Zādzības pārtikas veikalos Latvijā bijušas aktuālas vienmēr, tomēr jāsecina, ka pēdējā laika tendences nav iepriecinošas – zagļu kļūst vairāk, viņi kļūst drošāki un nekaunīgāki. Taču tirgotāji ar to rēķinās un, lai cīnītos ar zagļiem, talkā ņem ne tikai preču "pīkstuļus" un videokameras, bet arī mobilās apsardzes vienības un jaunākās tehnoloģijas.
Cilvēki ievērojuši, ka arvien vairāk preču tiek aprīkotas ar pretzagļu elementiem jeb pīkstuļiem.
"Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Everita Bičkova paskaidroja, ka "Rimi" apkopotā informācija par zādzībām veikalos liecina, ka to kopējais skaits ir stabils, taču mēdz būt atšķirības atsevišķos veikalos, kur pēdējo mēnešu laikā vērojams neliels pieaugums.
"Tāpat "Rimi" saskaras ar krāpniecības gadījumiem un to mēģinājumiem pašapkalpošanās kasēs, taču gan kases sistēma, gan mūsu darbinieki ir apmācīti sekot līdzi vai pamanīt, ja rodas aizdomīgas situācijas. Ir gadījumi, kad pircēji aiz neuzmanības ievada nepareizo preces kodu, taču biežāk tiek fiksēti apzināti mēģinājumi krāpties ar produkta vai preču cenām un svaru," atzina E. Bičkova.
Lielākajos veikalos parasti apsardze saskaras ar vairākiem zādzību gadījumiem dienā. Vidēji vienā zādzības reizē tiek mēģināts nozagt preces 30 eiro vērtībā, taču veikalos ar lielāku apmeklētāju plūsmu, piemēram, "Rimi Origo", zādzību skaits ir lielāks un vidējā nozagto preču vērtība ir mazāka - ap astoņiem vai deviņiem eiro.
Zagto preču tops gadu no gada ir nemainīgs - visbiežāk zog alkoholiskos dzērienus, kafiju, šokolādi un kosmētiku jeb preces, kuras var viegli realizēt otrreizējā tirgū un iegūt naudas līdzekļus.
"Savukārt, ja runājam par preču kategorijām, kas aprīkotas ar tā sauktajiem pīkstuļiem, tad šis saraksts tiek veidots, vadoties pēc "Rimi" iekšējām vadlīnijām un apsardzes kolēģu novērojumiem, visbiežāk tas ir dažādu veidu alkohols. Jāpiebilst, ka tuvākajā laikā neplānojam papildināt to preču vai produktu sarakstu, kas tiek aprīkoti ar šo konkrēto drošības risinājumu," atklāja E. Bičkova.
Lai nodrošinātu veikalu apmeklētājiem patīkamu iepirkšanās pieredzi un mazinātu zādzību skaitu veikalos, "Rimi" attīsta dažādus risinājumus. Viens no pēdējā gada efektīvākajiem jaunievedumiem cīņā pret zādzībām veikalos ir mobilā apsardzes grupa, kas analizē video arhīvus, komunicē ar veikala vadību, izskaitļo zagļus un veic aizturēšanas veikalos, saskaņā ar procedūrām nepieciešamības gadījumā sadarbojoties arī ar likumsargiem.
""Rimi" pieredze rāda, ka visbiežāk iepriekšējie nodarījumi tiek konstatēti pēc video arhīva un tad, atkārtoti mēģinot veikt zādzības, personas attiecīgi tiek aizturētas. Savukārt, lai uzlabotu situāciju pašapkalpošanās kasu zonā, bez regulāriem sistēmas uzlabojumiem tiek organizētas arī darbinieku apmācības.
Turklāt pašapkalpošanās kasu zonā bez atbildīgā darbinieka ir arī dažādi tehniskie risinājumi, kas ļauj ātri novērst šāda veida situācijas. Tāpat pašapkalpošanās kasēs strādājam arī pie dažādām nākotnes tehnoloģiju sniegtajām iespējām, lai mazinātu krāpniecību skaitu," ar risinājumiem, kā labāk cīnīties ar zagļiem, dalās "Rimi" pārstāve.
