Komentāri

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau ar pirmajām savas darbības dienām cenšas ieņemt pēc iespējas lielāku ietekmes laukumu. Viņš tiekas ar dažādām augstām valsts amatpersonām, un tas ir tikai normāli, taču viena tikšanās bija tik zīmīga, ka ļāva izdarīt jau tālejošākus secinājumus.

Izskatās, Latvijā valsts nodevēji un ukraiņu sitēji no nepatikšanām var tikt vaļā salīdzinoši ātri un ar viegliem sodiem, taču, ja nepareizajā politiskajā caurvējā ietrāpās tautietis un vēl uzņēmējs, tad viņam jārēķinās ar tiesvedību atlikušā mūža garumā, sagrautu biznesu un pārvilktu treknu svītru turpmākās karjeras iespējām šajā valstī – liecina uzņēmēja Viestura Tamuža rūgtā pieredze kriminālprocesuālo attiecību noregulēšanā.

Dabūt uz auto vējstikla uzlīmīti, kas apliecina, ka tavam auto ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, proti, iziet tehnisko apskati (TA), – tas ir tieši tāpat kā nokārtot svarīgu, sarežģītu eksāmenu. Tā vismaz apgalvo liela daļa autovadītāju. Un tā – ik gadu. Bet cik labi būtu, ja šo “eksāmena prieku” varētu “baudīt”, teiksim, reizi divos gados? Par šo domu iestājas daudzi. Bet tikpat daudzi arī ir pret to.

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” nonāvējusi savu nosaukumu ar trim burtiem PLI. Kā publiski skaidrojis apvienības valdes loceklis Miks Celmiņš, nosaukuma maiņa iezīmē apņemšanos katrai partijai stiprināt savu patstāvīgo darbību – visdrīzāk kopīga starta nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūšot.

Kompetentām iestādēm jāspēj izskaidrot faktiskos un juridiskos apstākļus un atspēkot pārmetumus par savu darbību tiesiskumu – ja tās to nespēj izdarīt, sabiedrībai jāvēršas pie finanšu ministra pēc skaidrojuma par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, bet par notiekošo prokuratūrā – pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Tā atbildē “Neatkarīgajai” norāda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Atbilde uz jautājumu – kāpēc Latvija atpaliek no savām kaimiņvalstīm – ir pašā virspusē. Tā balstās latviešu apbrīnojamā pakļāvībā banku sistēmai. Bankas ir svētas, un uz tām nedrīkst pat greizi paskatīties. Tikai ar noņemtu cepuri un padevīgi saliektu muguriņu. No šīs bijības arī visas turpmākās ekonomiskās problēmas.

Svētdienas incidents Majoru pludmalē, kad miesās spēcīgu vīriešu kompānija agresīvi, rupjiem vārdiem lamājoties, verbāli uzbruka pašvaldības policijas darbiniekam un nepārprotami draudēja, liek Latvijas valsts varai skaidri pierādīt: kurš te īsti ir saimnieks. Kurš kontrolē situāciju?

Nupat jau pusgads apritējis, kopš bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. “Jebkas” nozīmē safabricēt kādu nebūt krimināllietu, kurai nav pamata, bet lai Lapsa, Liepnieks vai viņu radinieki cieš – lai tiek psiholoģiski ietekmēti, lai Lapsa un Liepnieks neizsakās un neraksta par valsts amatpersonām tik nikni, kā viņi parasti to dara. Rīkojumu I. Lūrei “no augšas” devusi bijusī VID NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.

“Valdības krīze ir atlikta līdz augusta vidum,” valdības vasarīgi bezrūpīgā atvaļinājuma piešķiršanu pašiem sev raksturo politologs Filips Rajevskis. Nākamā LR valdības sēde paredzēta 8. augustā, un līdz tam brīdim valsts politiski ekonomiskā stagnācija turpināsies latenti. Ministri – rindas kārtībā, proti, ne visi vienlaikus – sauļosies, makšķerēs un sālīs gurķus savā likumīgajā atvaļinājumā. Bet valdība kopumā nestrādās, tā nepieņems nekādus lēmumus.

Vistu olu tirgus Eiropas Savienībā ir strikti regulēts – ir ieviesti dažādi noteikumi par vistu labturību, nedrīkst tām atvēlēt mazāku dzīves telpu nekā oficiāli noteikts, nedrīkst tās barot ar virkni medikamentu, kas veicina augšanu. Ukrainā šādi noteikumi nav spēkā. Eiropa, atbalstot Ukrainu, ļauj tai visai brīvi ievest mūsu tirgū savas preces un produktus, līdz ar to ukraiņu uzņēmēji gūst lielas priekšrocības. Mums olas jāražo, ievērojot striktos noteikumus – ukraiņiem pēc iespējām. Patlaban lielos apmēros vistu olu dempings skar tieši Latviju – pat lielākos nekā jebkuru citu Eiropas valsti.

