns Rīgas mērs ir tuvāko nedēļu vai pat dienu jautājums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskajā pārbaudē izvērtēs Rīgas domes deputāta Viestura Kleinberga darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām – šādu vēsti vakar saņēmām no augšminētās tiesībsargājošās iestādes.

Politiskās partijas “Kustība “Par!”” valdes loceklis un izpilddirektors Miks Celmiņš sociālos tīklos publicē ierakstus, kuri izskatās pēc naidu kurinošiem. Partijas vadība no tiem ne tikai nav norobežojusies, bet atsevišķi partijas valdes locekļi, piemēram, Marija Golubeva tos ir pat ietīkšķojusi.