Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins katru gadu saka Jaungada uzrunu, un bieži tā ir sākusies ar vārdiem “aizvadītais gads Krievijas iedzīvotājiem nebija viegls...”. Jādomā, ka šajā gadumijā viņam būs pamats tā vērtēt arī 2024. gadu.
Politikas kuluāros arvien biežāk dzird runājam par pamieru, kas būtu jārealizē starp Ukrainu un Krieviju. Bet vai tas maz ir iespējams? Savu redzējumu sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts un politologs Andis Kudors.
1988. gada 16. decembrī iznāca pirmais īstais laikraksta “Atmoda” numurs. Kāpēc saku – pirmais īstais? Tāpēc, ka tā paša gada oktobrī, kad notika pirmais Latvijas Tautas frontes (LTF) kongress, tika nodrukāta dubultlapiņa ar nosaukumu “Atmoda”, ko pēc tam vairs neizdeva: tās redaktors Ingus Gailums vairs neaktivizēja savus žurnālista dotumus. Tad LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzaicināja mani veidot “Atmodu”.
Svētdien, 15. decembrī, notika Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kurā sprieda par tuvākajiem mērķiem un prioritātēm. Partijas vadītāja nu ir Saeimas deputāte Ilze Indriksone, viņa nomainījusi ilggadējo politiskās apvienības vadītāju Raivi Dzintaru. Vai šī maiņa atnesīs jaunas vēsmas Nacionālajā apvienībā, kas pēdējos gados ir palikusi klusa un visai rātna?
Kopš 2009. gada katru gadu ir nemitīgi pieaudzis strādājošo skaits 60–64 gadu vecumā. Pēdējo 15 gadu laikā viņu skaits ir pieaudzis no 28 tūkstošiem uz 78 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
“31. decembrī LTV7 ēterā būs skatāms pēdējais ziņu raidījums krievu valodā. Krievu valodas raidījumu pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā ir pilnībā loģiska, ņemot vērā agresīvās nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanos,” vietnē “Facebook” raksta Rīgas domes deputāte (GKR) un LTV7 raidījuma vadītāja Natālija Ābola. Latviešu nodēvējums par “agresīvo nacionālo minoritāti” izsaucis lielu viļņošanos sabiedrībā. Situāciju vērtē politologs Filips Rajevskis un sociologs Aigars Freimanis.
Ja 19. decembrī Saeima nobalsos par Reini Bērziņu kā par Latvijas Bankas prezidentu, smagi laiki turpināsies ne tikai Latvijas valstij, Latvijas Bankai vai Saeimai, bet gan smagi laiki sākies pašam Latvijas Bankas prezidentam – viņam būs ko pasvīst, jo tas var sanākt devītais amats, kuru viņš vienlaikus ieņems.
Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.
Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.
Joprojām nerimst sabiedrības sašutums par ASV vēstnieka Kristofera Robinsona uzrunu krievu valodā. Vai ASV Latviju uzskata par Krievijas teritoriju? Un joprojām ASV vēstniecības mājaslapā ir saite uz informāciju krieviski. Tāda ir Igaunijā izvietotās ASV vēstniecības mājaslapās, bet nav Lietuvas un Polijas mājaslapās. No kādiem apstākļiem ir atkarīga valodas izvēle? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.
Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.
Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.
“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.
Jo vairāk valsts eksportē, jo labāk. Eksportējot nauda ienāk no ārienes, un valsts var vairāk atļauties sociālām lietām, aizsardzībai un visām vajadzībām. Tās ir darba vietas, lielākas algas, augsme un plauksme.
5. decembra saiets Augstākās tiesas (AT) Senātā liek domāt, ka tur pārstāvētā Aivara Lemberga apsūdzēšanā un notiesāšanā iesaistītā Ģenerālprokuratūras esošo un bijušo darbinieku delegācija senatorus apmeklējusi ar mērķi palīdzēt pareizāk izlemt par kasācijas instancei iesniegto sūdzību.
Tāpat kā par daudzām pasaules metropolēm mēdz teikt, ka tās nekad neguļ (New York never sleeps), tā arī par jebkuru valdību var teikt – tajā nekad nebeidzas iekšējās politiskās rūgšanas procesi. Neviena valdība nekad nevar justies sastingusi un stabila. Tajā pastāv mūžīga iekšējā dinamika un spriedze. Evikas Siliņas valdība nav izņēmums.
Krievu okupantu uzsāktā kara laikā ieraudzīt jūsmīgu video ar kremli fonā, kur smaidīgs meitietis latviski klāsta par to, cik mīļi ir sagaidīt jauno gadu kopā ar ģedumorozu (salavecis – krievu val.) un sņeguročku (sniegbaltīte – krievu val.) – tas ir varens pārdzīvojums. Šis video, izrādās, bija ražots 2020. gadā zem Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) “jumta”. Tikai pirms pāris dienām, sākoties skandālam, tas tika izņemts no aprites.
Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…
Sacensībā par aizvien lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija turas apmēram vienā līmenī ar Igauniju, bet stipri atpaliek no Lietuvas. 2024. gada ekonomikas attīstības dinamikas skaitļi rāda, ka dažas citas valstis kāpina tempu, bet Latvija nē – tā kā trūkst gaisa, tā kā skrien, bet nevar lāgā paskriet ātrāk.
Lai arī Sīrijas diktatora Bašara Asada režīms pēdējo nedēļu laikā bija pamatīgi sašūpojies, tā krišanas straujums naktī no sestdienas uz svētdienu bija visai negaidīts.
Kārtējā Saeimas izgāšanās notika piektdien, 2025. gada budžeta skatīšanas laikā. Pēc Saeimas frakcijas “Stabilitātei!” rosinājuma Daugavpils pensionāru biedrībai “Krona” tika piešķirti 52 400 eiro – “darbības nodrošināšanai, nepieciešamā aprīkojuma un inventāra iegādei un senioru interešu pārstāvniecībai, tajā skaitā informētības pasākumu organizēšanai Latgales reģionā”. Par to nobalsoja 62 deputāti no JV, ZZS, PRO un LPV – neskatoties uz to, ka šī biedrība piedalās 9. maija “uzvaras svētku” svinēšanā.
Ik dienu sabiedrībai tiek stāstīts, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare Latvijā aug strauji, sen vairs nav tādas platas digitālās plaisas (“digital gap”), kāda pirms 20 gadiem bija starp “vecajām” un “jaunajām” Eiropas Savienības valstīm ap gadsimtu miju, visās jomās jaunās tehnoloģijas tiek daudz izmantotas, tur strādā gudri un augsti izglītoti cilvēki. Tomēr statistikas dati ir nepielūdzami. Tie rāda, ka Latvijas IKT atpaliek no Igaunijas, bet vēl trakāk no Lietuvas, kura pēdējo četru gadu laikā ir veikusi fantastisku uzrāvienu. Kāpēc tas tā? Kas Latvijā varbūt tiek darīts nepareizi?
