Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins katru gadu saka Jaungada uzrunu, un bieži tā ir sākusies ar vārdiem “aizvadītais gads Krievijas iedzīvotājiem nebija viegls...”. Jādomā, ka šajā gadumijā viņam būs pamats tā vērtēt arī 2024. gadu.
Par to, kas varētu notikt 2025. gadā Krievijā, neko skaidri nevar zināt, bet virkne ekonomistu prognozē, ka agresorvalsts iedzīvotāji aizvien vairāk sāks sajust kara cenu naudas izteiksmē - celsies gan pārtikas, gan citu preču, gan komunālo pakalpojumu, gan dzīvokļu un mājokļu īres cenas.
“Rubļa kursa kritums nav vienīgais faktors, kas liecina par ekonomikas situāciju. Tomēr tā ir zīme. Tā rāda, ka Vladimirs Putins savas valsts iedzīvotāju labklājību ir iemainījis pret karu. Valūtas kurss kā termometrs rāda, ka ķermenim ir paaugstinājusies temperatūra un ka slimniekam ir vīruss, kas jāārstē. Jūs jau zināt, kas ir šis vīruss!” savos interneta kanālos saka Krievijas opozicionārs Mihails Hodorkovskis.
Novembra beigās dolāra kurss bija 1 pret 114 rubļiem, eiro bija 1 pret 120. Arī Ķīnas juaņai bija rekords - 1 pret 15. Krievijas rublis gan vairs nav pasaules brīvi konvertējamo tirgu dalībnieks, tomēr eksperti turpina rēķināt tā attiecību pret citām naudām.
Krievijas Centrālā banka (KCB) 28. novembrī reaģēja, uz mēnesi apturot ārvalstu valūtas pirkšanu iekšējos tirgos.
Daudzi dažādu valstu ekonomisti saredz, ka rubļa kritienam bija virkne cēloņu, no kuriem būtiskākais ir bijis ASV sankciju noteikšana pret “Gazprombank” un vēl 50 Krievijas komercbankām.
Tāpat kursu varējis ietekmēt naftas cenas kritums, Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu un fakts, ka Krievijas iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm vajag valūtu gada beigās. Tāpat rubļa kursu ietekmēja eskalācija Krievijas karā ar Ukrainu - raķetes “Orešņik” trieciens pa Ukrainas teritoriju, ziemeļkorejiešu iesaistīšana karadarbībā.
Pēc tam dolāra un rubļa attiecības palēkāja augšup un lejup un šobrīd ir aptuveni 105 rubļi par dolāru.
“Dolāra kurss 110-115 rubļu pats par sevi nav nekas pārdabisks un iekļaujas tajos rāmjos, kurus gaida ekonomisti. Varas iestādes šāds zems kurss pat apmierina - tas ļauj piepildīt valsts kasi ar lielāku rubļu masu,” skaidro M. Hodorkovskis.
Krievijas ekonomists Vladislavs Inozemcevs prognozē: “Protams, rublis kļūs vājāks. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs ir paudis, ka viņš neredz iemeslu rubļa stiprināšanas pasākumiem. Es domāju, ka gada beigas sagaidīsim ar dolāra kursu viens pret 105 rubļiem. Un turpmāk tas tikai veicinās budžeta piepildīšanos ar rubļiem.”
Preces kļūs dārgākas
Pretēji ekonomistiem, iedzīvotāji raizējas par rubļa kursa kritumu. Piektā daļa pārtikas produktu un trešā daļa sadzīves preču Krievijā ir imports. Samaksa par to notiek valūtā, pārsvarā juaņās. Taču juaņas kurss svārstās sinhroni ar dolāru. Iedzīvotāji to sāks just februārī, martā, kad importa preču cenas pieaugs par tādiem pašiem procentiem, par kādiem krīt rublis.
Bet Krievijas finanšu ministrs A. Siluanovs ir apmierināts: “Es nesaku, ka kurss ir labs vai slikts. Es tikai saku, ka kurss šodien ir tāds, kas ļoti stimulē eksportētājus un ir izdevīgs eksportam.”
