Birokrātijas asinsdarbi kravu pārvadājumu nozarē

© Mārtiņš Zilgalvis/MN

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Tur ir iespējas pavērot, kādas valsts reģistrācijas numuri biežāk sastopami starptautiskajos kravu pārvadājumos. Šāds novērojums, bez šaubām, liek domāt, ka no Baltijas valstu reģiona lauvas tiesa starptautiskajos kravu pārvadājumos pieder Lietuvai. Pat saskaitot satiktās Latvijas un Igaunijas fūres kopā, mums sanāk mazāk.

Var jau būt, ka mūsējie tālbraucēji strādā citos virzienos, tāpēc objektivitātes labad paraudzīsimies uz ES valstīs reģistrēto kravas auto statistiku uz 2023. gada beigām, ko piedāvā “Eurostat”. Latvijā reģistrētas 22 tūkstoši kravas mašīnu, 17 tūkstoši daudz mazākajā Igaunijā, kamēr Lietuvā kravas auto ir trīskārt vairāk nekā pie mums - teju 70 tūkstoši. Interesanta aina atklājas, arī salīdzinot reģistrēto kravas auto skaita izmaiņas Lietuvā un Latvijā. Kaimiņvalstī autoparks pieaug par aptuveni 8% gadā, kamēr pie mums vērojama stagnācija. Turklāt jāņem vērā, ka katras valsts iekšējos kravu pārvadājumus tā vai citādi veic attiecīgajā valstī reģistrētās mašīnas, kuru daudzums ir ierobežots ar vietējo pieprasījumu, jo kabotāža nav atļauta. Tātad būtiskas izmaiņas valstu autoparka apjomā primāri saistāmas ar starptautisko pārvadājumu tirgus daļu.

Skatoties uz priekšnosacījumiem - Latvijā ostu kapacitāte teorētiski ir lielāka nekā Lietuvai un Igaunijai, mums ir arī dzelzceļš un daudz ražojošu uzņēmumu. Turklāt ģeogrāfiski, atšķirībā no kaimiņiem, mums ir tiešā robeža gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju - ar kurām gan tirgoties nav labi, bet tomēr kravas nāk kā no vienas, tā no otras. Pārsvarā gan “tranzītā”, bet tomēr... Un ja reiz nekādu acīmredzamu iemeslu loģistikas nozares stagnācijai šai ziņā nav, prātā ataust mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tik bieži pieminētā birokrātija un tās prasības. Varbūt tur ir problēma?

Pirms iedarbināt motoru

Iedomāsimies, ka jaunietis Pēteris tūliņ pēc vidusskolas nolemj sākt savu mazo biznesu starptautiskajos kravu pārvadājumos. Mērķis ir iegādāties vilcēju ar puspiekabi (tautas valodā - fūre) un doties tālbraucēja gaitās. Izdarīsim nelielu un maksimāli vienkāršotu darbu - sastādīsim maksājumu sarakstu, kas jāveic, līdz viņš varēs iedarbināt sava kravas auto dzinēju un sākt darbu. Soli pa solim.

Vispirms, pats par sevi saprotams, nepieciešams iegūt attiecīgu šofera kvalifikāciju. Runa ir par kravas auto ar puspiekabi - tātad vajadzīga CE kategorijas vadītāja apliecība. Iespējams, nezinātājs varētu domāt, ka ir tikai jānokārto attiecīgās kategorijas vadītāja apliecība, bet tik vienkārši tas nemaz nav. Skaidrs, ka bez auto vadīšanas pieredzes sēsties pie stūres teju 20 metrus garai un ap 40 tonnas smagai fūrei nav prātīgi, tāpēc jāsāk ar vieglo mašīnu. Bet kopumā riņķadancis “autoskola - CSDD” būs jāatkārto četras reizes. Pirmie soļi jeb B kategorija:

