Izpēte

Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosūtījusi Tieslietu padomei ierosinājumu veikt pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna izteiktajiem pārmetumiem Jēkabpils novadā nogalinātās sievietes advokātei. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sarunā ar "Neatkarīgo" atzīst, ka no advokatūras puses tik ass paziņojums par ģenerālprokuroru izteikts pirmoreiz.

Latvijas lielāko komercbanku pirmā ceturkšņa darbības rādītāji liecina, ka pērn aizsākusies tendence pelnīt milzu naudu uz EURIBOR likmju kāpuma rēķina, šo kāpumu bez žēlastības piemērojot kredītņēmējiem, šī gada pirmajā ceturksnī ir turpinājusies. Tikmēr gan depozītu likmju pieaugums, gan vēlme izsniegt jaunus kredītus, ko politiķi un Latvijas Banka līdz šim mēģinājuši no komercbankām izdiedelēt, tā arī īpaši nav novērojama.

Pagājušajā gadā Latvija atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 688,9 miljonus eiro, pretī dabūjot apmēram astoņus miljonus eiro skaidrā naudā, 136 miljonus eiro mūsu savstarpējo parādu un prasījuma tiesību pārdalīšanai un solījumus, ka nezināmā nākotnē Latvija vismaz izlīdzinās iemaksātās un atgūtās naudas apjomus.

Kamēr viena sabiedrības daļa aizvien biežāk runā par nonākšanu krīzes situācijā, cita materiālā ziņā jūtas visai komfortabli un ar saviem tēriņiem pat spēj aktivizēt valsts tautsaimniecību. Tomēr, visticamāk, šādam stāvoklim ir vien pagaidu raksturs. Ziņas par mūsu ekonomikas virzību un hipotēzes par iedzīvotāju iespējām nopelnīt iztiku ir pretrunīgas – gan skaudras, gan optimisma pilnas, tomēr šķiet, ka pēdējā laikā kopējā garšas buķetē sevi piesaka aizvien nepatīkamākas notis.

Ārzemnieču un dažkārt arī ārzemnieku piesaistīšana kaut mazliet stabilizē dzemdību pieņemšanas specialitāti Latvijas medicīnā strauja dzimstības sarukuma apstākļos.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sīki un smalki pētījusi sensacionālo faktu, ka 2022. gadā Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas pieaudzis iedzīvotāju skaits: vairāk ukraiņu iebrauca, nekā pamatiedzīvotāju izmira un izbrauca.

Premjera Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Arvila Ašeradena (abi – “Jaunā vienotība”) piesauktā jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija, kuras kontekstā tikšot skatīta arī pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšana amatā līdz pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī, pamatā ir izrādījusies ūdeņains, lozungiem pilns dokuments, kurā, piemēram, korupcijas problēmas risināšanai VID ir veltīti pāris teikumi.

Noskaidrojām, cik Latvijā, Lietuvā un Igaunija izmaksās standarta 15 minūšu brauciens uz darbu

Pēc Aleksandra Puškina piemineklīša novākšanas Rīgā nāksies novākt arī Puškina pieminekli Maskavā, kas tagad tur stāv kā pārmetums Krievijas diktatora Putina nespējai piedalīties pasaules sadalīšanā tādā veidā, kādu viņam novēlējis krievu imperiālisma apdzejotājs Puškins.

Brīvprātīgie un labdarības organizācijas Neatkarīgajai apstiprināja: palīdzības apjoms, kas nonāk pie ukraiņiem Latvijā, samazinās. Iespējams, ka šovasar tas būs vēl mazāks.

ASV aizliedza veikt darījumus ar Krievijas bankām enerģētikas jomā. Taču lielākā Kremlim tuvā finanšu iestāde “Gazprombank” izvairījusies no šiem ierobežojumiem. Kā tas kļuva iespējams un cik efektīvas būs jaunās sankcijas, skaidro “Neatkarīgā”.