“Tas, ka viss kļūs dārgāks un Krievijas iedzīvotāji dzīvos nabadzīgāk, ministram ir nenozīmīgs blakusefekts. Krievijas iedzīvotāji neizbēgami sajutīs cenu kāpumu,” paredz M. Hodorkovskis.
KCB optimistiski novērtē rubļa kritiena ietekmi uz inflāciju. Pēc KCB aprēķiniem rubļa kursa samazināšanās par 10% radīs tikai 0,5% inflācijas palielināšanos.
Ir gan Krievijā arī citi eksperti, kas rēķina tā, ka rubļa kursa kritums par 10% rada vairāk nekā 2% inflāciju.
Šā gada vēlamais mērķis KCB bija 4% inflācija, bet faktiski tā būs ne mazāka kā 10%. Jāņem vērā cenu indekss uz tām patēriņa precēm, ko iedzīvotāji pērk katru dienu. Kopš plaša mēroga kara sākuma Ukrainā inflācija šīm precēm ir bijusi vairāk nekā 70%. Vara saprot, ka cenu pieaugums ir izgājis ārpus kontroles. Tāpēc, lai apkarotu inflāciju, KCB 25. oktobrī negaidīti strauji pacēla procentu likmi līdz 21%. KCB pieļauj, ka procentu likmi decembrī var pacelt vēl vairāk. KCB cer tādā veidā nosist inflāciju līdz vēlamajiem 4%, taču krievi netic varai un gaida lielāku cenu kāpumu. Lai netracinātu iedzīvotājus, valsts statistikas birojs “Rosstat” ir pārtraucis publicēt detalizētu informāciju par cenu pieaugumu.
Cenu kāpumu paredz arī eksperti. Krievijas Importētāju un eksportētāju asociācija runā par cenu kāpumu produktiem par 8-12 procentiem.
“Inflācijas cēloni ir vienkārši - cenas kāpj, kad naudas ir vairāk nekā preču. Valsts dāsni dala naudu visiem, kuri saistīti ar karu un militāro kompleksu - šīm vajadzībām tiek tērēti 40% budžeta. Šie ļaudis grib tērēt savas algas, taču preču nepietiek. Ražošana ir orientēta pārsvarā uz karu. Turklāt trūkst brīvu darba roku - nav kam strādāt un ražot patēriņa preces. Krievijā bezdarbs ir neredzēti zemā līmenī - 2,3%. KCB ir ieinteresēta, lai iedzīvotāji mazāk tērē un vairāk iegulda. Taču hipotekārie kredīti ir faktiski kļuvuši nepieejami lielākajai pilsoņu daļai. Vidējā likme brīvajā tirgū esošajiem hipotekārajiem kredītiem ir 25% gadā, kas ir tikai mazliet labāk nekā ātrajiem kredītiem. Dzīvokli nevarēs nopirkt, un nāksies to īrēt. Bet arī īres maksa Maskavā kopš gada sākuma ir augusi par 40%. Tirgū parādās vairāk vienistabas dzīvokļu ar īres maksu 100 000 rubļi mēnesī. Parasta divistabu dzīvokļa vidējā īres maksa ir no 65 līdz 85 tūkstošiem rubļu. Mākleri atzīst, ka tāda maksa vēl nekad nav bijusi. Aug arī komunālie maksājumi - 2025. gadā tie pieaugs par 11,9%, maksa par elektrību par 12,6%, gāze par 10,3 procentiem.
2024. gada laikā ir ievērojami pieaugusi automašīnu cena - dārgākas ir gan “ārvalstu markas”, gan ķīniešu, gan vietējie spēkrati. Piemēram, “Lada Vesta” triju gadu laikā ir kļuvusi divas reizes dārgāka.
Piena produkti 2024. gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 25-42%. Sviestu lielveikalos zog. Ļaudis aizvien biežāk secina, ka sviestu var ražot mājas apstākļos - pieprasījums sviesta gatavošanas ierīcēm ir pieaudzis par 49 procentiem.
