Soctīklos klejo kāds stāsts, kurā teikts, ka cilvēks, kuram jau pērn novembrī vajadzēja saņemt vecuma pensiju, to saņems janvārī. Izmaksās uzreiz par visiem iekavētajiem mēnešiem, taču cilvēkam nauda dzīvošanai bija vajadzīga vakar, aizvakar... decembrī utt. Cilvēki komentāros norāda, ka šis nav unikāls gadījums. Līdzīgas situācijas piedzīvojuši arī citi. Kāpēc šāda kavēšanās, “Neatkarīgajai” skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).
“Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā ir visa nepieciešamā informācija, tad pensiju piešķir viena mēneša laikā. Gadījumos, kad VSAA rīcībā vēl nav informācijas par darba devēja faktiski nomaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām par pēdējo mēnesi, VSAA pensiju aprēķina un izmaksā avansā, ja pensijas pieprasītājs piekrīt avansa izmaksai. Vēlāk tiek veikts pilns pensijas aprēķins un izmaksāta starpība.
Ja trūkst informācijas par darba stāžu vai ir nepieciešama cita papildu informācija, tad saskaņā ar tiesību normām pensijas piešķiršana var tikt atlikta līdz brīdim, kad VSAA saņem visu pieprasīto informāciju, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem. Šajā gadījumā VSAA nosūta paziņojumu par pensijas piešķiršanas atlikšanu, kurā rakstīts iemesls. Piemēram, tā var būt, ja nepieciešama informācija no citām valstīm. Ja četru mēnešu laikā nepieciešamā informācija netiek saņemta, VSAA pieņem lēmumu par pensijas izmaksu avansā, pamatojoties uz esošo informāciju, vai lēmumu “Par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu”,” skaidro VSAA pārstāve Iveta Daine.
Likums paredz, ka pensija jāpieprasa ne agrāk kā vienu mēnesi pirms dienas, kad sasniegts noteiktais pensionēšanās vecums. Ja iesniegums ir iesniegts pēc pensionēšanās vecuma, tiesības uz pensiju ir ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas.
Tuvojoties pensijas vecumam, ieteicams savlaicīgi vērsties VSAA, lai noskaidrotu, vai VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dokumenti, kas pierāda stāžu, vai nav nepieciešama vēl kāda informācija, ko varētu laikus noskaidrot. “VSAA arī izskaidros iespējamo pensijas piešķiršanas procesu, ja būs jāpieprasa informācija no citas valsts kompetentās iestādes,” piebilst I. Daine.
Lēmumu VSAA pieņem viena mēneša laikā no dienas, kad VSAA saņemts un reģistrēts iesniegums. “Izņemot situācijas, kad nepieciešama papildu informācija, kas nav iegūstama mēneša laikā - tad, kā iepriekš minēts, cilvēks saņem paziņojumu par pensijas piešķiršanas atlikšanu,” norāda VSAA pārstāve.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča nesen “Neatkarīgajai” skaidroja, kādas izmaiņas gaida pensionārus 2025. gadā. “Pirmkārt, no šā gada 1. janvāra neapliekamais minimums pensijām ir 1000 eiro. Šīs izmaiņas pamatā attiecas uz tiem pensionāriem, kuri saņem pensiju un turpina strādāt. Šos 1000 eiro var sadalīt divās daļās: 500 eiro saņemt kā pensiju un 500 eiro kā algu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts no tās pensijas daļas, kas pārsniedz 1000 eiro. Dažiem šīs izmaiņas patīk, bet citiem - ne visai, jo cilvēki kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa nemaksātājiem, un līdz ar to viņiem nav tiesību no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīt nodokļa atmaksu. Otrkārt, 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Saņemtā pensija tiks sasaistīta ar šo indeksāciju un būs atbilstoša likumā noteiktajam darba stāžam. Augstākais iespējamais darba stāžs šobrīd ir 45 gadi,” stāsta A. Barča.
VSAA statistika liecina, ka vecuma pensiju saņēmēju skaits Latvijā pērnā gada rudenī bija 436 249 personas. 3% pensijas apmērs nepārsniedz 200 eiro, nepilni 11% saņem 200,01 līdz 300 eiro lielu pensiju, teju 36% pensijas apmērs ir robežās no 300,01 līdz 500 eiro, bet 51% pensionāru vecuma pensija pārsniedz 500 eiro. Piemēram, valstī ir gandrīz 9000 pensionāru, kuri saņem 1500 eiro un lielākas pensijas.
