2025. gada februāra sākums saistībā ar konfrontāciju starp Rietumiem un Putina Krieviju paliks atmiņā ar virkni Maskavas amatpersonu paziņojumu par tiešas militāras sadursmes riskiem starp Krievijas bruņotajiem spēkiem un NATO vai nu Baltijā, vai Arktikā. Igaunijas medijs "rus.postimees.ee" jautāja Krievijas Federācijas iekšpolitikas ekspertiem, ko nozīmē šie izteicieni.
6. februārī Aleksandrs Tokovinins, bijušais Krievijas Ārlietu ministrijas Ārpolitikas plānošanas departamenta direktors, Krievijas vēstnieks Beļģijā, kur, kā zināms, atrodas NATO štābs, paziņoja par tiešas militāras sadursmes sagatavošanu starp rietumvalstīm un Krieviju Baltijā un Arktikā.
"Mēs runājam par Eiropas telpas militarizāciju. Faktiski par gatavošanos militārai sadursmei ar Krieviju. Ņemot vērā visu izpratni par tiešas kodolvalstu sadursmes briesmām un neprātu, šāda pieeja neatbilst saprātīgai loģikai," sacīja vēstnieks, komentējot NATO pārstāvju retoriku par turpmāku atbalstu Ukrainai.
Jau nākamajā dienā Krievijas valsts mediji citēja citu Maskavas diplomātu, Krievijas vēstnieku Somijā Pāvelu Kuzņecovu. Viņš paziņoja par šīs jaunās NATO valsts pilsoņu gatavošanos karam.
"Valstī intensīvi saasinās kara psihozes atmosfēra. Iedzīvotājus iebiedē "Krievijas agresīvie plāni". Viņi mudina gatavoties karam. Tiek veicinātas dažādu veidu iniciatīvas, lai uzturētu militārās prasmes iedzīvotāju vidū, tiek pastiprināta un presē plaši atspoguļota bumbu patvertņu uzlabošana, paplašinās šaušanas klubu tīkls, pieaug vecuma ierobežojums, lai kļūtu par militāro dienestu rezervistu, un tā tālāk," pauda P. Kuzņecovs.
Šis Krievijas Ārlietu ministrijas darbinieks neteica, ka Krievijas Federācijas reģionos, kas robežojas ar Somiju un Baltijas valstīm, viņi ne tikai runā par bumbu patvertnēm vai nepieciešamību pēc atbilstošas iedzīvotāju apmācības, bet arī par jaunu mobilo raķešu sistēmu nodaļu izvietošanu.
Uz šī fona Putina galvenais "siloviks", bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) direktors Nikolajs Patruševs, kurš, 1999. gadā kļūstot par Putina pēcteci galvenā drošības virsnieka amatā, joprojām ir atbildīgs par Kremļa iekšpolitikas un ārpolitikas delikātākajiem varas jautājumiem, runāja arī par militāriem jautājumiem, kas saistīti ar mūsu reģionu.
"Pašlaik Ziemeļatlantijas alianse nopietni apspriež iespēju organizēt kuģu pārbaudi starptautiskajos ūdeņos, kas ir rupjš ANO Jūras tiesību konvencijas pārkāpums, kas garantē netraucētu tranzīta pārvietošanos atklātā jūrā," sacīja Patruševs, kurš ir arī Krievijas Jūras valdes priekšsēdētājs. "Krievijas jūras kara flotes stāvoklis ļauj mums aizsargāt mūsu valsts jūras robežas, nodrošināt Krievijas kuģu drošību no militāriem draudiem. Jūras spēki jau tiek aprīkoti ar bezpilota laivām. To ražošana ir ievērojami palielinājusies," viņš piebilda.
Šajā intervijā un vēlāk dažādās sanāksmēs Patruševs pastāvīgi sauc Krievijas valsts uzņēmuma "Oboronlogistics" flotes flagmaņa nāvi par "teroristu uzbrukumu". "Ursa Major" nogrima Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos 2024. gada 23. decembrī.
Saskaņā ar neoficiālu informāciju, Patruševs pārrauga Krievijas Federācijas ēnu floti, kas, tostarp caur Baltijas jūru, turpina eksportēt ogļūdeņražus, nodrošinot Kremlim finanšu resursus kara turpināšanai.