  1. Pirmās palīdzības kurss - 55,00 eiro
  2. Medicīniskā komisija - 35,00 eiro
  3. Autoskolas teorija - 50 eiro
  4. Braukšanas nodarbība 90 min - 50 eiro. Minimālais noteiktais nodarbību skaits ir 10. Tātad vismaz 50 x 10 = 500 eiro
  5. Teorētiskais eksāmens CSDD - 11,40 eiro
  6. B kategorijas vadīšanas eksāmens CSDD - 44,60 eiro
  7. Vadītāja apliecības izsniegšana - 22,41 eiro

Pēc tam seko C kategorijas jeb kravas auto bez piekabes vadītāja apliecības iegūšana. Process ir līdzīgs, tikai dažās pozīcijās dārgāks. Pēterim jādodas uz autoskolu otro reizi:

8. Autoskolas teorijas kurss - 60 eiro

9. Braukšanas nodarbība 90 min - 70 eiro. Minimālais noteiktais nodarbību skaits ir 10. Tātad vismaz 70 x 10 = 700 eiro

10. C kategorijas teorētiskais eksāmens CSDD - 11,40 eiro

11. C kategorijas vadīšanas eksāmens (ja izmanto CSDD automobili) - 78,00 eiro

12. Vadītāja apliecības izsniegšana - 22,41 eiro

Tomēr ar kravas auto vadītāja apliecību, kā izrādās, nevar vest kravu. Šāda vadītāja apliecība Pēterim noderēs vienīgi tad, ja kravinieku izmantos kā pārvietošanās līdzekli privātām vajadzībām, bez komercijas. Uz balli aizbraukt varēs, bet dzērienus veikalam kravas kastē vest nevarēs. Tādēļ, lai pelnītu naudiņu sev un savai valstij, Pēterim nepieciešams apgūt vēl vienu kursu un nokārtot attiecīgu eksāmenu CSDD. Runa ir par profesionālo autovadītāja sertifikātu jeb “95. kodu”, kā to pazīst arī tautā. Atkal neiztikt bez autoskolas un CSDD gādības. Tātad vēl papildu soļi Pētera ceļā:

13. Teorijas kurss autoskolā - 50 eiro

14. Teorijas eksāmens CSDD - 11,40 eiro

15. Braukšanas eksāmens CSDD - 126,55 eiro

Šajā brīdī Pēterim atlicis iegūt pēdējo trūkstošo burtiņu vadītāja apliecībā - E kategorijas atzīmi. Tad nu ceturto reizi uz autoskolu:

16. Teorijas kurss E kategorijai - 60 eiro

17. Braukšanas nodarbība 90 min - 70 eiro. Minimālais noteiktais nodarbību skaits ir 7. Tātad vismaz 70 x 7 = 490 eiro

18. Braukšanas eksāmens, izmantojot CSDD automašīnu - 85,52 eiro

19. Vadītāja apliecības izsniegšana - 22,41 eiro

Kad šis vienkāršais un ātrais izglītošanās process ir galā, Pēteris ir beidzot gatavs sākt pelnīt naudu sev un līdz ar to veicināt valsts ekonomisko izaugsmi. Taču pirms iegādāties savu pirmo darba zirgu, protams, jāsakārto papīri. Un par to visu pēc kārtas...

Vispirms jādodas uz Uzņēmumu reģistru. Pēterītim neder mazkapitāla SIA, jo saskaņā ar Autotransporta direkcijas prasībām starptautisko pārvadājumu licences saņemšanai attiecīgā uzņēmuma rīcībā jābūt vismaz 9000 EUR par pirmo transportlīdzekli, līdz ar to jāreģistrē SIA. Uzņēmumu reģistrs apgalvo, ka tas esot gaužām vienkārši un ļoti ātri:

20. Jaunas SIA reģistrācija Uzņēmumu reģistrā 1-3 dienu laikā (pirmā diena ir nākamā pēc dokumentu iesniegšanas) - 75 eiro

