Neraugoties uz to, ka mājsaimniecības naudas uzkrājumiem pārsvarā izvēlas parastus banku noguldījumus, uzkrājošo apdrošināšanu vai pensiju fondus, arī uzņēmu akciju iegādāšanās kļūst aizvien populārāka, tomēr ik pa laikam ir dzirdams viedoklis, ka ieguldījumi nav izdevīgi, jo tiem tiek piemērotas pārāk augstas brokeru komisijas maksas. Vai tās tiešām ir vērtējamas kā neizdevīgas, kā un kur ieguldīt, lai radītu iespējamo peļņas potenciālu, par to raksta turpinājumā.
Procesa vienkāršošanai “Neatkarīgā” izmantoja četru lielāko Latvijas universālo banku jeb, kā reizēm mēdz dēvēt, “lielā četrinieka” piemērotās komisijas maksas, tās attiecinot uz 500 un 1000 eiro vērtiem darījumiem akciju tirgū, gan Rietumu, gan Baltijas valstu akciju tirgos.
Latvijas banku “lielajā četriniekā” līdzīgi kā citur komisijas maksa tiek rēķināta procentos no darījuma apjoma naudas izteiksmē, taču ir noteikta arī minimālā komisijas maksa. Tieši tai galvenokārt jāpievērš uzmanība tiem, kuri veic nelielus ieguldījumus un ja to dara regulāri. Ja ir runa par ASV un Rietumeiropas lielākajiem akciju tirgiem, tad trijās no četrām lielākajām Latvijas bankām attiecībā uz akcijām vai biržā tirgoto ieguldījumu fondu (“exchange-traded funds”) daļām brokeru komisijas maksa ir 0,1% līdz 0,25% no darījumu summas, taču ne mazāk par 10 eiro. Te jāpiebilst, ka vienā no minētajām bankām minimālā komisija 10 eiro apmērā gan attiecas uz Skandināvijas un Vācijas tirgiem, bet Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, Šveices, Lielbritānijas, Spānijas un Portugāles akcijām minimālā darījuma komisijas maksa ir 15 eiro. Savukārt vēl vienā no minētajām bankām minimālā komisijas maksa par Londonas biržā veiktajiem akciju darījumiem noteikta 14 ASV dolāru apmērā. Tikmēr vienā atlikušajā “lielā četrinieka” bankā komisijas maksa noteikta 0,4% apmērā no darījumu summas, bet ne mazāk kā 20 eiro par darījumu. Savukārt darījumi ASV akciju tirgū atsevišķās bankās izmaksā tikpat, cik Eiropā, bet citās komisija sanāk nedaudz augstāka, bet tās gala izmaksas var ietekmēt arī EUR/USD valūtas kursa svārstības. Lai saprastu, cik dārga vai lēta sanāk investēšana, šis komisijas apmērs ir jāsalīdzina ar kopējo investīcijām atvēlēto summu. Ja par atskaites punktu ņemam iepriekš minētos 500 vai 1000 eiro, tad tiem tiks piemērots minimālās komisijas apmērs. Tādējādi, ja ir vēlme kļūt par mazu līdzīpašnieku, piemēram, Vācijas autobūves gigantā BMW vai Zviedrijas motorzāģu, trimmeru, āra traktoru u.c. līdzīgas produkcijas ražotājā “Husqvarna”, brokerim par darījumu jāsamaksā 10 eiro. Ja darījuma summa ir 500 eiro, komisijas apmērs sasniedz 2%, savukārt ja tie ir 1000 eiro, tad komisijas apmērs ir 1% no darījuma summas. Protams, lai gūtu peļņu uz akciju cenu svārstību rēķina, nepietiek vien ar vērtspapīru iegādi, tie ir arī jāpārdod, tādējādi izmaksas dubultojas. Kopējās izmaksas 500 eiro gadījumā sasniedz 4%, bet 1000 eiro gadījumā - divus procentus.