"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule, informējot par savu veikalu tīklu, uzsvēra, ka "Maxima" prioritāte ir nodrošināt kvalitatīvus produktus par zemām cenām. Lai to varētu paveikt, veikalu tīkls koncentrējas uz efektivitātes celšanu visā uzņēmumā, tajā skaitā nodrošinot arī daudzpakāpju drošības mehānismus produktiem, ieskaitot arī fizisku aizsardzību jeb "pīkstuļus", kuru izvietojums tiek noteikts, balstoties uz preču kategorijām, kas ir vairāk pakļautas zādzību riskam.
"Papildus fiziskai preču aizsardzībai jeb "pīkstuļu" izmantošanai tiek veiktas virkne citu preventīvu darbību, piemēram, veikalos ir jaunākās paaudzes video novērošanas sistēmas. Tāpat arī apsargu klātbūtne veikalā ir būtiska, lai ne tikai nodrošinātu preču aizsardzību, bet arī rūpētos par patīkamu un drošu iepirkšanās vidi mūsu klientiem un darbiniekiem. Šādas savlaicīgi ieviestas preventīvās darbības būtiski uzlabo drošības situāciju, un, pateicoties tām, zādzību skaits mūsu veikalos ir mazāks nekā vidēji industrijā," lepojas Liene Dupate-Ugule.
"Lidl Latvija" komunikācijas komandas vadītāja Zane Neļķe ar nožēlu atzina, ka "diemžēl zādzību līmenis veikalos nesamazinās un ar tām saskaramies ikdienā". Zādzību skaits pēdējā gada laikā nav samazinājies, bet konkrētus datus "Lidl" nemin.
"Lidl" veikalos ieviesti dažādi drošības pasākumi, lai pēc iespējas novērstu zādzības un maksimāli samazinātu arī dažādas krāpniecības iespējas. "Mēs izmantojam dažādus pretzagšanas risinājums, taču, lai saglabātu to efektivitāti, sīkāku informāciju neatklāsim," norādīja Z. Neļķe.
"Mēs regulāri atjaunojam sortimenta drošības vadlīnijas, kas paredz arī konkrētu produktu aizsardzību. No klientiem neesam saņēmuši negatīvas atsauksmes par pretzagšanas ierīču izmantošanu. Mūsu novērojumi ir, ka klienti pie šiem drošības mēriem ir jau pieraduši un izrāda sapratni to izmantošanā," pastāstīja "Lidl" pārstāve.
""Lidl" veikalos un to piegulošajās teritorijās ir uzstādītas augstas kvalitātes novērošanas kameras, riskam pakļautās preces tiek aprīkotas ar dažādām pretzagšanas sistēmām, veikalos profilakses pēc biežāk patrulē apsardzes firmu pārstāvji, kā arī veicam citas aktivitātes.
Mūsu drošības sistēmas ir izstrādātas, lai tās būtu gan efektīvas, gan diskrētas, garantējot drošību, vienlaikus nodrošinot patīkamu iepirkšanās pieredzi mūsu klientiem. Plašāka informācija par konkrētajiem drošības mehānismiem netiek izpausta, lai saglabātu to efektivitāti," vēlreiz akcentēja Z. Neļķe.
SIA "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine "Neatkarīgajai" uzsvēra, ka zādzības pārtikas veikalos bijušas aktuālas vienmēr, tomēr jāsecina, ka pēdējā laika tendences nav iepriecinošas - zagļu kļūst vairāk, viņi kļūst drošāki un nekaunīgāki. Palielinās arī zagļu nodarītie zaudējumi uzņēmumam, turklāt katra finansiālā ziņā nelielā zādzība uzņēmumam gada ietvaros veido ļoti vērienīgas summas.
"Precīzu summu aprēķināt, protams, ir nereāli, bet mūsu aplēses ir tādas, ka veikalu tīklā kopumā gada laikā nozog produktus apmēram miljona eiro vērtībā. Ir svarīgi saprast, ka cilvēkus, kas mērķtiecīgi zog produktus veikalos, var dalīt divās grupās. Vieni ir tie, kas zog produktus pašu patēriņam, savukārt otri nozagtās preces realizē tālāk "melnajā tirgū".
