Ja 19. decembrī Saeima nobalsos par Reini Bērziņu kā par Latvijas Bankas prezidentu, smagi laiki turpināsies ne tikai Latvijas valstij, Latvijas Bankai vai Saeimai, bet gan smagi laiki sākies pašam Latvijas Bankas prezidentam – viņam būs ko pasvīst, jo tas var sanākt devītais amats, kuru viņš vienlaikus ieņems.
Ko darīt ar nule kā 2024. gada 12. decembrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas pieņemti ar mērķi mazināt interešu konflikta un korupcijas riskus, kā arī uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti? Šie grozījumi turpmāk liegs augstākajām valsts amatpersonām - iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī civildienesta ierēdņiem - ieņemt valdes locekļu amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, vēsta Valsts kanceleja.
Pēdējā VID iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2023. gadu rāda, ka R. Bērziņš ieņem vienlaikus astoņus amatus: akciju sabiedrībā "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes priekšsēdētājs kopš 2015. gada 14. oktobra, valdes priekšsēdētājs Rīgas Stradiņa universitātē ir vai ir bijis, vienlaicīgi arī padomes priekšsēdētājs Rīgas Stradiņa universitātē; lektors Banku augstskolā; Padomnieku konventa priekšsēdētājs Banku augstskolā; Padomnieku konventa loceklis Latvijas Universitātē; padomes loceklis (līdz 2023. g. maijam) “Three Seas Initiative Investment Fund S.A, SICAV-RAIF”AJ Luksemburgā; iesaistīts “paziņotā nereģistrējamā saimnieciskā darbībā” pie Ērika Vorobjova; padomes loceklis (kopš 2023. g. jūnija) “Partial Credit Guarantee Fund in Agriculture”.
LR tiesu praksē ir vairākkārt skaidrots, ka tīri objektīvi nav iespējams strādāt divus pilnas slodzes darbus, jo dienas normālais darba laiks ir astoņas stundas. Turklāt, strādājot šādā režīmā, nav iespējams kvalitatīvi izpildīt visus amata pienākumus, kā arī tas var atstāt negatīvu iespaidu uz nodarbinātā veselību.
Arī nesenā pagātnē publiski izskanēja KNAB virzītais kriminālprocess un apsūdzības par pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” līdzekļu izkrāpšanu lielos apmēros pret vairākām personām, iespējams, fiktīvu nodarbinātību Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībā un finanšu līdzekļu izkrāpšanu no tās lielos apmēros, jo personas formāli ir skaitījušās darbā.
R. Bērziņa 2023. gadā saņemtais atalgojums un samaksas liecina par to, ka sabiedrībai ir pamats sašust un satraukties par R. Bērziņa izpildītā darba kvalitatāti līdz šim. Saņemtā alga no akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" ir 121 203,73 EUR, kas visticamāk liecina par pilna laika slodzes nodarbinātību; Rīgas Stradiņa universitātes alga 39 956,00 EUR arī ļauj secināt par pilnas slodzes darbu, jo valdes priekšsēdētāja amata pienākumus nevar pat pildīt uz pusslodzi, jo tas ir pretēji šī amata jēgai un būtībai; ienākumi no Banku augstskolas 2340,00 EUR; no akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības 5754,26 EUR; “Partial Credit Guarantee Fund in Agriculture, AJ" alga 588 536,36 UAH (Ukrainas grivnas); “Three Seas Initiative Investment Fund S.A, SICAV-RAIF, JA”, Luksemburga, apdrošināšanas atlīdzība 6426,67 EUR.
“Neatkarīgā” izpētīja, ka no 2015. gada līdz 2021. gadam R. Bērziņš sevi deklarējis kā “Altum” valdes priekšsēdētāju, bet turpmākajos nākamajos divos gados vairs nē, lai gan, saskaņā ar publiski pieejamo LR Uzņēmumu reģistra Komercreģistra informāciju, R. Bērziņš no 14.10.2015. līdz pat šim brīdim ir “Altum” valdes priekšsēdētājs. Iznāk, ka pamatdarba vieta viņam ir nevis “Altum”, kā visi domā, bet RSU. Vēl mulsinošāk ir tas, ka RSU nav nekāda “valdes priekšsēdētāja”. RSU ir rektors, Senāta priekšsēdētājs, zinātņu prorektore un vēl trīs amatpersonas, kas veido vadību. Valdes priekšsēdētājs ir tikai RSU studējošo pašpārvaldei. Taču Reinis Bērziņš sevi ir deklarējis kā RSU valdes priekšsēdētāju un par to saņemot algu kā RSU padomes priekšsēdētājs. “Neatkarīgā” atgādina, ka uz RSU padomes priekšsēdētāja amatu viņu virzīja Valsts prezidents Egils Levits, jo valstī bija nomainījies “trends” - no vispārējas visādu padomju likvidācijas, kuru iesāka kādreizējais premjers Einars Repše, atpakaļ uz “padomju varu” - uz padomju atpakaļieviešanu visur kur un arī augstskolās.
RSU padome ir iekšējās pārvaldības institūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. RSU padomes sastāvu veido 11 pieredzējuši un augsti profesionāli dalībnieki: pieci RSU Senāta virzītie pārstāvji, pieci Veselības ministrijas atklātajā konkursā izvēlētie pārstāvji un viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas bija Reinis Bērziņš un kurš tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.
