Atsaucoties uz "Neatkarīgās" rakstu "Šoks Lietuvā: Vācijā lietuviešu preces tirgo ar uzrakstiem krievu valodā", redakcija saņēma ziņu un fotogrāfijas no mūsu lasītāja Andreja Svilāna, radio "Brīvā Eiropa" darbinieka, kurš dalījās pieredzē ar novēroto kādā Vācijas veikalā – tur sastopamas tādas Latvijas preces kā “Rīgas šprotes” un cepumi "Selga" ar uzrakstiem krievu valodā, un plauktā tie tiek piedāvāti kā Krievijas produkti, kā izcelsmes valsti minot Krieviju.
“Neatkarīgā" jau rakstīja, ka, ieraugot Vācijas veikalu plauktos labi zināmus Lietuvas ražotāja saldumus ar uzrakstiem krievu valodā, kas rakstīti latīņu burtiem, kāda lietuviete sākusi celt trauksmi, vēstīja Lietuvas laikraksts "Kauno diena". Iespējams, ka šos uzrakstus uz iepakojumiem uzdrukājuši paši konfekšu ražotāji.
"Atcerējos, ka nupat pirms pāris nedēļām nobildēju divus it kā Latvijas produktus Vācijā. Šprotes it kā ražojot Hamburgā reģistrēts (?) Kēnigsbergas uzņēmums. Par "Selgu"...? Nu redz, vajadzēja nopirkt vai smalkāk papētīt. Nosūtu bildes, varbūt noder tālākai izpētei," rakstīja Andrejs Svilāns.
Sazinoties ar A. Svilānu, "Neatkarīgā" noskaidroja, ka fotogrāfijas uzņemtas Vācijas pilsētiņā Vitlihā starp Trīri un Koblencu, veikalu tīklā "Globus". Kā šprotu izplatītājs gan uz kartona kastēm veikalā, gan uzņēmuma mājaslapā norādīts tas pats, kas bija minēts rakstā par Lietuvu - "Dovgan".
"Par Rīgas šprotēm pirms tam man jau bija teikuši, ka tās ražojot kāds Kēnigsbergas (kādreizējais pilsētas nosaukums, tagad Kaļiņingrada Krievijā) uzņēmums, kura īpašnieks saistīts ar Hamburgu. To es it kā zināju.
Bet tas, ka mūsu kādreiz "Staburadzes" (tagad "Orkla Latvija") Latvijā ražotie cepumi "Selga" tiek piedāvāti kā Krievijas produkts, man bija pārsteigums. Interesanti, bet tāda skāņa sajūta, kad tu redzi to... Sajūtas nebija no patīkamajām. Acīmredzot zīmols nav aizsargāts," savās pārdomās dalījās A. Svilāns.
Lai noskaidrotu patiesību par cepumiem "Selga", "Neatkarīgā" vērsās pie zīmola turētāja un cepumu ražotāja SIA "Orkla Latvija".
“Orkla Latvija” komercdirektors Gints Užāns atbildēja: "Konkrētais produkts tiek ražots pēc viena konkrēta klienta pasūtījuma realizācijai Vācijas tirgū, atbilstoši produktu izplatītāja izstrādātam dizainam un marķējumam. “Orkla Latvija” veic sarunas ar šo klientu par esošā marķējuma un dizaina nomaiņu, tā vietā piedāvājot izmantot mūsu standarta produktu dizainus bez pielāgota iepakojuma marķējuma.
Vēršam uzmanību, ka produkta izcelsmes valsts ir norādīta nekorekti.
Vēlamies uzsvērt, ka “Orkla Latvija” nosoda Krievijas uzsākto karu Ukrainā un jau no kara sākuma ir pārtraukusi jebkādu ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Savu atbalstu Ukrainai “Orkla Latvija” pauž caur savu produktu ziedojumiem gan ukraiņiem, kuri par savu mītnes vietu izvēlējušies Latviju, gan arī Ukrainā esošajiem iedzīvotājiem.
Tāpat “Orkla Latvija” veikusi virkni darbību, lai samazinātu krievu valodas lietojumu uzņēmuma komunikācijā Latvijā. Piemēram, zīmolu mājaslapām noņemta krievu valodas funkcionalitāte, kā arī zīmolu komunikācija uz iepakojumu frontālajām daļām, reklāmās, ar medijiem un sociālajos tīklos notiek tikai valsts valodā."