Tiem cilvēkiem, kas produktus zog savam patēriņam, guvums parasti nav liels. Bieži vien tie ir skolēni un jaunieši, kam šāds solis bijis neapdomīgs mēģinājums pārbaudīt, vai tiks pieķerti un sodīti. Daudz lielāku apdraudējumu rada rūdīti garnadži, kas produktus zog, lai realizētu tālāk. Protams, arī pircējiem ir kārdinājums nopirkt produktus ievērojami lētāk. Tas rada noieta tirgu zagtām precēm, līdz ar to arī zagļiem rodas lielāka motivācija šādi nopelnīt," skaidroja L. Vārtukapteine.
Zādzību intensitāte dažādās apdzīvotas vietās, protams, ir atšķirīga - vasaras sezonā garnadži vairāk rosās piejūras teritorijās, vēsajā sezonā aktīvākie reģioni ir Rīga, Ogre, Ventspils un Liepāja.
Zagļu iecienītākie produkti "Elvi" veikalos tiek aprīkoti ar dažādiem pretzagļu elementiem - konkrēto produktu klāstu, kam šādi elementi tiek pievienoti, ņemot vērā aktuālo situāciju un veikala specifiku, katra tirdzniecības vieta nosaka pati.
Kopumā garnadžu iecienīto produktu klāsts pēdējos gados nav būtiski mainījies. Visbiežāk zog alkoholu, kafiju, saldumus, “premium” segmenta pārtikas produktus - zivis, kūpinājumus, dažādus sierus. Pēdējā laikā strauji aug zādzību skaits nepārtikas produktu klāstā. Šo preču grupā zagļu nagos visbiežāk nonāk dārgāki skūšanās piederumi, dārgāka sadzīves ķīmija un parfimērija. Visretāk zog augļus un dārzeņus.
Lai cīnītos pret zādzībām, "Elvi" veikalos tiek izmantoti gan pretzagļu elementi un drošības vārti, gan fiziska apsardze un novērošanas sistēmas, ko attālināti monitorē drošības dienesta speciālisti. Veikalos ir trauksmes pogas palīdzības izsaukšanai, mobilās brigādes, kas nepieciešamības gadījumā sniedz palīdzību.
"Tāpat sadarbojamies ar dažādām apsardzes kompānijām un policiju, lai identificētu vainīgos arī situācijās, kad zagšanas brīdī persona nav aizturēta, taču gadījums ir fiksēts novērošanas iekārtās.
Mūs kā uzņēmumu patiesi uztrauc valstiski virzītās iniciatīvas, kas pēc būtības ir vērstas uz to, lai normalizētu zagšanu. Tas tiek darīts uz uzņēmumu rēķina, un arī sabiedrībā šī ir bumba ar laika degli. Jau šobrīd esošo normatīvo aktu dēļ ir izveidojusies paradoksāla situācija, ka pat zaglis, ko noķeram nozieguma vietā un nododam policijai, nekādā veidā netiek sodīts. Kāda gan ir šo zagļu motivācija savu "rūpalu" neturpināt un izvairīties no nākamo noziegumu izdarīšanas? Tieši pretēji - šī situācija mudina arvien jaunus cilvēkus uzsākt zagšanu, jo vismaz sākotnēji par to "nekas nebūs”," ar nožēlu secināja L. Vārtukapteine.
Pārtikas veikalos pārliecinoši lielākā daļa noziegumu ir tādi, kuru materiālais nodarījums nepārsniedz pusi no minimālās mēnešalgas, tāpēc šobrīd spēkā esošie tiesību akti lielāko daļu tirdzniecības vietās izdarīto zādzību ir padarījuši par praktiski nesodāmām.
Situācija ir tik absurda, ka kriminālprocesu bieži vien neierosina pat personām, kas šādas neliela apjoma zādzības izdara atkārtoti dažādās tirdzniecības vietās, un tikai pēc regulāras pieķeršanas policija piekrīt sākt kriminālprocesu.
"Vēl vairāk - patlaban tiek virzīta iniciatīva dekriminalizēt zagšanu, nosakot par to tikai administratīvo sodu. Jā, no vienas puses, tā būs iespēja nelielu zādzību izdarītājus identificēt un sodīt ātrāk, jo administratīvo atbildību var noteikt vienkāršotā kārtībā. Vienlaikus ir bažas, ka šādā veidā mēs diemžēl dodam sabiedrībai greizu signālu, ka nelieli likumpārkāpumi pat tik smagā jomā kā zagšana ir attaisnojami," savu sašutumu pauda L. Vārtukapteine.
