Par medikamentu pārdošanu Krievijai, par to, kāpēc paši neražojam šļirces un adatas, par filigrānas politikas trūkumu “Jaunajā vienotībā”, par kāpostiem un eklēriem, par to, kad drīkst bučot roku un kad – vaigu. “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar ārstu, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.
Salīdzinoši nelielajai, daudzos gadījumos par Krievijas vidieni uztvertajai pilsētai Belgorodai bija gadījies kļūt par vienu no simboliem Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules karā, kura rezultātus tagad revidē Krievijas uzbrukums Ukrainai un Ukrainas pretuzbrukums Belgorodas virzienā.
Vai adopcija Latvijā padarīta par ekskluzīvu pakalpojumu bagātniekiem, vai arī bērnus vienkārši neļauj adoptēt lai pietiktu audzēkņu piecpadsmit jaunatvērtajiem bērnunamiem: to vai citu iemeslu dēļ, bet pabeigto adopciju skaits mēnesī samazinājies no nepilna desmita līdz 1-2 gadījumiem.
“Ticiet man, bija nopietni spēki dažādās lietās un vietās, kas negribēja, ka mēs tur (NATO) nokļūtu. Negribēja un aktīvi darbojās pretim,” Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) balvas par ieguldījumu Latvijas dalībai NATO pasniegšanas ceremonijā Rīgas pilī atklāja bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
1. aprīlim tika pieskaņota siltumenerģijas tarifa palielināšana Koknesē par 14,6%, bet samazināšana Aizkrauklē par 9,3%, Naukšēnos par 8,5%, Talsos par 5,3% un Jelgavā par 3,3%.
Uz brīdi ļoti lielas valsts un varenas tautas pazušana gandrīz bez pēdām ļauj izmantot hazārus visfantastiskākajām sazvērestību teorijām pasaules plašumā un gadu tūkstošu garumā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatava vismaz piedraudēt ar streiku, lai pretotos Latvijas Darba devēju konfederācijas prasībām samazināt vai vispār nemaksāt slimības pabalstus.
Kaut arī Latvijā dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa – sešdesmit procenti – iedzīvotāju uzskata, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamata vajadzībām, piemēram, laikus samaksāt komunālos maksājumus vai segt neparedzamus izdevumus.
Savstarpēja biznesa kontaktu paplašināšana, kopprojektu aizsākšana, palīdzība rakstīt un iesniegt jaunuzņēmumu projektus, uzņēmējdarbības pamatkurss pusaudžiem – par šīm un citām Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kopējām aktivitātēm “kontekst.lv” uzzināja, apmeklējot biznesa kluba “Jaguar” rīkotu uzņēmēju tikšanos. Šo klubu Latvijā ir izveidojusi bēgle no Ukrainas.
Jā, cilvēki bēg, bet ne masveidā. Šajā gadījumā runa ir tikai par profesionālajiem bēgļiem, kas iekļuvuši Eiropas Savienībā pāri Latvijas robežai. Daudzām robežām un valstīm viņi pāri tikuši līdz Latvijai un daudzām vēl tiks pāri pa ceļam uz savu Paradīzi.
ASV neuzskata, ka Krievija varētu tuvākajā laikā uzbrukt Baltijas valstīm, taču brīdina Vladimiru Putinu pat nepieļaut domu par NATO valstu robežas šķērsošanu. To šodien preses brīfingā, atbildot uz kontekst.lv jautājumu, paziņoja ASV vēstniece NATO Džuliana Smita.
Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju piemaksas, pārveidojot tās par tā saukto bāzes pensiju. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, lēmums vēl nav pieņemts, jo “tas pārsniedz vidējā termiņa budžeta posmu”.
Latvijas Banka (LB) aicina gan citas valsts pārvaldes iestādes, gan iedzīvotājus rīkoties tā, lai dubultotu iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, jo ekonomiskais pieaugums tagadējā ātrumā nozīmē saglabāt uz mūžīgiem laikiem salīdzinoši zemu dzīves līmeni caurmērā un ļoti zemu dzīves līmeni daudziem.