Dīvaini, ka amatpersonas deklarācijā stāv rakstīts “valdes priekšsēdētājs”! Galu galā, kad ir tik daudz amatu, var sanākt misēkļi un valde var sajukt ar padomi. Lielākā daļa cilvēku taču nezina, kāda atšķirība starp valdēm un padomēm.
Tā kā savu pamata darbavietu Reinis Bērziņš norāda RSU, tas ko nozīmē darbs “Altum” - tikai piepelnīšanās jeb, kā tautā mēdz teikt, haltūra?
Minētie vēl nav visi R. Bērziņa darbi. Viņš ir arī Banku augstskolas Padomnieku konventa priekšsēdētājs.
Padomnieku konvents pēc nepieciešamības konsultē augstskolas Senātu un rektoru stratēģiskās attīstības jautājumos, kā arī veido sadarbību ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu pētniecībā balstītas studijas Banku augstskolā.
Atceroties, ka R. Bērziņš jau ir RSU padomes priekšsēdētājs, iznāk interesanti - RSU un Banku augstskola ir ne tikai mīļas sadarbnieces, bet vairākos virzienos arī niknas konkurentes. Kurā brīdī kura augstskola R. Bērziņam ir tuvāka, kad viņš konsultē rektorus par stratēģisko ilgtspēju?
Vēl Reinis Bērziņš ir arī Trīs jūru Investīciju fonda Uzraudzības padomes loceklis. Te nav nekā neparasta - tas tāpēc, ka finanšu institūcija “Altum” ir iesaistījusies šajā lielajā projektā, kurā Latvija ir kopš 2016. gada. Iniciatīvas mērķis ir kopīgi stiprināt reģiona valstu sadarbību un realizēt dažādus infrastruktūras projektus ar uzsvaru uz transporta, enerģētikas un digitālo jomu. Trīs jūru iniciatīva ir 12 Baltijas, Adrijas un Melnās jūras valstu iniciatīva. Tās izveidi 2015. gadā ierosināja Polija un Horvātija. Trīs jūru iniciatīvas ietvaros tiek apgūta nauda un veikti visādi projekti - tādi kā “Rail Baltica” infrastruktūras izbūve un vēl citi.
Minētie trīs posteņi ir tādi, kas ir ļoti vadoši un kur vajag ieguldīt visu prātu, enerģiju, sviedrus un asinis. Līdztekus darbiem Reinis Bērziņš arī studē vai studēja (?) Stenfordas universitātē. Tas ir apbrīnojami.
Vidējais vienkāršais, parastais, pelēkais latvietis nespēj savienot pat paciņu izvadātāja darbu pa dienu ar sētnieka pienākumiem vakarā. R. Bērziņš prot savienot arī atbildīgus darbus. Tagad, kad ir slēgts Altonavas ielas tilts, visā Rīgā ir sastrēgumi. Tas nozīmē, ka jāpārvietojas ar sabiedrisko transportu, jo tā ir ātrāk. Nav grūti iztēloties, kāda varētu būt R. Bērziņa diena, savienojot visus amatus. No rīta viņš padzer kafiju Doma laukumā 4 un dod vadošus norādījumus “Altum” darbiniekiem. Pēc tam skrien uz 25. trolejbusa pieturu K. Valdemāra ielā, lai trauktos uz RSU un parūpētos, lai tā attīstās ilgtspējīgi. No turienes viņam jānokļūst atpakaļ centrā vai Abrenes ielā, lai sēstos 11. autobusā vai 3. trolejbusā un nonāktu Banku augstskolā, kur jāveicina šīs izglītības iestādes zinātnē balstītas studijas.
Pēc tam atkal jātiek centrā un jālec 22. autobusā uz lidostu, lai sēstos kādā reisā uz Bukaresti vai Helsinkiem, jo par Trīs jūru iniciatīvu arī ir jātur rūpe - par visām trim jūrām, par Baltijas, Adrijas un Melno jūru.
No šīm jūrām jātiek arī atpakaļ, lai pirmdienas rītā atkal varētu vadīt “Altum”. Vēl pa starpām šad tad jāpamanās ieskriet Latvijas Universitātē Raiņa bulvārī.
Ja R. Bērziņš 19. decembrī tiks ievēlēts par LB prezidentu, nāksies vēl pieķert klāt Latvijas Banku un arī vidēji reizi nedēļā lidojumu uz Frankfurti pie Mainas vismaz uz divām dienām, lai atskaitītos par veikumu Kristīnei Lagardas kundzei. Bet LB prezidenta amats nav nemaz tik grūts - ar monetāro politiku nodarbojas Eiropas Centrālā banka (ECB), un LB atliek tikai saskaitīt eiro banknotes un prognozēt nākamības inflāciju un IKP pieaugumu. Reti kad prognozes piepildās, taču par to neviens neuztraucas. Ar triju lielāko komercbanku tiešo uzraudzību tāpat nodarbojas ECB. LB prezidentam tikai labi jāģērbjas, labi jāizskatās un jāprot gudri runāt. R. Bērziņš to prot un tāpēc arī ir labs kandidāts.
