Jo vairāk valsts eksportē, jo labāk. Eksportējot nauda ienāk no ārienes, un valsts var vairāk atļauties sociālām lietām, aizsardzībai un visām vajadzībām. Tās ir darba vietas, lielākas algas, augsme un plauksme.
Vēl labāk, ja tiek eksportētas preces vai pakalpojumi ar augstu pievienoto vērtību, nevis pa lēto pārdoti resursi un darbaspēks.
Būtu ideāli, ja Latvija eksportētu vairāk preču nekā importētu, taču nav arī nekas traģisks, ja tā nav. Nav jau tā, ka Latvija būtu piegāzta pilna tikai ar svešzemju precēm un pati neko neražo un nepārdod.
Kas attiecas uz preču eksportu, tad Latvijas eksportētājiem grūti laiki bija pērn, aizpērn un aizaizpērn - eksporta bilance pret importu allaž ir bijusi negatīva. Un tāpat ir arī šogad. Ja skatāmies šā gada 3. ceturkšņa datus, tad Latvija tajā ir importējusi preces par 1,043 miljardiem eiro vairāk nekā eksportējusi. Vēl nav zināmi visa gada rezultāti, bet aptuveni var lēst, ka kopējais preču eksporta apjoms būs kādi 18-19 miljardi, bet imports būs 21-23 miljardi eiro. Vai tuvu tam.
Tie ir cipari, un, protams, tos var visādi interpretēt. Par vienu un to pašu faktu var sajūsmināties un var arī gausties. Visa pasaule ir šokā par Ķīnas izaugsmi un ekspansiju visos tirgos, taču LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis nesen nāca klajā ar tādu aprēķinu, ka eksporta vērtība uz vienu Latvijas iedzīvotāju ir 2,5 reizes lielāka nekā uz vienu Ķīnas iedzīvotāju...
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem par pakalpojumu eksportu šajā virzienā, situācija ir daudz labāka un Latvijas eksports (kredīts) pārsniedz debetu (importu). 3. ceturksnī pakalpojumu eksports bija 2,09, bet imports 1,47 miljardi eiro. Var aptuveni prognozēt, ka to kopējais apjoms būs kādi 7,5-8 miljardi eiro.
Tas nav slikti, taču satrauc, ka kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija gandrīz visās nozarēs pamanās pakalpojumu eksportā apsteigt Latviju.
Pēc Latvijas Bankas sniegtās informācijas un tās apvienojuma ar “Eurostat” datiem par Lietuvu un Igauniju (aplūkojiet grafikus), Latvijas pakalpojumu eksports pret kaimiņu rezultātiem ir zirgā tikai gaisa pārvadājumu jomā.
Grafikos redzami šā gada 2. ceturkšņa dati, jo par 3. ceturksni tos ir apkopojusi tikai Latvijas Banka, bet Igaunijas un Lietuvas centrālās bankas vēl kavējas.
Lai vai kā, par aizvadītā gada tendencēm un situāciju pakalpojumu eksportā var spriest, arī izmantojot šos skaitļus, jo nav ticams, ka nupat tagad kaut kas spēji būs mainījies.
Tātad eksporta apjoms 2. ceturksnī Lietuvai bija 5,6 miljardi eiro, Igaunijai - 3,1 miljards eiro, bet Latvijai - 1,9 miljardi eiro. Par Lietuvu vēl var saprast - tā ir lielāka valsts, iedzīvotāju ir vairāk, vairāk ir lielu uzņēmumu, kas var eksportēt pakalpojumus, taču Igaunija ir mazāka, bet pakalpojumu eksports 2. ceturksnī tai ir bijis par 39% lielāks nekā Latvijai.
Ne daudz, bet Igaunija apsteidz Latviju kopējos transporta pakalpojumos, kamēr Lietuvai šis rādītājs ir grandiozi lielāks nekā Latvijai un Igaunijai abām.
Jūras transporta pakalpojumos Igaunija ir neapšaubāma līdere, kas saprotami. Igauņi pie tā ir strādājuši ilgi un dikti, pasažieru prāmji Tallinas ostā pienāk un atiet bieži un regulāri kā tramvaji. Latvijai gadu gaitā ir samazinājušās gan kravas, gan pasažieri, un jau kopš 2019. gada sākuma arī Lietuva jūras transporta pakalpojumos ir Latvijai priekšā.
Dzelzceļa pakalpojumos aina ir skumja visām trim Baltijas valstīm. Lietuva ir spirinājusies un pirms četriem gadiem pratusi uzaudzēt pakalpojumu apjomu, taču pēc tam, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, arī Lietuvai dzelzceļa pakalpojumu apjoms strauji saruka un tagad ir apmēram tāds pats kā Igaunijai un Lietuvai. Te neko nevar darīt, tāda ir politiskā situācija reģionā - ar agresorvalsti Krieviju un Baltkrieviju ekonomiskie sakari ir samazinājušies līdz minimumam. Bēda tikai, ka šajā niecīgu apjomu sacensībā Latvijas apjoms ir pats niecīgākais.
Autopārvadājumos Latvijas eksporta pakalpojumi mazliet pārsniedz Igauniju, kamēr Lietuva ir tālu priekšā. Tas loģiski, jo Lietuvai blakus ir Polija un fūres uz Eiropu ripo dienu un nakti. Turpat tad arī autotransporta pakalpojumu eksports ir varenāks.
Būvniecības pakalpojumu eksports Lietuvai tāpat ir lielāks nekā Latvijai un Igaunijai kopā, bet patīkami, ka Latvija te nedaudz apsteidz Igauniju.
Pagalam traka ir gan Latvijas, gan Igaunijas atpalikšana no Lietuvas finanšu pakalpojumu sektorā. Iespējams, tas tāpēc, ka Latvijā bija slavenais “finanšu kapitālais remonts”, kamēr lietuvieši izspruka sveikā un varas iestādes nebija tik paklausīgas ārvalstu padomdevējiem savu komercbanku smacēšanā. Bet tas var būt tikai viens no faktoriem. Gan jau ir vēl citi faktori, kas Lietuvas pārākumu šajā virzienā ir ietekmējuši.
Telekomunikāciju, datoru un jauno tehnoloģiju pakalpojumos Baltijas tīģeriene ir Igaunija. Latvijas pakalpojumu apjoms ir divkārt mazāks nekā Igaunijai.
Mazāks nekā Igaunijai un Lietuvai Latvijai ir arī tūrisma un biznesa braucienu servisa pakalpojumu apjoms.
Bet nu tad vismaz Latvijas gaisa satiksmes pakalpojumu eksports krietni apsteidz kaimiņus. Tas ir, pateicoties galvenokārt Rīgas lidostai, kas ir Baltijas centrā, ir lielāka, uzņem vairāk pasažieru un kravu.
Pēc tam, kad Igaunijas nacionālā aviokompānija “Nordica” šā gada novembrī paziņoja savu bankrota pieteikumu, valsts amatpersonas ir nolēmušas vairāk veicināt investīcijas Tallinas lidostā, un igauņi arī šajā virzienā dzīsies pakaļ lietuviešiem un latviešiem.
Lai arī pastāv dažas kaunpilnas atpalicības no kaimiņiem, situāciju pakalpojumu eksportā nevar vērtēt kā pagalam sliktu. Pašreizējos apstākļos neko daudz labāku nevar gaidīt. Nevar manīt dižu attīstību, bet vismaz tas turas līmenī, kas nav zemāks kā 2023. un 2022. gadā. Tas arī ir daudz.