Diskutabls var šķist jautājums, vai minētie komisiju apjomi ir lieli vai mazi, sevišķi tad, ja runa ir vien par simtus eiro vērtajiem ieguldījumiem. Taču ar pilnu pārliecību var apgalvot, ka vismaz vairumā gadījumu investors neiet uz biržu, lai negūtu vismaz divos ciparos rakstāmu procentuālo peļņu. Sevišķi tad, ja ir plāns pelnīt nevis uz ikdienišķo tirgus svārstību rēķina jeb nodarboties ar tā dēvēto deitreidingu, bet gan ieguldīt ar garāku laika horizontu un varbūtēju lielāku potenciālo peļņu nākotnē. Mēs nevaram zināt, kāda būs tirgus dinamika nākotnē, taču varam novērtēt tā iepriekšējo dinamiku un salīdzināt, cik liela būtu atdeve pie esošajiem brokeru komisijas maksājumiem. Tas zināmā mērā var kalpot par savdabīgu “špikeri” arī nākotnē veicamajiem ieguldījumiem. Piemēram, jau minētā Vācijas autobūves flagmaņa “Bayerische Motoren Werke AG” akcijas tirgus vērtība saskaņā ar kursu piektdien pēcpusdienā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi par 28%, bet viena gada laikā apmēram par trešdaļu. Tikmēr “Husqvarna” vidēja termiņa dinamika ir bijusi krietni pieticīgāka, piecos gados akcijas cenai pieaugot apmēram par 14%, bet viena gada laikā - par 28%. Investoriem, kas iegulda ilgākā termiņā, ir iespēja pretendēt arī uz dividenžu izmaksu, kas kopējo finansiālo guvumu palielina. Piemēram, ceturtdien “Husqvarna” akcionāri tika pie divas Zviedrijas kronas vērtām dividendēm, šā gada 5. aprīlī par akciju tika izmaksāta viena krona, bet pērn 10. oktobrī - divas kronas. Investoram, kas pērn septembrī iegādājās minētā Zviedrijas uzņēmuma akcijas par 70 kronām gabalā (tās bija arī lētākas), šo triju dividenžu izmaksu apjoms (piecas kronas) vien jau ir nodrošinājis ap 7% vērtu līdzekļu atdevi. Nav noslēpums, ka neviena banka pēdējā laikā tik augstus procentus par noguldījumiem neizmaksā. Turklāt tīri matemātiskā izteiksmē investoram ar minētajiem dividenžu maksājumiem vien jau ir bijusi iespēja atgūt tās izmaksas, kas ir saistītas ar brokeru komisijas maksājumiem, kamēr vērtības ziņā pieaugošās akcijas aizvien nav pārdotas.
Attiecībā uz ieguldījumu iespējām varbūt vērts piebilst, ka Eiropas tirgi ļauj piekļūt arī finanšu instrumentiem, kuru cena seko līdzi arī norisēm Volstrītā. Ja ieguldītājs vēlas ieguldīt, pelnot uz ASV fondu tirgus 500 lielāko kompāniju “Standard & Poor’s 500” vērtības izmaiņām, viņš to varētu izdarīt, iegādājoties, piemēram, Vācijas fondu tirgū piedāvātā fonda “iShares S&P 500 EUR Hedged UCITS ETF” ieguldījumu daļas. Pirms pieciem gadiem viena šī ieguldījuma fonda daļa maksāja apmēram 65 eiro, bet piektdienas pēcpusdienā tās vērtība atradās starp 89 un 90 eiro atzīmēm. Tādējādi piecu gadu laikā to tirgus vērtība ir pieaugusi vairāk nekā par trešdaļu, līdz ar to katram ir iespēja izvērtēt, kāds ir bijis vidēja termiņa peļņas potenciāls.
Būtisks apsvērums tiem, kas savas ieguldījumu gaitas tikai uzsāk, ir iespēju apzināšana tepat Baltijas akciju tirgū. Darījumi Baltijas akciju tirgū ir ievērojami izdevīgāki, un atsevišķi tirgus dalībnieki par tiem prasa minimālo komisiju viena eiro apmērā vai vienā no augstāk pieminētajām bankām pat neiekasē vispār. Protams, tirgus aktivitāte šeit nav salīdzināma ar to, kāda ir Eiropas lielajos tirgos vai Volstrītā, taču būtu maldīgi uzskatīt, ka šeit nav peļņas iespēju.
Jāpiebilst, ka arī Baltijas uzņēmumu vidū ir tādi, kas regulāri izmaksā dividendes. Viens piemērs varētu būt Tallinas ūdensapgādes uzņēmums “Tallinna Vesi”. Informācija par laika periodu no 2015. gada liecina, ka šīs kompānijas akcionāri nevienu gadu nav palikuši bez dividendēm. Savukārt pēdējo piecu gadu maksājumos uzņēmuma dividenžu kopējais apmērs sasniedz 3,38 eiro par akciju. Tādējādi uz dividenžu rēķina vien kompānijas akcionārs šajā laikā ir guvis vairāk nekā 30% vērtu peļņu, jo pirms piecgades uzņēmuma akcijas cena biržā nedaudz pārsniedza 10 eiro. Tiesa, krietni vien sliktāk ir veicies ar akcijas cenas pieaugumu, to tirgus vērtība piektdien bija vien apmēram par 7% augstāka nekā pirms pieciem gadiem. Taču šis pieticīgais rādītājs ir saistīts ar pēdējā laikā notikušo visai straujo akciju cenas kritumu. Tas ir slikts kompānijas esošajiem akcionāriem, taču rada lielāku peļņas potenciālu tiem, kas par tādiem vēl tikai vēlas kļūt. Jāpiebilst, ka līdz ar augsto inflāciju arī uzņēmumu vērtība laika gaitā palielinās un dzīves dārdzības pieaugums, kas tagad tukšo patērētāju makus, ilgākā termiņā sola ieguvumus uzņēmuma kapitāla daļu īpašniekiem jeb akcionāriem.