Šajā brīdī Pēterim ir atbilstoša kvalifikācija kravas auto vadīšanai un uzņēmums, kura vārdā iegādāties un reģistrēt transportlīdzekli. Šķiet, varētu doties pirkt noskatīto darba auto, taču ir vēl viena maza nianse... Mūsdienās kravas automašīnas aprīkotas ar tahogrāfu jeb ierīci darba un atpūtas laika reģistrēšanai. Lai ar šādu auto brauktu, nepieciešama digitālā autovadītāja karte. Tādu Latvijā izsniedz Autotransporta direkcija (ATD). Jāiesniedz iesniegums, un ne ilgāk kā mēneša laikā būs gatava. Tāpēc nākamais Pētera sarakstā:

21. Digitālā tahogrāfa vadītāja karte - 79 eiro

Un tā - ātri un vienkārši Pēteris nonācis līdz brīdim, kad var nopirkt savu pirmo fūri:

22. Euro 6 emisijas normām atbilstošs vilcējs - sākot no 96 000 eiro

23. Puspiekabe - ap 35 000 eiro

Šajā brīdī Pēterītim jāpieņem viens no svarīgākajiem lēmumiem dzīvē - ņemt līzingu vai sākt pierādīt VID pārsimt tūkstošu naudiņas izcelsmi. Tāpēc nākamie soļi:

24. Līzinga noformēšana ~ 500 eiro

25. Summa, ko līzinga periodā Pēteris samaksās bankai ~ 152 000 eiro (vilcēja un puspiekabes cena, ieskaitot bankas procentus)

Taču pirms braukt ar savu jauno transportlīdzekli mājās, jāatceras vēl viena maza nianse - ja Pēteris nopirks savu pirmo transportlīdzekli tādā vietā, no kuras var nokļūt mājās, neizmantojot nevienu no galvenajiem valsts autoceļiem (A2, A3 utt., kā arī reģionālos ceļus - P5 un P80), tad viss ir kārtībā, bet, ņemot vērā fūres gabarītus un masu, tas ir maz ticams, tādēļ, lai tiktu mājās, vispirms jāsamaksā autoceļu lietošanas nodeva.

26. Autoceļu lietošanas nodeva - 13 eiro dienā. Tāpat ir pieejams arī budžeta variants - nieka 700 eiro uzreiz uz gadu

*Paskaidrojums - autoceļu lietošanas nodeva nav tas pats ekspluatācijas nodoklis. Acīmredzot tas ir tikai loģiski, jo ekspluatēt transportlīdzekli var arī pagalmā, bet par ceļiem, lūdzu, maksājiet atsevišķi. Bet bez panikas - mūsu piemērā būs Euro 6 emisijas normām atbilstošs kravas sedlu vilcējs ar standarta puspiekabi, tāpēc dārgi nebūs.

*Komentārs. Ja jums tomēr šķiet, ka 13 eiro katru dienu ir dārgi, pamēģiniet vienu reizi aizmirst. Ja jūs uz maksas ceļa fiksēs radars, sods garantēts. Bet bez panikas, sods nav liels, drīzāk pavisam adekvāts pārkāpuma smagumam - 500 eiro. Taču ir viena nianse... Šeit nedarbojas princips, ka par vienu pārkāpumu nevar sodīt vairākas reizes, jo valsts ieskatā katrs radars, kuram pabrauksiet garām, skaitīsies kā atsevišķs pārkāpums.

*Piemērs. Iedomāsimies, ka aizmirsāt apmaksāt ceļu lietošanas nodevu un braucat maršrutā Rīga-Rēzekne-Rīga. Pa ceļam sastopami 10 radari (Ulbroka, 4 radari posmā Tīnūži-Koknese, Koknese, Liepkalni, Spuņģēni, Kūkas, Stirniene un Sakstagals). Braucat abos virzienos, tātad 10 x 2 x 500 = 10 000 eiro. Tas, protams, veiksmīgākajā gadījumā, ja nekur pa ceļam nesatiksiet vēl arī policiju vai pārvietojamo radaru. Ja kādreiz gadās apbrīnot loģistikas uzņēmumu vadītāju fenomenālo atmiņu, ziniet - tas ir valsts nopelns!

