Raugoties uz situāciju veikalu stāvlaukumos vai vēl samērā piepildītajos Vecrīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, nav redzams, ka iedzīvotāju ekonomiskajā aktivitātē kaut kas būtiski būtu mainījies. Tomēr, aplūkojot atsevišķus makroekonomikas datus, piemēram, tos, kas ir saistīti ar valsts preču eksportu un importu, ir pamats satraukumam, ka jau pieminētās ekonomiskās aktivitātes visai drīz var strauji “nolūzt”.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par mūsu valsts preču ārējo tirdzniecību ir vairāk nekā skaudri. Saskaņā ar tiem, šā gada augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi preču eksporta vērtība samazinājās par 24,5%, bet importa vērtība kritusies par 24,8%. Augustā Latvija eksportēja preces 1,47 miljardu eiro vērtībā, bet importēja par 1,88 miljardiem eiro. Minētie dati cita starpā norāda, ka situācija Latvijas ārējās tirdzniecības segmentā strauji pasliktinās. Proti, gada astoņu mēnešu dati salīdzinājumā ar atbilstošu laika period pagājušajā gadā ir pievilcīgi par to, ko mūsu valsts preču eksports vai imports ir piedzīvojis tieši augustā. Statistika vēsta, ka gada astoņu mēnešu periodā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 27,92 miljardus eiro - par 2,7 miljardiem eiro jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā laika nogrieznī. Tajā skaitā eksporta vērtība veidoja 12,51 miljardu eiro (samazinājums par 1,12 miljardiem eiro jeb 8,2%), bet importa - 15,41 miljardu eiro (samazinājums par 1,58 miljardiem eiro jeb 9,3%). Protams, viens mēnesis nav indikators vispārējai tendencei, tāpat kā viena bezdelīga pavasari nenes. Tomēr jau iepriekšējos mēnešos dati vedināja domāt par situācijas pasliktināšanos. Piemēram, jūlijā pret pagājušā gada septīto mēnesi eksporta apjoms bija krities apmēram par 15%. Tāpēc ir pamats hipotēzei, ka vasaras pēdējā mēneša statistika, visticamāk, norāda uz tendenci, turklāt ļoti nepatīkamu.
Pat ja pieņemam, ka situācija vairs neturpina būtiski pasliktināties, ir jārēķinās, ka šogad ieņēmumi no Latvijas preču eksporta salīdzinājumā ar pagājušo gadu var sarukt pat vairāk nekā par diviem miljardiem eiro. Tā ir nauda, ko kaut daļēji nevarēs iztērēt Latvijā, kāpinot algas, veicinot valsts iekšējo patēriņu, un ko nevarēs nodokļos iemaksāt valsts kasē. Varbūt neliels mierinājums ir tas, ka arī preču imports strauji samazinās un tādējādi kritums valstī ienākošajās un no tās izejošajās naudas plūsmās ir apmēram vienāds. No ārējās tirdzniecības deficīta viedokļa tas ir labi, taču būtiskā importa samazināšanās liecina par kādu ļoti bīstamu tendenci. Proti, valstī krītas pieprasījums, un tas norāda uz ekonomikas sašaurināšanos. Jāpiebilst, ka importa samazināšanās notiek laikā, kad ekonomikā aizvien saglabājas inflācija, līdz ar to ir runa par fizisku valstī ievesto preču apjoma samazināšanos, jo acīmredzot uzņēmēji paredz, ka tos preču apjomus, kas tika valstī ievesti gadu iepriekš, būs grūtāk realizēt. Pašam vismaz pāris reizes ir gadījies saskarties ar situāciju, ka veikalu plaukti ir tukšāki un kāds no produkcijas veidiem vairs nav atrodams, un radusies sajūta, ka piedāvājums sašaurinās. Ar fiziskiem apjomiem līdzīgi ir arī eksporta jomā. Izmaksu kritums nav ceturtdaļas vērts, cik sarucis no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē, līdz ar to arī fiziskās vienībās kilogramos, litros, kubikmetros vai kvadrātmetros ārvalstīs tiek pārdots mazāk nekā iepriekš. Par fizisko apjomu izmaiņām eksporta vai importa jomā var kalpot ārējās tirdzniecības cenas. Kāda bijusi situācija augustā, ir samērā sarežģīti spriest, taču jūlijā gada izteiksmē eksporta cenas bija sarukušas par 9,1%, bet importa cenu indekss krities par 11,5%. Pat ja ar diezgan lielu rezervi pieņem, ka salīdzinājumā ar jūliju augustā ārējās tirdzniecības cenas ir būtiski samazinājušās, vienalga preču eksporta un importa fiziskie apjomi varētu būt apmēram par desmito daļu mazāki nekā gadu iepriekš. Vēl ir būtiska nianse, ka daudz kas - kredītu atmaksa, algas utt. - tiek balstīts uz faktiskajiem naudas ieņēmumiem, līdz ar to situācija šobrīd, kā minimums, nav pārāk patīkama. Tomēr, vai tā būs par pamatu kādam plašākam domino efektam ekonomikai kopumā, šobrīd vēl ir pāragri spriest. Pašlaik vien var secināt, ka vismaz kādai iedzīvotāju daļai atkal var nākties domāt, kā dzīvot taupīgāk, pat neraugoties uz to, ka viņi savus tēriņus ir iegrožojuši jau iepriekš.