Latvijā ievērojama daļa senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Vecumā no 65 gadiem pašlaik Latvijā strādā vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto ir vecumā virs 75 gadiem.
Brīvība Latvijā no svētkiem sen kļuvusi par ikdienu, kurā brīvības noniecināšana ir viens no apliecinājumiem, ka brīvība pastāv. Tajā skaitā brīvība atgādināt par brīvības cīņu upuriem, starp kuriem pamanāmu vietu ieņem 1992. gadā slēgtais Jaunatnes teātris.
Krievijas armijas iebrukums Ukrainā licis Baltijas valstīm pārskatīt savu attieksmi pret civilo aizsardzību un to atbalstošo infrastruktūru. Taču, kamēr Rīga šogad plāno atjaunot tikai divas bumbu patvertnes, Lietuva jau runā par nepieciešamību ierīkot patvertnes 60 procentiem pilsētu iedzīvotāju, bet Igaunija plāno noteikt, ka bumbu patvertnes ir obligāti jāizbūvē visās dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkās. Kura pieeja ir efektīvāka, un ko Baltijas valstis var mācīties no citu valstu pieredzes?
Ir labi, ka liels valstu bloks pēc divu gadu diskusijām ir vienojies, ka pastāv nepieņemamas lietas, kas apdraud cilvēku tiesības un neatkarību; liela nozīme būs tam, cik efektīvi tiks uzraudzīta MI sistēmu atbilstība jaunajām prasībām gan Eiropas, gan valsts līmenī – šādus viedokļus par MI aktu “Neatkarīgajai” pauž Ukrainas digitālās transformācijas lietu ministra ārštata padomniece Ieva Ilvesa un Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Barkāne.
Covid-19 un karš Ukrainā pacēlis bailes no nākotnes no 22. vietas uz 8. vietu, salīdzinot 2004. gadā un 2022. gadā savāktas atbildes par to, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem bērnu nav vispār vai nav tik daudz, cik viņi it kā vēlētos.
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu-ķepā” 14. martā rīko piketu pie Saeimas ēkas un aicina piedalīties tajā ikvienu, kam rūp tūkstošiem suņu un kaķu liktenis, kuri Latvijā cieš no negodprātīgu audzētāju un politiķu vienaldzības. Piketa sākums plkst. 8.00, pirms Saeimas sēdes.
Filozofs Aleksandrs Morozovs, kurš ir zinātniskais līdzstrādnieks Kārļa universitātes Prāgā paspārnē strādājošajā Borisa Ņemcova vārdā nosauktajā Akadēmiskajā Krievijas pētījumu centrā, “Kontekst.lv” korespondentam pastāstīja par demokrātiskā tranzīta izgāšanās cēloņiem Krievijā un jaunās krievu emigrācijas nākotnes izredzēm.
Diskriminācija, pastāvot atšķirībām vīriešu un sieviešu atalgojumā, Latvijā ir reāla problēma – pie šāda secinājuma nonākušas Latvijas Bankas ekonomistes Ludmila Fadejeva un Krista Kalnbērziņa.
Kamēr sabiedrības uzmanība ir pievērsta tā dēvētā Slokas dūrēja personībai, publiski tiek apspriesta valsts un pašvaldības nespēja risināt situāciju ar pusaudžu audzināšanu. Patiesība ir vēl baisāka nekā šķiet. Šobrīd Jūrmalas atbildīgajām iestādēm ir jānodrošina aizsardzība jaunietim, kurš sabiedrības acīs ir slepkava. Par to, kā risināt situāciju, “Neatkarīgās” saruna ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītāju Laimu Grobiņu, Sociālo pakalpojumu centra “Kauguri” vadītāju Sarmīti Gropi, kuras pārraudzībā ir arī bērnu un jauniešu māja “Sprīdītis”, un Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieku Uldi Bēniņu.