Olīveļļas cena kopš kara sākuma ir cēlusies par 50%, saulespuķu eļļai - par 25%. Daudzām precēm - banāniem, tējai - cena kopš kara sākuma ir dubultojusies. Tirgotāji ir iecienījuši mārketinga triku - pildīt preci 400 gramu iepakojumos, nevis 500, jo tad pircējs cenas kāpumu neizjūt tik sāpīgi.
Maizes cenu kāpums kopš kara sākuma ir bijis līdz 70%. Arī mobilie tālruņi ir kļuvuši par 12-15% dārgāki un būs vēl dārgāki.
Nākamgad dārgāks kļūs alkohols un cigaretes, jo šīm precēm paaugstināts akcīzes nodoklis.
Braukšana ar taksometru maksās vairāk - gan tāpēc, ka aug inflācija visam, gan arī kampaņu dēļ pret migrantiem un tāpēc, ka trūkst šoferu,” pauž M. Hodorkovskis.
“Rubļa kursa kritums un inflācija ir cena, ko Krievijas iedzīvotāji maksā par karu, turklāt, jo zemāki ir ļaužu ienākumi, jo proporcionāli dārgāk tas izmaksā.
Kara sākumā bija daudz drūmu prognožu par Krievijas ekonomikas perspektīvām - budžeta deficīts, tukši veikalu plaukti, dolārs par 200 rubļiem. Taču tas nav noticis - Putins ir Padomju savienības cienītājs daudzās lietās, taču ne ekonomikā - viņš nesāka graut tirgu, finanšu blokā nenomainīja liberāļus pret spēka struktūru pārstāvjiem un plāna ekonomikas piekritējiem. Un Krievijas ekonomika izdzīvoja un pielāgojās. Tirgus principi pierādīja savu pārākumu pār ekonomikas valstiskošanu.
Taču visam ir savas robežas. Tikai barons Minhauzens var izvilkt sevi aiz matiem no purva un vēl kopā ar zirgu. Pat tirgus ekonomika nevar nodrošināt brīnumu. Ja valstī 40% budžeta ir karam un valsts ir nepieskaramā pasaule tirgos. Krievijas ekonomika nesabruka ātri un nesabruks ātri, ja Putins nepieļaus rupjas kļūdas. Tomēr kopējais virziens tik un tā būs uz izputēšanu un nabadzību,” uzskata M. Hodorkovskis.
“Krievija kļuva par pasaules rekordisti tālajā 2022. gadā ieviesto ierobežojumu skaita ziņā. Visās savās runās par ekonomiku Vladimirs Putins atkārto, ka Rietumi nav sasnieguši rezultātus.
Tomēr 2024. gada pieredze liecina, ka ārējie ierobežojumi ietekmē to Krievijas uzņēmumu darbu, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību,” raksta portāls “Meduza” un nosauc vairākus piemērus, kā sankcijas ir ietekmējušas Krievijas ekonomiku - sankcijas spēja samazināt Krievijas importu, sankcijas atņēma Krievijai valūtas tirdzniecību dolāros un arī eiro. 12. jūnijā Maskavas birža tika iekļauta SDN sarakstā - tas ir visstingrākais režīms, kas aizliedz jebkādu mijiedarbību. Sakarā ar to kļuva neiespējami pirkt un pārdot ārvalstu valūtu Krievijas platformā, un pazuda arī dinamiskais valūtas kurss, kas tika atjaunināts katru sekundi.
Ar to vien dažādo 2024. gadā ieviesto ierobežojumu saraksts nebeidzas. “Piemēram, Krievijas dimantu iegādes aizliegums trīs reizes samazināja ALROSA peļņu. Līdzīga situācija ir ar ēnu tankkuģu operatoru, tā dēvēto “Sovcomflot”, ar kura palīdzību Krievija, apejot sankcijas, tirgo naftu. Neskaidra ir sašķidrinātās gāzes ražošanas vadošā projekta “Arctic LNG 2” nākotne,” norāda “Meduza”.
