Šā rudens pensijas indeksācija 1. oktobrī pensionāriem neatnesīs rekordlielu pensijas palielinājumu. Pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem vidējā pensija augs par 25 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksāciju pielikums pie pensijas lielākajai daļai pensionāru šķitīs niecīgs.
Bet tas tomēr nebūs vismazākais pensijas pielikums indeksācijas vēsturē. Jāatgādina, ka pensionāri piedzīvojuši arī gadu, kad pensija palielinājās par 19 santīmiem vai vispār netika indeksēta.
Nelielais šā gada pensijas pielikums skaidrojams gan ar nelielo inflāciju pirmajā pusgadā, gan reālās darba samaksas apmēru samazinājumu - inflācija praktiski algu pieaugumu ir “apēdusi”.
Vai indeksācija patiešām ļauj saglabāt pensijas pirktspēju?
Pensiju likumā noteikts, ka pensiju indeksāciju veic reizi gadā, izmantojot faktisko patēriņa cenu indeksu (inflācijas rādītāju) par 12 mēnešu laika posmu (tas ļaus pensijas palielināt vidēji par 6,4 procentiem) un apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Pensiju indeksācija atkarīga no cenu kāpumu un vidējās sociālās apdrošināšanas algas palielinājuma. Tomēr šogad, kā informēja “Neatkarīgā”, pensiju indeksācijā ņems vērā tikai vienu indeksu, jo atšķirībā no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tāpēc tas nav ietverts indeksa aprēķinā.
Pēc pagājušā gada salīdzinoši vērienīgās indeksācijas, kas bija saistīta ar augstu inflāciju, šis rudens senioriem varētu likt vilties. Cenu kāpumu seniori joprojām izjūt diezgan smagi, un pensijas palielinājums nesniegs mierinājumu. Arī Latvijas Pensionāru federācija pauž satraukumu par šā gada situāciju, jo lielākie zaudētāji būs seniori ar lielu darba stāžu, kuru pensijas pārskatīšanā tieši ir bijis būtisks darba algas kāpums. Tas ļāva pensijas palielināt (pārskatīt) ar lielāku indeksu cilvēkiem, kuriem darba stāžs ir vairāk par 40 gadiem.
Šoruden vecuma pensiju indeksācijā neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiks piemērots viens indekss - faktiskais patēriņa cenu indekss.
Šajā gadā visām valsts pensijām - vecuma, izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām - un atlīdzībām 1. oktobrī tiks piemērots indekss 1,0640.
Šajā gadā tiks pārskatīts pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro, tas ir, 50 procenti no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro, bet tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - šos 609 eiro. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas vai atlīdzības apmēra. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar 1. grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem indeksēs visu pensijas apmēru.
Gan personām ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem, gan tiem, kuriem pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, gan personām ar stāžu no 30 līdz 39 gadiem, gan personām ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem, gan personām ar stāžu no 45 gadiem un vairāk - visiem piemēros vienādu indeksu 1,0640. Tas nozīmē, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem indeksācijā faktiski darba stāžs netiks ņemts vērā, lai gan par to daudzus gadus cīnījās seniori, proti, lai pensionāriem, kuriem ir liels darba stāžs, pensija vismaz ar indeksācijas palīdzību pieaugtu būtiskāk. Jāatgādina, ka pagājušajā gadā bija četri dažādi indeksi, piemēram - ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu, indekss bija lielāks - 1,2369.
Kāds būs pielikums dažādu apmēru pensijām? Izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus par vecuma pensiju saņēmēju skaitu un īpatsvaru pēc pensijas apmēra, piedāvājam dažus piemērus.
Latvijā ir gandrīz pieci procenti senioru, kuru saņem pensijas līdz 200 eiro. Šiem pensionāriem tiks indeksēta visa pensija un netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pensija pēc indeksācijas būs 212 eiro, tātad pielikums būs vien 12 eiro.
Nepilni desmit procenti pensionāru saņem pensijas no 200 līdz 300 eiro. Viņiem arī tiks indeksēta visa pensija un pielikums būs 19 eiro.
43,5 procenti senioru saņem pensijas robežās no 300 līdz 500 eiro. Šiem senioriem pensijas pielikums būs vidēji 25-28 eiro (atkarībā no pensijas apmēra). Piemēram, 450 eiro pensijas saņēmējam pielikums būs 28,80 eiro, bet 500 eiro pensijas “īpašniekam” - 32 eiro.
Vidējā pensija Latvijā pašlaik ir 531 eiro, šīm pensijām piemēro ienākuma nodokli, kas konkrētajā situācija varētu būt septiņi eiro. Palielinot pensiju - pielikums ir 34 eiro - būs jāmaksā arī lielāks nodoklis - 14 eiro, līdz ar to palielinātā pensija būs 550 eiro. Lielākais pensijas pielikums būs pensijai, sākot no 600 eiro - 38 eiro, daļu no tā gan “apēdīs” nodoklis.
Zemākais pensijas pielikums indeksācijā pēdējo aptuveni 20 gadu laikā bija 2000. gadā - pensijas varēja palielināt tikai par 19 santīmiem. Gadu pirms tam pensijas palielināja par 36 santīmiem. Togad daļu pensiju vispār neindeksēja, jo deflācijas dēļ tās teorētiski vajadzēja samazināt, ko, protams, nedarīja. 2016. gadā pensijas pielikums arī nebija būtiski augstāks - pensijas pieauga no 1,31 eiro līdz sešiem eiro.