Tik tālu par Pētera tēriņiem, pirms sākt pelnīt, bet turpinājumā par citiem Pētera tēriņiem, pirms sākt pelnīt. Kad veiksmīgi nonākts līdz savai dzimtajai pilsētai, atliek vien reģistrēt CSDD savu jauno mašīnu un puspiekabi. Te būs nākamie soļi:

27. Vilcēja reģistrācija. Mūsu piemērā dabai draudzīgs, maksimāli zaļš - EURO 6 emisijas klasei atbilstošs auto ar divām asīm, lai rūpētos par dabu un maksātu mazākus nodokļus. Reģistrācija, ieskaitot ekspluatācijas nodokli par gadu - 399 eiro

28. Puspiekabes reģistrācija. Standarta tenta puspiekabe ar 3 asīm un pneimopiekari. Reģistrācija Latvijā, ieskaitot ekspluatācijas nodokli par gadu - 581 eiro

Kad reģistrācijai Pēteris iztērējis summu, par kādu pat “iPhone” nesanāk, turpinājumā seko apdrošināšanas polises. Kopumā piecas. Protams, KASKO polise nav obligāta, ja vien transportlīdzeklis nav līzingā. Bet, ja Pēteris varētu nopirkt fūri bez līzinga, viņam to nemaz nevajadzētu... Tāpēc nākamie Pētera soļi ir šādi:

29. OCTA vilcējam - 250 eiro uz 3 mēnešiem

30. KASKO vilcējam - 250 eiro uz 3 mēnešiem

31. OCTA piekabei - 20 eiro gadā

32. KASKO piekabei - 20 eiro gadā

33. CMR jeb kravas apdrošināšana - 180 eiro gadā

*Piezīme. Norādītās apdrošināšanas cenas ir aptuvenas, jo tās var atšķirties dažādiem transportlīdzekļiem un to īpašniekiem - šajā piemērā aptuvena cena vislētākajām polisēm un drošākajai mašīnai pasaulē, kura veic piegādes tikai no baznīcas līdz klosterim. Tiklīdz vienreiz Pēteris noskrāpēs kādu citu mašīnu, apdrošināšana var jūtami sadārdzināties.

Kad ir iegādātas vismaz OCTA polises transportlīdzekļiem, Pēteris iegūst ekskluzīvas tiesības veikt tehnisko apskati CSDD. Par to arī nedaudz jāsamaksā:

34. Par vilcēju - 52,42 eiro

35. Par puspiekabi - 40 eiro

*Piezīme. Šobrīd pastāv iespēja no ārzemēm ievestiem transportlīdzekļiem uzreiz neveikt tehnisko apskati, ja tiem ir ārvalstīs veikta attiecīga pārbaude un tās termiņi ir salāgojami ar mūsu valsts prasībām.

Nu jau Pēteris var ne tikai iedarbināt savu kravas auto, bet pat doties uz pirmo iekraušanās vietu. Taču tikai doties, iekraut kravu vēl nevar, jo vajag licenci. Licences iegūšanai nepieciešama Eiropas Savienībā atzīta profesionālās kompetences sertifikāta apliecināta kopija - dokuments, ko jāiegūst pirms licences saņemšanas, apgūstot attiecīgu apmācības kursu un nokārtojot eksāmenu. Šajā kursā Pēteris atkārtoti mācīsies iepriekš autoskolā apgūtās tēmas, kā arī padziļinātāk uzzinās par sodiem, kādi viņu gaida (gluži kā piemērā ar autoceļu lietošanas nodevu). Lūk, nākamie Pēterīša soļi, pirms pieteikties licencei:

36. Profesionālās kompetences kursi - 423,50 eiro

37. Eksāmens un sertifikāta noformēšana - 51,81 eiro

Pēc tam gan beidzot Pēteris var pieteikties licencei, tiklīdz būs samaksājis valsts nodevu un sarūpējis naudiņu sava uzņēmuma kontā:

38. Valsts nodeva - 22 eiro

39. Finansiālais nodrošinājums jeb summa, kādai jābūt uzņēmuma rīcībā par pirmo auto - 9000 eiro

*Komentārs - nodrošinājuma summa 9000 eiro ir sen pastāvoša prasība un ir acīmredzami neatbilstoša mūsdienu realitātei, jo, kā redzams no iepriekš apskatītā piemēra - ar to būtu nepietiekami pat soda samaksāšanai, ja kaut vienu dienu piemirstos nopirkt vinjeti.

