Tas, ka apmaldījušies meža dīvainīši rīko protestus ar sūdzībām par transpersonu tiesību neievērošanu, nav nekas jauns. Tāpēc tas nav mūsu uzdevums – iedziļināties šo tā dēvēto transpersonu dažādu toņkārtu gaudās par it kā diskrimināciju. Taču gaudas skanēja, kad 3. aprīlī pie Saeimas pulcējās pārdesmit skarbās dzīves apdalīto “transīšu” un viņu atbalstītāju, lai “kvīru kora” izpildījumā paustu pasaulei savu sāpi. Tas viss būtu ikdienišķs sīkums, taču šajā “pasākumā” tika apgānīts Latvijas Republikas karogs. Par to arī turpmākais stāsts.
LR karogam, vertikāli to pārgriežot uz pusēm, piketa dalībnieki bija piedrākalējuši transvestītu rožaini zilgano lupatu, tādā veidā acīmredzot paužot domu, ka visa Latvija ir transvestītus atbalstoša un līdzjušanā solidāra. Šis “savienotais” LR un transvestītu karogs bija skaidra norāde uz to, ka notiek LR karoga zaimošana. Blakus stāvēja policisti, kuri to “neredzēja”.
Saeimas deputātiem arī bija diezgan vienaldzīga šī situācija, un tā arī neviens nevērsās policijā ar iesniegumu par LR karoga diskreditēšanu un zaimošanu. To izdarīja vienīgi biedrības “Austošā Saule” priekšsēdētājs Raivis Zeltīts.
“2025. gada 3. aprīlī pie Latvijas Republikas Saeimas nama notika publisks pasākums, kas medijos un sociālajos tīklos aprakstīts kā “dziedošais protests”, kurā “vairāki desmiti cilvēku iestājās par transpersonu tiesībām Latvijā”. Šī pasākuma laikā tika demonstrēts Latvijas valsts karogs, kas no vidusdaļas pāršūts par svītrainu transpersonu karogu, tādējādi mainot Latvijas valsts karoga simbolisko izskatu,” savā iesniegumā rakstīja Zeltīts. “Šāda rīcība var būt pretrunā ar Latvijas Krimināllikuma 93. pantu - “Valsts simbolu zaimošana”, kas nosaka:
Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu,” viņš atgādināja.
Iesnieguma nobeigumā Zeltīts raksta: “Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu:
1. Izvērtēt 2025. gada 3. aprīļa pasākumā notikušo darbību atbilstību
Krimināllikuma 93. pantam;
2. Ja tiek konstatēts, ka ir notikusi valsts karoga zaimošana, ierosināt atbilstošu procesu un saukt vainīgās personas pie likumā paredzētās atbildības.”
Drīz vien no policijas tika saņemta “atbilde uz R. Zeltīša iesniegumu”, kurā Kriminālpolicijas pārvaldes 5. biroja 1. nodaļas priekšnieka vietnieks Edgars Oščenkovs pauda, ka iesniegums ir izskatīts, ir pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu, jo izrādās, ka “nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva”.
Kamēr pat palīgskolas koridora absolvents redz valsts karoga apgānīšanu, ko veikuši “transpersonisti”, tikmēr policijas priekšnieki un vietnieki to ne acu galā neierauga. Nez, vai ir nepieciešams kaut kāds īpašs attīstības līmenis, lai saskatītu acīmredzamo?
“Austošās Saules” priekšsēdētājs Raivis Zeltīts teic, ka šobrīd kopā ar juristiem izskata iespējas turpināt cīnīties par valsts karoga godu. Viņš paredz, ka biedrība atkārtoti rakstīs iesniegumu Valsts policijai - kā par administratīvu pārkāpumu.
Daudzi valsts karoga lietošanas etiķetes pamatprincipi ir iekļauti 2009. gada likumā “Latvijas valsts karoga likums” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 405 “Latvijas valsts karoga piemērošanas noteikumi”.
