Krievu okupantu uzsāktā kara laikā ieraudzīt jūsmīgu video ar kremli fonā, kur smaidīgs meitietis latviski klāsta par to, cik mīļi ir sagaidīt jauno gadu kopā ar ģedumorozu (salavecis – krievu val.) un sņeguročku (sniegbaltīte – krievu val.) – tas ir varens pārdzīvojums. Šis video, izrādās, bija ražots 2020. gadā zem Latvijas nacionālā kultūras centra (LNKC) “jumta”. Tikai pirms pāris dienām, sākoties skandālam, tas tika izņemts no aprites.
Šis video bija iekļauts kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”, un to varēja vērot ikviens skolēns. Neizpratne par šādu piedāvājumu auga augumā, tāpēc nācās lūgt skaidrojumu LNKC.
Aija Tūna, programmas “Latvijas skolas soma” vadītāja, operatīvi atsūtīja skaidrojumu. Tas bija šāds.
“Vispirms svarīgi saprast, ka kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” neveido kultūras norises, bet apkopo un padara viegli pieejamu un ērti izmantojamu Latvijā esošo kultūras piedāvājumu bērniem un jauniešiem. Šo resursu, kas atrodams vietnē www.latvijasskolassoma esošajā katalogā, izmanto gan skolotāji, sasaistot norises ar mācību un audzināšanas darbu, gan ģimenes un ikviens interesents. Kopumā katalogā iekļautas vairāk kā 1000 kultūras norises, kas sagrupētas 10 kultūras nozarēs. Norises iespējams meklēt un šķirot atbilstoši skolēnu vecumposmam, norises vietai un citiem kritērijiem.
Konkrēto norisi “Ziemassvētki apkārt pasaulei” Mikus Abaroniņš ar mūziķu apvienību “skolassomasprojekti.lv” digitālajā versijā izveidoja un programmas katalogā pieteica 2020. gadā, kas bija Covid-19 laiks. Tā ar mūzikas palīdzību iepazīstina skolēnus ar Ziemassvētku svinēšanu dažādās pasaules valstīs, arī Krievijā.
Diemžēl norises veidotāji, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nebija laikus reaģējuši un pārskatījuši šīs norises saturu, jo kopš tā laika jau piedāvā jaunu programmu “Ziemassvētku ekspresis”, un par to skolu interese svētku laikā ir lielāka. Tagad arī “Ziemassvētki apkārt pasaulei” norise ir atjaunināta, un iepriekšējā versijā vairs netiek piedāvāta.”
Atzīstama ir ātrā reakcija, izmetot mēslainē augšminēto video, tomēr ne jau Mikus Abaroniņš ir vienīgais “lielais vainīgais”, kurš kaut ko nepamanīja vai neizprata ģeopolitisko situāciju. To vajadzēja izprast LNKC vadībai. Tostarp Abaroniņš jau ir atvainojies: “Saturs tika veidots 2020. gadā kā izklaidējoša programma par dažādām svētku svinēšanas tradīcijām pasaulē. Atzīstam, esošajā situācijā 2024. gadā iekļaut informāciju par agresorvalsti ir nepareizi, un šobrīd šī sadaļa norisē ir izņemta. Atvainojamies, ka tas netika izdarīts ātrāk.”
Tomēr jāpiebilst, ka 2020. gadā Krievija jau bija okupējusi daļu Ukrainas, un tas notika 2014. gadā, arī agrāk - 2008. gadā Krievija okupēja divus Gruzijas reģionus. Tad kāpēc vajadzēja veidot šādu klipu, zinot par Krievijas brutālo agresiju? Un kur tajā brīdī atradās LNKC vadība?
Arī no Kultūras ministrijas, kuras pakļautībā ir LNKC, saņēmām atbildi: “Šāda satura esamība “Latvijas skolas somas” programmā pēc Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā nav pieļaujama. “Latvijas skolas somas” saturu veido vairāk kā 1000 programmas, un Jūsu minētajā situācijā programmas veidotāji ir atvainojušies, ka konkrētā nodarbība no piedāvājuma klāsta netika izslēgta ātrāk. Šobrīd konkrētais video vairs nav pieejams.” Atbildi parakstīja kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Rita Plūme. Jā, programmas veidotāji ir atvainojušies, bet kur paliek uzraugošās iestādes - ministrijas - atvainošanās? Vainīgs, kā vienmēr, pārmijnieks?
Uz jautājumu, cik izmaksāja konkrētais video, LNKC vadības atbilde bija šāda: “Programma “Latvijas skolas soma” nefinansē kultūras norišu veidošanu; gan izrādes, gan koncertus un citus piedāvājumus kultūras institūcijas un profesionāļi veido no saviem vai piesaistītiem līdzekļiem. Līdz ar to par izmaksām jājautā Mikum Abaroniņam. Vienīgais izņēmums ir kultūras norises, kuru veidošana saņēmusi atbalstu Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Programmas “Latvijas skolas soma” satura veidošana”. Mikus Abaroniņa piedāvājums konkursā nav piedalījies.” Žēl, bet Abaroniņš jautājumu par izmaksām vēl nav skaidrojis.
Ja runājam par atvainošanos: tas jau paliek simptomātiski, ka valdošās koalīcijas ministri, ministru prezidente un ministrijām pakļautās iestādes netaisās atvainoties ne par ko un nekad. Aizsardzības resors samelojās par dronu? Nu un tad? Klusējam un neatvainojamies! “Rail Baltica” un “airBaltic” bezdibenīgajās bedrēs tiek izmesti miljonu miljoni, bet neviens neatvainojas par traģiskajām finansiālajām kļūdām. Premjere Siliņa uzskata, ka prastas tirgus tantes uzvedība Saeimas namā ir attaisnojama ar “emocijām”, tāpēc netaisās atvainoties. Un mums atliek priecāties, ka godaprāta, lai atvainotos par savu kļūdu, ir pieticis vienīgi mūziķim.
