Kā un kādēļ dabas stihijas ietekmē apdrošināšanas izmaksas un kādēļ apdrošinātāji un pārapdrošinātāji parasti ir pirmie, kas izjūt dabas katastrofu ietekmi. Kāda ir dabas stihiju ietekme uz apdrošināšanas izmaksām, analizējusi Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvaldes ekonomiste Velga Ozoliņa.
Siltā laika periodam ziemās mēdz sekot vētras, sniegputeņi, ilgstošas lietavas. Jebkādas klimata novirzes no normas, sasniedzot stihijas spēku, rada zaudējumus. Līdz šim Latvijas apdrošinātāji, kā norāda V. Ozoliņa, veiksmīgi tikuši galā ar dabas katastrofu zaudējumiem. Tas izdevies gan nosakot sev atbilstošus zaudējumu segšanas limitus, gan veidojot rezerves, gan mainot cenas un piedāvājumu.
Gan Latvijā, gan citviet Eiropā ir ierasta prakse, ka daļu apdrošināto zaudējumu uzņemas “parastie” apdrošinātāji, bet atlikušo daļu - pārapdrošinātāji. Tādējādi no apdrošinātāju līdzekļiem segto zaudējumu apmērs ir limitēts, nodrošinot to darbības stabilitāti, bet pārapdrošinātāju iesaiste ir nepieciešama tikai lielāku katastrofu gadījumā. Viss gan atkarīgs no apdrošinātāju un pārapdrošinātāju noslēgtajiem līgumiem. Var papildināt, ka arī pārapdrošinātāju iesaiste zaudējumu segšanā nav bezgalīga. Zaudējumi tiek segti līgumos noteiktu limitu ietvaros. Tādēļ lielāku katastrofu gadījumā palīdzīga roka ir jāsniedz arī no pašvaldību un/vai valsts budžeta vai pat Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem. Piemēram, Čehijā 2024. gadā tika palielināti valsts budžeta izdevumi, lai palīdzētu novērst plūdu radītos postījumus. Polijā pēc 2024. gada plūdiem iedzīvotājiem tika sniegta palīdzība no Aizņēmēju atbalsta fonda. Slovēnijā 2012. gada novembra plūdu radīto zaudējumu segšanai tika piesaistīti arī ES solidaritātes fonda līdzekļi, bet finanšu stabilitāte necieta. Viss kļūst vēl sarežģītāks, ja gada laikā ir notikušas vairākas lielas dabas katastrofas.
Parasti pārapdrošināšanas līgumi ir noslēgti par noteiktu dabas katastrofu skaitu gadā. Ja šis skaits ir sasniegts, tad “parastajam” apdrošinātājam jāmaksā iepriekš noteikta līguma atjaunošanas prēmija, līgums jāslēdz no jauna vai apdrošinātājam visi riski jāuzņemas pašam.
Tātad jebkurā gadījumā apdrošinātājiem ir jārēķinās ar lielākām izmaksām vai jāriskē, cerot, ka tuvākajā laikā lielākas katastrofas ies secen. Izmaksātās atlīdzības šajos gadījumos aug, tomēr pārsvarā tās līdzsvaro klientu maksājumi (prēmijas). Šeit jāatceras, ka apdrošināšanā būtiska ir ilgtermiņa stratēģija - pakāpeniska rezervju veidošana.
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (European Insurance and Occupational Pensions Authority, EIOPA) atzīmē, ka 2011. gads pārapdrošinātājiem bijis viens no smagākajiem, tomēr tie pamanījušies gūt nelielu peļņu. Līdzīga situācija atkārtojās 2017. gadā. 2021. gadā daļa pārapdrošinātāju cieta zaudējumus, tomēr to spēcīgā kapitāla bāze palīdzēja saglabāt sektora noturīgumu. Izaicinošs bija arī 2022. gads ar lielo sausumu (man atmiņā saglabājušies izžuvušās Reinas skati) un 2023. gads, tomēr pārapdrošinātājiem izdevās saglabāt maksātspēju. Savukārt Vācijas centrālā banka raksta, ka 2007. gadā piedzīvotā vētra “Kirils” un plūdi Lielbritānijā pārapdrošinātājiem ir radījuši zaudējumus. Attiecībā uz apdrošinātājiem finanšu stabilitātes pārskatos centrālās bankas dažkārt pauž bažas par lielāku dabas katastrofu negatīvo ietekmi uz apdrošinātāju maksātspēju, īpaši attiecībā uz mazākiem apdrošinātājiem. Tomēr jau pēc pusgada vai gada tiek atzīts, ka šoks ir izturēts pārdomātu pārapdrošināšanas programmu dēļ. Polijā šāda situācija tika aktualizēta pēc 2010. gada, bet Slovēnijā - pēc 2023. gada plūdiem. Dabas katastrofu ietekme uz apdrošinātājiem saistīta arī ar polišu iegādes aktivitāti. Austrijas centrālā banka pēc 2002. gada augusta plūdiem nenovēro lielu ietekmi uz apdrošinātājiem, jo daudzi iedzīvotāji savus īpašumus nav apdrošinājuši tieši pret plūdu risku. Līdzīgi Latvijas Banka atzīmē, ka 2017. gada ilgstošās lietavas un plūdi parādīja to, ka ne visos sektoros apdrošināšana tiek izmantota, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. EIOPA 2023. gada Eirobarometra rezultāti rāda, ka 30% respondentu no Latvijas īpašums nav apdrošināts pret dabas katastrofu riskiem. Vēl lielāks šādu respondentu īpatsvars ir no Itālijas, Grieķijas, Bulgārijas, Horvātijas un Maltas.
Kā norāda V. Ozoliņa, novērots, ka pēc lielām dabas katastrofām pārapdrošināšanas cenas aug. Piemēram, EIOPA norāda, ka 2021. gada plūdos skartajās zonās, tas ir, Vācijā, Šveicē, Austrijā un Beļģijā, pārapdrošināšanas cenas pieauga vairāk nekā par 50%, bet citur Eiropā - vidēji par 5%. Savukārt “mierīgajos” gados jeb periodos, kad netiek novērotas nozīmīgas dabas katastrofas, pārapdrošināšanas cenas pakāpeniski samazinās.
To, ka arī Latvijas apdrošināšanas sistēmai pietuvojas klimata nelaimes, liecina dati.
Piemēram, pēc apdrošināšanas kompānijas “Ergo” datiem, pērn nekustamā īpašuma apdrošināšanas atlīdzībām visvairāk tika pieteikti dabas stihiju radītie postījumi, kas pirmo reizi apsteiguši tradicionāli dominējošās ūdensvada avārijas. No vairāk nekā 1500 pieteiktajām mājokļu apdrošināšanas atlīdzībām, kas pērn līdz novembra beigām saņemtas "Ergo", 37% bijušas par dabas stihiju postījumiem, bet 34% - par ūdensvada avārijām.
