Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…
Ielūgumu uz Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanu Valsts prezidenta kanceleja saņēma 19. novembrī. Tieši tāpat kā citu valstu vadītāji. Tajā, ka prezidents neapmeklēja šo pasākumu, nevajag meklēt kādu slepenu vēstījumu nedz no paša prezidenta, nedz no ielūguma sūtītāju puses, uzsver Valsts prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris.
Rīgas pilī 7. decembrī - tieši tajā pašā dienā, kad atklāja Parīzes Dievmātes katedrāli, - bija paredzēts koncerts “Mūzika Rīgas pilī. Iveta Apkalna un pārsteiguma viesis”, kurā godināja novadu un nozaru pārstāvjus par viņu devumu Latvijai.
“Šos divus pasākumus nebija iespējams apvienot,” teic Mārtiņš Drēģeris, “un Rīgas pils pasākumu mēs jau saplānojām vasarā, bet franči ielūgumu atsūtīja pēdējā brīdī. 7. decembris bija vienīgā diena, kad Apkalnas kundze varēja ierasties Rīgā, viņa bija izejas punkts datuma noteikšanā, jo viņai gads jau sen ir aizrakstīts ar koncertiem. Viņa atlidoja naktī no Berlīnes, sestdien no rīta notika mēģinājums kopā ar Raimondu Paulu, lai trijos sāktos koncerts. Skatījos, kādi reisi ir uz Parīzi. Bet tad prezidentam vajadzētu lidot uz Parīzi no rīta, pasakot saviem viesiem - paldies, ka ieradāties, klausieties koncertu, bet manis te nebūs. Prezidents izvēlējās izrādīt cieņu tiem, kurus viņš pats bija uzaicinājis uz pili.”
Drēģeris piebilda, ka iespēja Parīzē uztaisīt selfijus ar Trampu vai Masku, protams, ir vilinoša, taču tā nav divpusēja tikšanās, kāda notika Zelenskim ar Trampu. “Tā ka te nav nekādu sazvērestības teoriju,” viņš turpināja. Bet tad jau premjere Evika Siliņa varēja aizlidot uz Parīzi. “Problēma bija budžetā. Nebija zināms, vai budžeta skatīšana turpināsies sestdien un vēl svētdien. Tas tomēr ir valdības galvenais dokuments, un to pieņemt bez premjera klātbūtnes - nē, tas nav iespējams,” tā Drēģeris.
Protams, vērtējot abas iespējas - doties uz Parīzi vai palikt Rīgā kopā ar uzaicinātajiem cilvēkiem, - sanāktu tā, ka jebkurā gadījumā puse vērtētāju būtu neapmierināta ar vienu iespēju, otra puse - ar pretējo. Sak, kā tad tā - prezidents neizmanto iespēju tikties ar pasaules līderiem! No otras puses - prezidents ignorē savas valsts labākos cilvēkus! “Un ko mēs darītu tad, ja NATO samits notiktu 18. novembrī? Prezidents paliek Latvijā vai prezidents dodas uz samitu? Skandāls būtu jebkurā gadījumā, bet prezidents nevarētu nebraukt uz samitu,” turpina Drēģeris. “Starp citu, nākamajā gadā NATO samits notiks Hāgā tieši Jāņos - esam jau nobukojuši biļetes. Kā mēdz teikt, cik garš, tik plats.”
“Rīgas pils koncertā vajadzēja rēķināties arī ar Raimondu Paulu, ar viņa veselību. Viņš bija mazliet saaukstējies,” stāsta Drēģeris, “ja nebūtu Pauls, uzaicinātu citu pianistu. Šādus pateicības koncertus iedibināja Guntis Ulmanis kopā ar viņa kultūras padomnieku Raimondu Paulu. Mēs atjaunojām šo tradīciju. Šis datums - 7. decembris - bija reāla apstākļu sakritība. Un plus vēl valsts budžeta apspriešana. Un kas gan notika, ka Valsts prezidents neaizbrauca uz Parīzi? Kas valstī mainījās? Kāds nedzirdēja koncertu?”
Iespējams, ka tas ir pat labi, ka Saeimā notika budžeta apspriešana un premjere Siliņa neaizlidoja uz Parīzi, jo, nedod dies, viņa tur būtu nevietā un nelaikā nobļāvusies un Latvijas negods tiktu iznests uz āru. Bet attiecībā uz Valsts prezidenta Rinkēviča neaizlidošanu uz Parīzi… Manuprāt, viņš izdarīja pareizi, izvēloties savu katedrāli - Latvijas cilvēkus. Bez jebkādām sazvērestības teorijām.
