Ekonomika

Graudu cenu samazinājums uz pusi ļauj cerēt, ka maiznieki nosargās pašreizējās maizes cenas pret nodokļu un citu izmaksu kāpumu.

Jaunākie mazumtirdzniecības dati liecina, ka valstī vēl aizvien ir ekonomiski spēcīgs “turīgo” iedzīvotāju slānis. Vienlaikus dati norāda uz to, ka ļoti lielai iedzīvotāju daļai rocība būtiski sarukusi, daudzi pat ir spiesti ierobežot tēriņus pirmās nepieciešamības precēm, tajā skaitā arī pārtikai.

Ekonomiskās konjunktūra pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā dažādās tautsaimniecības nozarēs ir bijusi visai atšķirīga, taču tās visas ir bijušas spiestas saskarties ar pasaulē notiekošo dzīves dārdzības pieaugumu. Dārgākas preces un pakalpojumi tik ilgi, kamēr nospiedošais vairums patērētāju tos var nopirkt, nozīmē arī lielāku uzņēmumu apgrozījumu. Taču lielai daļai uzņēmumu tas nozīmē arī rentablāku darbību un strādāšanu ar lielāku peļņu.

“Sadales tīkla” (ST) jaunā taisnošanās par elektropiegādes tarifu trīskāršošanu privātpersonām balstās uz tēzi par elektrotīklu uzturēšanas pienākuma pārlikšana uz iedzīvotājiem no uzņēmējiem, taču pietiekami daudzi piemēri parāda, ka īstenībā arī uzņēmumiem būs jāmaksā vairāk.

“Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija janvārī–jūnijā starp desmit ES valstīm ar eksporta kritumu”, “Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums jūnijā straujāks nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija otrajā ceturksnī starp deviņām ES valstīm ar IKP kritumu” – šādi ir virsrakstu vēstījumi par mūsu valsts tautsaimniecības virzību vien dažu dienu laikā.

Pārejas ekonomikas valstu centieni palielināt savu ekonomisko varenību pasaulē pēdējo gadu gaitā kļūst aizvien izteiktāki. Pēdējo kārtējo reizi apliecina tā dēvēto BRICS valstu savienības (tajā ietilpst Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrikas republika) samits, kas vainagojās ar uzaicinājumu organizācijai pievienoties vēl sešām valstīm – Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Argentīnai, Etiopijai, Ēģiptei, Irānai un Saūda Arābijai. Piekrišanas gadījumā valstis varētu iestāties organizācijā jau nākamajā gadā.

Pēdējā laikā uzvirmojot runām par it kā gaidāmo nodokļu reformu, izskanējuši minējumi, ka, lai iekasētu valstij nepieciešamos līdzekļus, nākotnē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme varētu pieaugt no pašreizējā 21% līdz 23%. Tas rada pieņēmumu, ka reformas idejas autori vēlas iet vieglāko ceļu, piedāvājot vismaz provizorisku ekseļa tabulās paredzamu iekasētās naudas apjomu valsts budžetā, nepadomājot par sekām, ko tas nodarīs mūsu tautsaimniecībai un iedzīvotāju labklājībai.

Dārga elektrība Latvijā ir temats, kas apspriests jau gadiem, diemžēl gan bez pozitīva rezultāta gala patērētājiem. Varētu teikt, ka pēc jauno sadales tarifu stāšanās spēkā šā gada 1. jūlijā lielākie zaudētāji ir iedzīvotāji, kamēr uzņēmējsabiedrībām tarifu izmaiņa var visai kardināli atšķirties. Tomēr kopumā arī Latvijas uzņēmumi turpina strādāt ar augstām energoizmaksām, kas nekādā veidā neuzlabo konkurētspēju, kas būtu bijis ļoti noderīgi pašreizējā šaubīgajā pasaules tautsaimniecības situācijā.

Atziņas, ka Rietumu ekonomiskās sankcijas uz Krieviju neatstāj nekādu ietekmi, neiztur kritiku. Jau tuvākajā laikā agresorvalsti gaida aizvien lielākas finansiālās problēmas. Tas nozīmē arī to, ka pagājušajā nedēļā izskanējušajām līdzīgas bažas par ekonomisko attiecību uzturēšanu ar agresorvalsti pamazām kļūs par pagātni.

Šis gads iesākās ar ziņām par straujo Ķīnas ekonomikas atgūšanos kopš Covid-19 pandēmijas. Tas varētu pozitīvi ietekmēt arī pārējās pasaules tautsaimniecību, kas būtu svarīgi, jo tā piedzīvojusi pagurumu līdz ar dažādu finanšu atbalstu izsīkšanu pēcpandēmijas periodā. Tomēr pēdējā laikā aizvien biežāk tiek runāts, ka arī pasaules otrās lielākās ekonomikas izaugsme var atslābt, un tas var radīt nepatīkamas sekas globālajai tautsaimniecībai, kuras mēs izjutīsim arī Latvijā.

Meklējot patiesību diskusiju virpuļos par dārgo pārtiku Latvijā un aizvien augsto inflāciju, varam atrast arī dažas labas vēstis. Aizejošajā nedēļā noskaidrojās, ka Latvija ne tuvu nav valsts ar augstāko inflācijas rādītāju Eiropas valstu saimē.

Straujais kāpums, ko pēdējā laikā esam redzējuši pasaules akciju tirgos, diemžēl nav kalpojis par pietiekamu dzinuli, lai Latvijas pensiju 2. līmeņa pat visagresīvākie plāni tiktu pie vērā ņemama ienesīguma. Šie mīnusi laika gaitā izlīdzināsies un noteikti pat pārvērtīsies plusos, tomēr paliek zināms rūgtums par zaudētajām iespējām, tādējādi radot bažas, vai tādas tiks pilnvērtīgi izmantotas arī nākotnē.