Daži no valsts karoga lietošanas noteikumiem: valsts karogs nedrīkst pieskarties zemei; valsts karogam vienmēr ir prioritāte pār citiem karogiem; karogu izmanto tikai tam paredzētajam mērķim - valsts karogu nekad neizmanto kā galdautu, dvieli utt.; valsts karogu neapzīmē, neapraksta un nepapildina; ja uz valsts karoga parakstījušies slaveni cilvēki (piemēram, sportisti, augstākās valsts amatpersonas u.c.), šādu karogu nedrīkst lietot publiski; vienā karogu mastā lieto tikai vienu karogu.
Likumdevējs, protams, nevarēja iedomāties, ka dažiem abižotajiem ienāks prātā valsts karogu vertikāli pārgriezt, lai atlikušajai karoga daļai piešūtu kaut kādu lupatu, tāpēc tāds aizliegums nav “uzlikts uz papīra”. Taču vistuvākais ir aizliegums valsts karogu apzīmēt, aprakstīt un papildināt - šoreiz ar transvestītu paltraku. Ja policija neredz šajā aktā pārkāpumu, tad jāsāk domāt par policistu kvalifikāciju.
Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš sarunā ar “Neatkarīgo” ir konkrēts: “Likums par valsts karogu noteic, ka pret Latvijas valsts karogu jāizturas ar pienācīgu cieņu, ir arī noteikts, kad LR karogu drīkst lietot. Šajā gadījumā lietošanas kārtība ir pārkāpta, un tas ir acīmredzami. Cieņas izrādīšana valsts simbolam nozīmē, ka tiek ievērotas uzvedības normas - arī nerakstītas. Un necieņa ir tad, kad tās tiek ignorētas. Atkarībā no tā, vai rīcība ir bijusi apzināta un tīša, ir vai nu kriminālatbildība, vai nu administratīvā atbildība. Necieņas izrādīšana valsts karogam, papildinot to ar citu audumu vai, piemēram, ar bārkstīm, jau nozīmē administratīvo atbildību ar sodu līdz 700 eiro. Ja rīcība ir apzināta - ar mērķi zaimot karogu -, tad ir kriminālatbildība. Bet šajā gadījumā policija, nenopratinot šā karoga turētāju, nevar sniegt atbildi, ka “nav noziedzīga nodarījuma”. Tādā veidā, kādā valsts karogs šajā gadījumā tika izmantots, iestājas vismaz administratīvā atbildība.”
Vārpiņš uzskata, ka atbilde, ko saņēma Raivis Zeltīts, ir policijas amatpersonas atrakstīšanās. “Tas ir pavirši veikts darbs,” teic Vārpiņš, “acīmredzot policija negribēja strādāt. Nepietiek laika vai vēlēšanās? Policija šoreiz skatījās caur pirkstiem uz notikumu, uz ko vajadzēja reaģēt. It sevišķi šajā ģeopolitiskajā situācijā. Vajadzēja noskaidrot motivāciju, kāpēc cilvēki tā ir rīkojušies.”
Vārpiņš atcerējās 2007. gada notikumu: Rīgas tiesas apgabala prokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret Portugāles un Spānijas pilsoņiem par Latvijas valsts karogu nozagšanu. Katram apsūdzētajam tika noteikta drošības nauda 2400 latu, kā arī aizliegums izbraukt no Latvijas.
Šāds drošības līdzeklis ārvalstniekiem tika piemērots pēc tam, kad 16. maija rītā policija no kādas privātpersonas saņēma informāciju, ka krastmalā pretim Sāpju Dievmātes baznīcai jauniešu grupa norāvusi Latvijas karogu un mīda to kājām. Pēc neilga laika uz Vanšu tilta policijas darbinieki aizturēja septiņus cilvēkus. Kad ārzemnieki pamanīja policijas darbiniekus, viņi divus Latvijas karogus iemeta Daugavā, bet trīs karogi palikuši viņu rokās. Tātad policijā var, ja grib. Bet, izrādās, ir jāgrib aizstāvēt savas valsts simbolus. Ja negrib - tad acīmredzamā pārkāpumā ir ērtāk neredzēt noziedzīgu nodarījumu.