Kamēr milzīgie vēja un saules parki vēl tikai top pārsvarā uz papīra un datoros, jau pakļautā ūdens enerģija padarījusi Latviju par Baltijas mēroga milzi elektrības ražošanā un eksportā.

Latvijas mežu, lauku, grāvmalu un nomaļu piemēslošana ar nolietotām riepām, būvgružiem un sadzīves atkritumiem no ledusskapjiem līdz konfekšu apvalciņiem izrādīsies nieks, kad masveidā sāksies nolietotos saules paneļu un šiem paneļiem pakārtoto, ar sevišķi indīgām vielām piesātināto lielizmēra elektroakumulatoru izgāšana dabā.

Noslēdzoties pasaules čempionātam hokejā, Latvijā priekšplānā atgriežas Valsts prezidenta vēlēšanas – pilnīgi iespējams, šonedēļ Saeima nolems, kurš nākamos četrus gadus saimniekos Rīgas pilī. "Prezidentam vajadzētu atcerēties, ka viņš ir cilvēks, kurš kalpo valstij, ir tautas algotnis, nevis tāds, kas diktē noteikumus," uzskata politoloģe Ilga Kreituse. Par to, kādam jābūt valsts līderim – “Neatkarīgās” TV jaunākajā diskusijā.

Krišjāņa Kariņa pirmā valdība pagājušā gada rudenī finansējusi valsts uzņēmumu “Latvenergo” un piespiedusi privātuzņēmumu “Latvijas Gāze” (LG) pirkt dabasgāzi par ažiotāžas cenu, no kuras šodien pāri palikusi 1/12 daļa.

Latvijas Pensionāru federācijas vadības grožus seniori vēlreiz uzticējuši līdzšinējai organizācijas vadītājai Aijai Barčai. Vai tas nozīmē, ka Latvijā lielākā pensionāru organizācija saglabās savas iepriekšējās tradīcijas un centīsies ar atbildīgajām institūcijām un politiķiem vienmēr panākt kompromisu?

Atbildīgās amatpersonas un enerģētikas nozares uzņēmumi atzīst, ka, pirmkārt, no Latvijā saražotās elektroenerģijas 70% jau ir atjaunīgā, otrkārt, ka jau pieteiktās saules un vēja ražošanas jaudas pārsniedz Latvijas vajadzību līmeni un, treškārt, ka elektrības iekšējais patēriņš līdz 2030. gadam pieaugs par nieka 5–10%, proti, nebūs nekādas visas zemes elektrifikācijas, jo mums trūkst rūpniecības, kur to izmantot.

Valstij un pašvaldībai kopīgi piederošais uzņēmums “Rīgas siltums” (RS) pagājušajā gadā gan vairāk nekā dubultojis siltuma tarifus, gan samazinājis nodokļu samaksu valstij no ikgadējiem vairāk nekā 10 miljoniem līdz mīnus 6,6 miljoniem, kas citiem vārdiem nozīmē naudas saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

Par atpūtas kulta vietu padarītās Palangas zaudēšana latviešiem tagad ir tikpat sāpīga kā vāciešiem viņu izdzīšana no Mēmeles, kas tagad Klaipēda.

Kopš Ukrainā ir sācies pilna mēroga karš, Latvijā ir reģistrējušies vairāk nekā 35 tūkstoši ukraiņu. Gada laikā daudzi šeit ir atraduši darbu, bet daži ir uzsākuši savu biznesu.

Latvijā katra sestā meitene kavē mācību dienas vai stundas tāpēc, ka viņai nav pieejamas higiēnas preces. Vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas iedzīvotāju parakstījuši kolektīvo iesniegumu par bezmaksas higiēnas precēm meitenēm un sievietēm izglītības iestādēs.

Pasaulē ir beigusies ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19. Kādu iespaidu koronavīruss ir atstājis uz ekonomiku un uzņēmējdarbību Baltijas valstīs, un kāpēc karš izrādījās vēl lielāks pārbaudījums, skaidro “Neatkarīgā”.