Lai arī oficiāli tiek ziņots, ka Rīgas domes (RD) Satiksmes departamenta disciplinārlieta noslēgusies bez rezultāta un amatpersonas atjaunotas amatā, tā gluži nav. Šā procesa galvenais rezultāts ir Mārtiņa Staķa atkāpšanās no Rīgas mēra amata, jauns spēku samērs RD un “Progresīvo” politiskās bērnišķības reljefa izgaismošanās.

“Evika Siliņa. Labklājības ministre. Politiķe, juridisko zinātņu maģistre. Jaunā Vienotība.” Tā rakstīts šajā sociālā tīkla “Twitter” profilā, no kā saprotam, ka Evika Siliņa tur startē nevis kā privātpersona, bet gan kā politiski marķēta amatpersona ar nopietnu izglītības līmeni. Tālākās viņas darbības gan liek apšaubīt visus šos “nosaukumus”…

Dienvideiropu pārņēmis ekstrēms karstums. Jebkura laika apstākļu galējība ir kā medus maize dažādiem “klimata” biznesa parazītiem un viņu viegli uzbudināmo fanātiķu kaujas grupām. Arī šī nav izņēmums.

Politiskās aprindas intensīvi turpina Stambulas konvencijas (SK) virzīšanu ratifikācijai. Racionāli domājošu cilvēku brīdinājumus par konvencijas kaitīgumu valdošie politiķi “nedzird”, savukārt sabiedriskie mediji nodarbojas ar tās intensīvu reklāmu. Par situācijas bīstamību “Neatkarīgajai” interviju sniedz tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska.

Jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu uz žurnālistu jautājumu, ko viņš darīs, ja līdz augusta beigām nebūs skaidrības par koalīcijas nākotni, atbildēja visai mīklaini: “Es to atstāšu kā zināmu potenciālu pārsteigumu, kad pienāks laiks un būs jārīkojas.”

Tā dēvētais Prigožina dumpis nav palicis bez sekām. Nestabilitāte Krievijas elitē un it īpaši militārajā vidē pastiprinās.

Mugurdunču danči Saeimas gaiteņos ap valdības koalīcijas tēmu šajā vasarā ir ieciklējušies un iet pa apli – vienbrīd it kā uz paplašināšanos vai citas koalīcijas veidošanu un pēc tam atkal atpakaļ pie vecās sistēmas, kur valda “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”. Pašlaik jau ir tā, ka vispār nekas nenotiek – deputāti bauda atvaļinājumus un visas sarunas par nākamību ir atliktas uz kaut kad pēcāk. Politiskā situācija valstī atgādina stāvošu ūdeni, kur dīķis aizaug ar zālēm un jebkura likumdošanas ideja iekrīt gļotainā, glumā, gļēvā un ļenganā akacī – nekas nenotiek, un ir tāda stagnācija, ka bail. Jau mēnešiem ilgi.

Tā dēvētais Prigožina dumpis nav palicis bez sekām. Nestabilitāte Krievijas elitē un it īpaši militārajā vidē pastiprinās.

“Stambulu mēs piemērojam tiktāl, ciktāl mūsu Satversme to nosaka,” sabiedriskajā medijā – Latvijas Radio – klāsta labklājības ministre Evika Siliņa (JV). Apbrīnojama ir konsekvence, ar kādu sabiedriskais medijs reklamē liekulīgo Stambulas konvenciju (SK), bet ne mazāk nožēlojama ir centība, ar kādu valdošās aprindas stumj šo “dokumentu” apstiprināšanai, klaji ignorējot faktu, ka Satversmei un tās vērtībām vairs nebūtu itin nekāda svara pēc SK ratificēšanas. Atcerēsimies, ka Stambulas konvencijas būtība taču ir komunistu izgudrojums.

“Restarts”, “pārmaiņu koalīcija” – ar šādiem “trigeriem” jeb publiskās apziņas “enkuriem” pēc 2020. gada pašvaldību vēlēšanām darbu sāka jaunā Rīgas domes valdošā koalīcija ar mēru Mārtiņu Staķi priekšgalā. Visām “latviskajām” partijām bija svarīgi gāzt Nilu Ušakovu no “Saskaņas”, kas tām beidzot izdevās.

“Precizētas izmaksas vēl tikai būs,” “Neatkarīgajai” skaidro Linda Ertmane, Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību vadītāja, kad jautājam par dziesmu svētku izmaksām. Garīgais, dvēseliskais svētku pacēlums ir neapšaubāms, bet der parunāt arī par gluži eksistenciāliem jautājumiem.

ASV un Somijas slepenie dienesti gatavi gādāt ne tikai par Džo Baidena dzīvības pasargāšanu, bet arī par to, lai viņš Somijā nenonāk mulsinošās situācijās, piemēram, lai viņš nepaklūp vai, vēl ļaunāk – neaizķeras aiz kāda sliekšņa un neapgāžas utt.