Neatkarīgie žurnālisti un opozicionāri ir vairākkārt atgādinājuši par fundamentāli svarīgiem faktiem no Nikolaja Patruševa biogrāfijas. Tas bija Patruševs, kurš vadīja Krievijas specdienestus Putina ierašanās Kremlī priekšvakarā, kad Krieviju šokēja virkne nepieredzētu teroristu uzbrukumu, kas attaisnoja Putina pirmo karu - "otro Čečenijas karu". Par to tika filmēta dokumentālā filma "Slepkavības mēģinājums Krievijai", kas Krievijas Federācijā ir aizliegta.
"Rus.Postimees" jautāja ekspertiem, kuri pastāvīgi analizē mūsdienu Krievijas iekšpolitiku, kāpēc šobrīd ir bijusi virkne paziņojumu par tiešas militāras sadursmes riskiem starp Krievijas Federāciju un NATO un kam tas tiek adresēts.
"Protams, tā ir reakcija uz jauno NATO misiju Baltijas jūrā. Protams, šīs lietas ir saistītas. Un tāpēc šie draudi ir adresēti galvenokārt Baltijas reģiona valstīm," ir pārliecināts politologs Fjodors Krašeņņikovs.
"Vēl viens rutīnas drauds. Tie ir dežurējošie virsnieki, jo par speciālajām operācijām nekad netiek ziņots. Tas nepavisam nav lēmums vēstnieku līmenī. Vēstnieki par tiem uzzina pēc fakta, bet NATO jaunā misija viņus ir satraukusi. Un viņi nolēma atbildēt ar draudiem," piekrīt Sergejs Šelins, "The Moscow Times" eksperts un viens no vadošajiem politiskajiem analītiķiem Sanktpēterburgā.
"Ja šeit ir politisks aprēķins, tad tas noteikti ir saistīts ar vienkāršo cilvēku reakciju Eiropā. Un tikai sekundāri tas ir paredzēts tiem, kas pieņem lēmumus Eiropas Savienībā. Bet aprēķins var būt ne tikai politisks, jo mēs apspriežam ierēdņus, Putina kalpus. Iespējams, ka viņi vienkārši tic, ka Putins apstiprinās viņu teikto skaļi un slavēs viņus par to. Viņi to dara viņa labā lielākā mērā nekā politikas dēļ," par šo signālu mērķiem no Maskavas sacīja S. Šelins.
"Tas izskatās kā daļa no globālās kampaņas, lai sagatavotos sarunām ar Trampu. Tas nozīmē, ka Putinam ir jāpalielina spriedze un jāizveido virtuāli spēļu dēļi, uz kuriem viņš pēc tam var piekāpties. Maskava cenšas kliedēt Baltijas valstu, Somijas un Rietumeiropas satraukumu. Tas ir kas līdzīgs problēmai starp Pirmo un Otro pasaules karu, kad franči un citi nesaprata, kāpēc viņi cīnīsies par pilsētām, kas atrodas tālu no tām. Kremlis cenšas izdarīt spiedienu uz šo tēmu, lai jūsu politiķi piezvanītu Trampam un lūgtu viņu atrisināt problēmu. Tramps acīmredzami nevēlas to visu darīt," F. Krašeņņikovs Ziemeļeiropas kartē skatās nedaudz plašāk.
"Bet gadījumā, ja notiks sarunas ar Trampu par Ukrainu, būs iespējams mēģināt pārdot to, ko mēs tagad apspriežam kā piekāpšanos. Spriedze mazināsies, cilvēki uzelpos: "Labi, ka kara nebūs." Kā tas bija 80. gadu vidū, kad tikās Gorbačovs un Reigans, un visa pasaule uzelpoja: paldies dievam, rīt raķetes nelidos," atceras F. Krašeņņikovs.
"Kopumā es paredzu, ka Putins samazinās konfrontācijas pakāpi ar Savienotajām Valstīm, vienlaikus palielinot to daļā Eiropas. Trampa laikā Amerika Kremlim šķiet pārāk bīstams pretinieks, un Eiropa joprojām ir sistēmisks spēlētājs un nereaģēs pārāk asi," uzskata politologs Abass Gaļjamovs.