Licence tiek reģistrēta elektroniski un izsniegta uz 10 gadiem. Līdz ar to Pēterim nebūs par to tik drīz jāuztraucas. Tā vietā jau varēs meklēt naudiņu nākamajam ATD izsniegtajam dokumentam - Eiropas kopienas atļaujai. ATD mājaslapā nav detalizētāka skaidrojuma, ar ko atšķiras Eiropas kopienas atļauja uzņēmumam no licences uzņēmumam, bet ir paskaidrots, kādā secībā tās jāiegūst un cik katra maksā, kā arī tas, ka abas derīgas 10 gadus. Bet, lai Pēterim nebūtu jālauza galva par šādiem birokrātiskiem niekiem, labāk ķerties klāt vēl arī trešā licences dokumenta iegūšanai, kurš ir otrā kopija, bet jau ar mašīnas numuru uz tā. Tātad vēl papildus:

40. Eiropas Kopienas atļauja uzņēmumam - 119,89 eiro

41. Eiropas Kopienas atļaujas apliecināta kopija konkrētam kravas transportlīdzeklim - 9,92 eiro

Visbeidzot atliek sagādāt dažus niekus darbam, piemēram: kravas stiprināšanas siksnu komplekts, gumijas paklājiņu komplekts, plastmasas stūrīšu komplekts, darba apģērbs un aizsardzības līdzekļi, alumīnija trepes, auto piederumi utt.

42. Inventārs ~ 1000 eiro

Veicot šos vienkāršos soļus un ieguldoties (ielienot kredītos) uz summu ap 160-170 tūkstošiem eiro, Pēteris nonāks šādā situācijā - katru mēnesi turpmākajos piecos gados (populārākais līzinga atmaksas termiņš) viņam nāksies nopelnīt:

Līzings

2500

Autoceļu nodevas, apdrošināšanas

500

Apdrošināšana

100

Degviela

4800

Amortizācija

2000

Remonts, apkopes

600

Alga, lai patiktu ne tikai Pēterim, bet arī VID

2000

Citi izdevumi

200

Kopā

12 700

Jāņem vērā, ka tiklīdz Pēteris kavēs maksājumus bankai, pastāv risks zaudēt mašīnu un visu līdz tam brīdim samaksāto naudu. Slimot turpmākos piecus gadus nav ieteicams... Savukārt, ja Pēterim nesanāks nopelnīt pietiekami, lai samaksātu pašam sev algu atbilstoši nozares vidējam rādītajam, būs jāskaidrojas ar VID. Bet, ja Pētera bizness jebkāda iemesla dēļ neizdosies, viņš zaudēs savu ieguldīto naudu un mašīnu. Risks slēpjas iespējā zaudēt arī pilnīgi visu citu (māju, zemi, dzīvokli u.tml.), kas Pēterim pieder privāti un nekādā veidā nav saistīts ar viņa dibināto SIA, jo, no vienas puses, SIA ir “sabiedrība ar ierobežotu atbildību”, bet, no otras puses, ir valdes locekļa atbildība, kas šo definīciju atceļ.

Bet kas zina, iespējams, citās valstīs šis process ir krietni sarežģītāks un, pateicoties minimālajām birokrātijas prasībām un mazajam nodokļu slogam, mūsu konkurētspēja ir labāka. Vai arī otrs variants - Latvijas uzņēmēji ir sen izpētījuši Lietuvas situāciju un jau tagad aktīvi veicina kaimiņvalsts autoparka ikgadējo pieaugumu.

Izpēte

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Svarīgākais