Izpēte

Ekonomikas ministrija ES Kohēzijas fonda programmai "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros" iestrādājusi tādus noteikumus, kuru lietpratīga izmantošana ļauj pilnīgi legāli novirzīt miljoniem eiro dažādu pakalpojumu un produktu iepirkumiem, kuru lietderība ir apšaubāma un finanšu plūsma nav izsekojama.

Lai gan šo pirmdien, 22. maijā, Saeimas organizētajā vērienīgajā konferencē par Latvijas enerģētikas nākotni eksperti izteica nopietnas bažas par nekontrolēto žurku skrējienu vēja un saules enerģijas projektu pieteikšanā, kas agri vai vēlu rezultēsies ar saražoto jaudu pārpalikumu un tirgus burbuļa plīšanu, par nozari atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) problēmu neparko negribēja atzīt.

Sociālās apdrošināšanas budžetā nepieciešams vismaz septiņu miljardu eiro uzkrājums, lai veidotu drošības spilvenu un mēs būtu droši, ka pensiju izmaksa kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ neapstāsies.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.

Lai rastu atbildes uz jautājumiem, kādēļ 2021. gada 21. decembra vēlā pēcpusdienā pie sava daudzdzīvokļu nama gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā inspektore Sandra Kalnbērziņa, “Neatkarīgā” devās uz Jēkabpili, uz traģiskā notikuma vietu.

Pretēji skaļiem solījumiem, nelauztie līgumi ar karteļa veidošanā pieķertiem, nodokļu maksāšanu apejošiem un ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera oligarhzīmolu pazīstamiem autobusu pasažieru pārvadātājiem parāda, ka Krišjāņa Kariņa otrā valdība gaida vēl kādu citu valdību, lai tā izpērk K. Kariņa pirmās valdības grēkus.

Tikai retais atminas, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2021. gada 21. decembrī, Jēkabpilī, it kā izkrītot no piektā stāva dzīvokļa balkona, gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Kalnbērziņa.

Valsts pensiju sistēma ir konstruēta, lai tā darbotos ilgtermiņā, riskus sadalot starp pensiju sistēmas līmeņiem, tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un prognozes, rodas jautājums – vai darbaspējīgie Latvijas iedzīvotāji spēs “pavilkt” pensiju izmaksu arī nākotnē, kad uz vienu pensionāru būs 1,7 vai pat mazāk strādājošo un nodokļus maksājošo? Otrkārt, lai gan vidējās pensijas apmērs pēdējā gada laikā ir pieaudzis, Latvijā ir zems pensijas atvietojuma līmenis. Tas nozīmē, ka cilvēka ienākumi pensionējoties būs divas reizes mazāki nekā alga. Uz šo problēmu Latvijai norāda arī Eiropas Komisija.

Šajos dziesmu un deju svētkos, salīdzinot ar iepriekšējiem, to organizatori ieviesuši vairākas jaunas lietas un sola rūpēties par dalībnieku informētību un ērtībām, informē Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC).

Vācijas kapitulācija 1945. gada maijā bija kā starta šāviens krieviem, poļiem un čehiem sākt sacensības par to, kuri visātrāk likvidēs pilnīgi visus vāciešus tagadējās Krievijas, Polijas un Čehijas teritorijās.

Baltijas uzņēmumi ir iesaistīti vērienīgā shēmā, palīdzot Krievijas militārajai rūpniecībai. Šim mērķim tika izmantotas agresorvalsts kompānijas, kas nav tieši pakļautas sankcijām, tomēr ir saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Dziesmu svētku biļetes kļuvušas grūti pieejamas jeb faktiski nepieejamas ne tikai skatītājiem un svētku baudītājiem, bet arī pašiem dziesmu un deju svētku dalībniekiem, secina “Neatkarīgā”, mēģinot tikt pie biļetēm dalībnieka statusā.