“Orkla Latvija” kopējais apgrozījums 2021. gadā bija 112,8 miljoni eiro. “Orkla” ir eksperts spēcīgu vietējo zīmolu attīstībā, saglabājot to produktu tradīcijas, vērtības un modernizējot ražošanas procesus. “Orkla Latvija” pārstāv tādus Latvijā iemīļotus zīmolus kā “Laima”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Taffel the Original Snacks”, “Spilva”, “Gutta”, “Latplanta”, “Naturli” un citus, vēsta atbildē "Neatkarīgajai" pievienotā informācija par uzņēmumu.
Laima, kura dzīvo Vācijā, ar "Kauno diena" dalījās ar lietuviešu ražojumu fotogrāfijām, kurās ir vārdi, kas rada apjukumu. Plaši pazīstami lietuviešu saldumi un kvass Vācijas veikalu plauktos redzami ar nosaukumiem krievu valodā.
"Bezdelīga" krievu valodā tiek pārdēvēta par "Lastochka", "Red Poppy" - "Krasni Mak". "Lācis ziemeļos" vācu veikalu plauktos ir ar nosaukumu "Bely Medwed". Šos gardumus ražo Lietuvas konfekšu fabrika "Vilniaus Victory". Sieviete arī atklāja Lietuvā ražotu kvasu, kas Vācijā nosaukts par "Craft kwas". Tiesa, kas ir šī produkta ražotājs, nav skaidrs, jo tiek tikai atzīmēts, ka tas ir izgatavots Lietuvā, bet konkrēts ražotājs uz iepakojuma nav norādīts.
"Uz lietuviešu saldumu iepakojuma ir zīme "Ražots Lietuvā", un tā ir arī trīskrāsaina, bet tur nav neviena lietuviešu vārda, visi krievu. Šos saldumus un kvasu pamanīju lielveikalā "Kaufland". Visu šo produkciju piegādā vienīgais piegādātājs - "Dovgan".
Kad ieraudzīju krievu vārdus mūsu "Vilniaus Victory" izpildījumā, es biju šokā. Lietuva ir brīva valsts, nevis Krievijas daļa. Šādi nosaukumi noteikti nedara godu Lietuvai," savu sašutumu neslēpa Laima. "Kaufland" agrāk bija atsevišķs plaukts krievu precēm, tagad uzraksta uz plaukta vairs nav, bet lietuviešu saldumi joprojām tur tiek ievietoti.
"Dovgan" izpilddirektors Andrejs Kovaļovs pagājušā gada pavasarī Vācijas mediju grupai "Deutsche Welle" piederošā ziņu portālā skaidrojis, ka lielākā daļa zīmola produktu tiek ražoti Eiropā un tikai mazāk nekā 10% no sortimenta tika piegādāti no Krievijas, bet, kad sākās karš, Krievijas preces esot atmestas pavisam. Viņš ziņu portālam paskaidrojis, ka Vācijā ir daudz iedzīvotāju, kas ieradušies no bijušajām padomju valstīm, lielākā daļa no viņiem runā krieviski un dod priekšroku tādām precēm, pie kurām bija pieraduši.
"Fotogrāfijās redzamie produkti ir domāti tieši tām lielveikalu ķēdēm Vācijā, kas pārdod preces krievvalodīgajiem vai emigrējušajiem pircējiem no bijušās Padomju Savienības valstīm. Krievvalodīgie vācieši, dažādu tautību emigranti (krievi, ebreji, ukraiņi u.c.) - šādu cilvēku šajā valstī ir vairāk nekā visā Lietuvā, tāpēc šeit mēs redzam pārdošanas potenciālu.
Es šo situāciju pielīdzinātu preču transportēšanai uz Lielbritāniju, uz lietuviešu etniskajiem veikaliem, kur mēs lieliski pārdodam preces ar lietuviešu nosaukumiem, jo tās galvenokārt pērk tur dzīvojošie lietuvieši," komentēja "Vilniaus Victory" mārketinga vadītājs Justs Razmuss.
Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs "Neatkarīgo" aicināja nedramatizēt situāciju un neizcelt šādus atsevišķus gadījumus, jo tiem ir vairāki iemesli un tirdzniecībā tā ir visai izplatīta prakse.