Pēdējo mēnešu laikā redzamais inflācijas kritums, visticamāk, turpināsies, tomēr ir ne mazums faktoru, kas pircējiem aizvien šķitīs nepatīkami, jo patēriņa cenu indeksa lejupskrējiens var aizkavēties. Šajā gadījumā runa nav vien par skādi, ko iedzīvotāju makiem jau nodara elektroenerģijas sadales un pārvadu tarifu izmaiņas, bet gan globāli ekonomiskie procesi. Tiesa, arī jau pieminētais tarifu kāpums iegriezis visai pamatīgi, kopumā elektroenerģijas cenai jūlijā salīdzinājumā ar jūliju pieaugot par 17,6%. Taču, raugoties uz visiem notiekošajiem procesiem plašāk, inflāciju, visticamāk, negaida pagājušā gada “ziedu laiki”, bet gan neliels pakāpiens, no kura sekos “atkritiens”.

Līdz ar jaunās valdības gaidām uzņēmējus māc bažas par iespējamiem nelāgiem jaunumiem, kuri atklāsies pēc iecerētās nodokļu reformas atslepenošanas. Uzņēmēji nav pat sākuši rēķināt, kas notiks viņu biznesā un tautsaimniecībā kopumā, ja topošā valdošā koalīcija lems paaugstināt nodokļus, piemēram, celt PVN likmi – līdzšinējo 21% paaugstināt līdz 23%. Savu redzējumu par situāciju tautsaimniecībā “Neatkarīgajai” pauda AS "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Globālās ekonomikas tendences drīzāk ir ļaunu vēstošas nekā priekpilnas, kas pamazām jau sāk ietekmēt arī Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tiesa, pēdējie desmit vai nedaudz vairāk gadu arī mūsu tautsaimniecību padarījuši visai kontrastainu, lai gan šī vārda labākajā nozīmē. Mūsu tautsaimniecībā šobrīd aizvien ir nozares, kas spēj darboties ar izaugsmi par spīti visai šaubīgajam fonam. Turklāt arī nozarēs, kas patlaban piedzīvo kritumu, piemēram, apstrādes rūpniecībā, ir apakšnozares, kas spēj uzrādīt itin solīdu kāpumu.

Kredītlikmju pieaugums līdz ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto procentu likmju celšanas kampaņu, iespējams, ir pietuvojies savam šī ekonomikas cikla augstākajam punktam. Vienlaikus šobrīd nav pamata gaidīt to, ka kredītlikmes drīzumā būtiski kritīsies, sarunā ar “Neatkarīgo” pauž finanšu jomas eksperti.

Augstas inflācijas laiks tradicionāli iedzīvotājiem liek sarosīties iespēju meklējumos, kā savu naudu pasargāt no pirktspējas krituma. Arī pēdējā aptuveni pusotra gada laikā patēriņa cenu lēciens nav bijis izņēmums ļaudīm, kam pēc ikdienas nepieciešamību segšanas vēl atliek līdzekļi ieguldījumiem, meklējot savu uzkrājumu aizsardzības iespējas.

Pēdējā gada laikā krītoties izejvielu cenām biržā, ekonomikai aizvien vairāk stūrējot deflācijas virzienā un samazinoties pircēju aktivitātei nekustamā īpašuma tirgū, ir paredzama būvniecības izmaksu samazināšanās. Pagaidām gan izmaksu izmaiņas ir visai nebūtiskas, taču ir paredzams, ka jau rudenī tās varētu ievērojami kristies.

Augstās inflācijas ietekmē pieaugušie nodokļu ieņēmumi Eiropas valstīm ir bijuši visai labvēlīgi, lai nedaudz samazinātu samilzušos parādu apjomus, tomēr vairāku aspektu dēļ kopējā situācija aizvien ir vērtējama kā ļoti bīstama. Raugoties nākotnē, potenciālie sarežģījumi varētu šķist pat bīstamāki nekā gadu vai divus iepriekš ar daudz augstākiem parādu līmeņiem.

Pašreizējais centrālo banku monetārais kurss, kas virzīts uz procenta likmju kāpumu, veicina aizdevumu sadārdzināšanos, taču vienlaikus ir labvēlīgs tiem, kas kaut ko cenšas uzkrāt ar konservatīvām metodēm, ieguldot naudu banku depozītos, naudas tirgus fondos vai obligācijās. Latvijā aizvien populārākais naudas uzkrāšanas veids ārpus mājas ir banku noguldījumi.

Nereti mēdz uzskatīt, ka valsts ekonomikas attīstības pamats ir ražošana un eksports un jo lielāka ir tā radītā vērtība, jo bagātāka ir valsts un tās iedzīvotājiem ir vairāk ko tērēt valsts iekšienē. Diemžēl šobrīd rūpniecība ir nonākusi jaunu pārbaudījumu priekšā, kas saistīts ar globālās tirdzniecības bremzēšanos un ar to saistīto ražotāju cenu kritumu.

Kas noticis ar visizplatītāko dārzeņu cenām? Kā pēdējais piliens izbrīnam bija cenrāži veikalā, kur banāni maksāja 69 centus par kilogramu, sīpoli un burkāni lepni turēja latiņu pie 1,39 eiro, bet jaunajiem burkāniem pietrūka tikai viena centa līdz diviem eiro par kilogramu.