Latgale daudzajām Latvijas valdībām bijusi gan rūpju bērns, gan karstais kartupelis. Mēs līdz šim tā arī neesam atraduši veidus, kā apturēt cilvēku aizbraukšanu no šī valsts reģiona un kā to padarīt investīcijām tīkamāku un ekonomiskai izaugsmei labvēlīgāku. Citviet Eiropā mēģina rast risinājumus ar nodokļu atlaidēm, ar ES naudas pārvirzīšanu vietējiem projektiem, padomu došanas centriem, jaunām reģionu stratēģijām vai jaunu sadarbības partneru meklēšanu, arī valsts iestāžu pārcelšanu.

Arī pēc uzsāktā kara Ukrainā Krievija veic “ievērojamus centienus”, lai savervētu cilvēkus Igaunijā, Igaunijas sabiedriskās televīzijas diskusiju raidījumā “Esimene stuudio” paziņoja jaunieceltais Igaunijas Iekšējā drošības dienesta (KAPO) direktors Margo Pollosons.

Valsts prezidenta kanceleja pirmoreiz savā pastāvēšanas vēsturē no Valsts kontroles (VK) saņēmusi modificēto atzinumu. Modificēti atzinumi ir atzinumi ar iebildēm, negatīvi vai kad VK vispār atsakās sniegt atzinumu, trešdien paziņoja Valsts kontrole.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar apņēmās pāris dienu laikā pārstrādāt kārtējos grozījumus likumam “Par nodokļiem un nodevām", izmetot no tiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apsolītās tiesības uzņēmumu vietā izrēķināt, cik lielas algas jāsaņem šo uzņēmumu darbiniekiem un cik lieli būs nodokļu maksājumi no šīm algām.

Latvijas valsts apmainījusi 64 miljonus eiro pret tiesībām uz Ukrainas bēgļu rēķina vēl dažus gadus nosaukt 1,9 miljonus cilvēku par savu iedzīvotāju skaitu. Turklāt runa nav tikai par valsts pašreklāmu, bet reāliem cilvēkiem, kuri paliks dzīvot un strādāt Latvijā.

Vakar Ministru kabinetā tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par Latvijas kapitāla tirgus tālāku attīstību, kurā cita starpā tiek paredzēta tādu valsts vai daļēju valsts uzņēmumu kā gāzes pārvades operators a/s “Conexus Baltic Grid”, a/s “airBaltic” un SIA “Latvijas vēja parki” akciju kotēšana biržā jeb, citiem vārdiem, sākotnēja vai tālāka privatizācija.

Kopš pagājušā gada 24. februāra Latvijas austrumu pierobežas reģions mūsu drošībai kļuvis īpaši problemātisks: nesakārtota infrastruktūra, propagandai pakļauta informatīvā telpa, etniski dažāds iedzīvotāju sastāvs, nelegālo migrantu plūsmas – šīs un citas problēmas pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā analizēja politiķi un eksperti.

Turpinot analizēt poligrāfa ekspertīzes jeb pārbaudes ar melu detektoru noslēpumus, “Neatkarīgā” uzrunāja Latvijas un Lietuvas speciālistus. Vienīgais no Latvijas valsts puses atzītais un sertificētais poligrāfa eksperts Uldis Miķelsons plašā sarunā neielaidās, savukārt poligrāfa eksperts no Lietuvas Vits Saldžiūns gan labprāt padalījās ar melu detektora darbības noslēpumiem.

Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaita samazinājums šī gada 1. ceturksnī par 13,2% ir samazinājums tikai par nieka 13,2% pēc samazinājuma par 17,2% pagājušā gada 4. ceturksnī un samazinājuma par 23,4% tieši novembrī. Tādā gadījumā dzimstības samazinājums šī gada martā pret pagājušā gada martu par 9,9% ir Latvijas apstākļos izcils rādītājs!

Poligrāfa ekspertīze jeb pārbaude ar melu detektoru joprojām raisa dažādus viedokļus juristu, kriminālistikas ekspertu un zinātnieku vidū. Tai ir savi atbalstītāji, kritiķi un noliedzēji. Latvijas īpatnība ir tā, ka mūsu valstī ir tikai viens valsts atzīts un sertificēts poligrāfa eksperts, un viņa metodes ne vienmēr atbilst klasiskajiem melu detektora izmantošanas un rezultātu analīzes kanoniem.