"Es neticu, ka pašreizējā situācijā Putins ir gatavs sākt tiešu karu arī šajā frontē. Ne tāpēc, ka NATO šobrīd ir neuzvarama, bet tāpēc, ka pats Putins nav labākajā formā. Tagad viņam ir jāizbeidz Ukrainas karš ar to, ko viņš var saukt par uzvaru. Un, ja mēs saprotam Putina loģiku tā, ka viņš vēlas radīt vēl vienu spriedzes lauku, ar kuru pēc tam var apmainīties, Baltijas jūrā var būt vairāk incidentu," spriež F. Krašeņņikovs.
"Tramps saka, ka Ukrainā visiem vajadzētu padoties. Ko Ukraina var atzīt, visi jau aptuveni ir sapratuši. Un ko Putins pieļaus? Un viņš jums pateiks, ka viņam šajā gadījumā ir daudz lietu. Ir iespējams padoties draudzībai ar Irānu, saspīlējumam Baltijas jūrā un teroristu aktivitātēm Rietumeiropā, kas faktiski pastāv. Speciālo dienestu līmenī ikviens ļoti labi saprot, kurš kuru Eiropas Savienībā. Lielā darījumā ar Trampu tas var izskatīties kā piekāpšanās kopums," secina politologs.
"Es neesmu militārais speciālists un nevaru novērtēt, kā tālāk mainās riski, cik ļoti NATO patiesībā nostiprinās Baltijas jūrā. Ja alianses militārā klātbūtne šeit patiešām palielinās, tad tas samazina incidentu iespējamību Baltijas jūrā, ko mēs visi nesen novērojām. Un, ja tas tiek uzskatīts par nelielu demonstratīvu pastiprinājumu Maskavā, tad jā, Kremlis var sākt ķircināt. Tas ir viņu psiholoģijā. Tādi puiši viņi ir. Bandīti," norāda S. Šelins.
"Viņi spēlēs pēc iespējas grūtāk, uz pilnvērtīga kara robežas, bet nešķērsojot šo līniju. Putinam būs jākompensē zaudējums Ukrainas un Amerikas virzienos," A. Gaļjamovs ir kategorisks.
Bet tad bijušais Putina runu autors atgādina to, ko Krievijas Federācijā sauc par ekonomiku. "Tomēr tajā pašā laikā ir jāpatur prātā Krievijas resursu ierobežojums. Trīs gadus ilgušais karš un sankcijas ir tās ekonomiku sadedzinājušas krāsnī, tāpēc Krievijas prezidentam šī problēma vēl ir jāatrisina," piebilda A. Gaļjamovs.
Atgriežoties pie Baltijas un Krievijas Federācijas ēnu flotes problēmām, tas ir, kur sākās šis troksnis no austrumiem, S. Šelins piebilda, ka visi šie vecie tankkuģi pie Igaunijas krastiem pašreizējam Kremlim ir reāla vērtība. "Kopumā spiediens uz Maskavas naftas eksportu viņus tiešām skar vissāpīgākajās vietās. Tas ir viens no retajiem veidiem, kā tiešām izdarīt spiedienu uz Maskavu," ir pārliecināts eksperts.
"Jā, no NATO puses tā ir laba iniciatīva patrulēt Baltijas jūrā. Tas ir labi, bet ar to nepietiek. Man šķiet, ka deeskalācijas taktika, uz kuru norāda amerikāņi, nedarbojas. Ar Krieviju tā nevar uzvesties. Tiklīdz Krievija jūtas vāja, tā sāk spiest vēl vairāk. Mēs redzam, kā tas notiek. Un daudzus gadus. Šajā ziņā Kremlis ir absolūti caurspīdīgs un paredzams. Tas apstājas tikai tad, kad viņam tiek parādīts spēks. Tiklīdz viņi izrāda vājumu, viņi izdara vēl lielāku spiedienu," janvāra beigās intervijā "rus.postimees.ee" stāstīja Demokrātijas principu centra direktors un Centrāleiropas universitātes (Vīne, Austrija) asociētais pētnieks Antons Šehovcovs. "Mums ir jāaptur šī flote [Krievijas ēnu flote]. Mums ir pēc iespējas vairāk jākontrolē notiekošais. Un nebaidīties. Tas ir Eiropas panākumu scenārijs. Nebaidieties no izaicinājumiem."
