Kā jau bija prognozējams iepriekš, arī septembrī inflācija Latvijā ir turpinājusi virzību pretī nulles atzīmei, un visticamāk šāda virzība varētu saglabāties arī tuvāko dažu mēnešu laikā. Tas varētu notikt, neraugoties uz jauna militārā konflikta uzliesmojumu Tuvajos Austrumos, kam teorētiski būtu pamats ietekmēt naftas cenas. Taču šobrīd nav nekādu indikāciju par to, ka valstu ziņā konflikts varētu vērsties plašumā, tādējādi apdraudot melnā zelta piegādes, un kāpināt dzīves dārdzību.
Gada inflācija šā gada septembrī noslīdējusi līdz 3,3% salīdzinājumā ar 5,4% augustā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinājumam - pērn septembrī, kad patēriņa cenu skrējiens uzrādīja straujāko tempu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, gada inflācija sasniedza 22,2%.
Ja, rēķinot gada izteiksmē, vēl varam redzēt uz pēdējā laika fona samērā pieticīgu dzīves dārdzības pieaugumu, tad, rēķinot mēnešu izteiksmē, dzīve Latvijā kļūst aizvien lētāka. Septembrī pret augustu dzīve Latvijā kopumā kļuva par 0,4% lētāka, kas sekoja augustā fiksētajai 0,6% mēneša deflācijai. Vēl salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi Latvijā kopējais cenu līmenis saruka arī jūnijā, dzīvei salīdzinājumā ar maiju kļūstot par 1,4% lētākai. Tradicionāli augusts un septembris mēneša deflāciju piedzīvo saistībā ar sezonāliem faktoriem, kad tirgū ir ienākusi jaunā dārzeņu un augļu raža un kopumā šīs produkcijas cenas samazinās. Tomēr, ja ir runa par pārtiku šā gada septembrī, tad šoreiz cenu kritumu ir piedzīvojis visai plašs preču klāts. Tiesa, statistiķi to skaidro ar veikalu akcijām, kas norāda, ka attiecībā uz cenu līmeņa noteikšanu notiek sava veida “taustīšanās”, iespējams, tirgotājiem mēģinot noteikt cenu līmeni, kas ir atbilstošs patērētāju maksātspējai. Vienlaikus ir jāpiebilst, ka atsevišķās pārtikas preču grupās cenas ir visai būtiski palielinājušās. Piemēram, saldumiem tās mēneša laikā caurmērā pieaugušas par 10,2%. Līdz ar to, ka atsevišķās grupās cenu pieaugums ir pat ļoti būtisks, arī kopējais pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu līmeņa samazinājums salīdzinājumā ar augustu ir visai pieticīgs - vien 0,3%. Taču labā ziņa ir tā, ka cenu samazinājums ir vairāk skāris tās preču grupas, kuras lielāku īpatsvaru ieņem mazāk turīgās sabiedrības uztura grozā. Piemēram, maizei salīdzinājumā ar augustu cenas caurmērā samazinājās par 2%, bet miltiem un citiem graudaugu produktiem - par 3,1%, savukārt kartupeļiem cena sarukusi pat par 7,4%. Tiem, kam naudas mazāk, svarīgi ir tas, ka krītas arī atsevišķi ar komunālo sfēru saistītie maksājumi. Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis septembrī samazinājās par 5,5%. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-19,9%). Ar 1. septembri ir stājies spēkā elektroapgādes tarifa fiksētās maksas daļas samazinājums fiziskām personām par 60%. Lētāks bija cietais kurināmais, kanalizācijas pakalpojumi un ūdensapgāde. Savukārt dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, norāda statistiķi.
Viena no svarīgākajām patēriņa grupām, kas bremzēja inflācijas kritumu, bija degviela, kas sadārdzinājās līdz ar “melnā zelta” pirkšanas bumu pasaules preču biržas. To iepriekš veicināja atsevišķu lielo tirgus spēlētāju, piemēram, Saūda Arābijas un Krievijas, paziņojumi par ieguves apjomu samazināšanu tajā pašā laikā, kad pasaulē bija vērojams patēriņa pieaugums. Turklāt saistībā ar cerībām, ka ekonomika sāk atgūties, tie, kas iegulda preču biržās, labprāt pirka naftu. Tomēr iepriekšējās pāris nedēļās šis fosilais kurināmais biržās strauji kļuva lētāks, pieņemoties spēkā bažām, ka augsto procenta likmju ietekmē globālajai tautsaimniecībai var klāties grūtāk, nekā iepriekš varēja šķist. Augstas procentu likmes nozīmē mazāku interesi par mājokļiem, bet tas savukārt mazāk aktīvu celtniecības tehnikas darbošanos un būvmateriālu transportēšanu, kā arī nemetālisko minerālu iežu ieguves samazināšanos. Un tas ir tikai viens no posmiem globālā degvielas patēriņa kritumam. Tāpat var runāt par starptautiskās tirdzniecības kritumu un ar to saistīto mazāku kuģu pārvadājumu apjomu, un arī no tā izrietošu degvielas patēriņa samazinājumu. Tā vai citādi, kopš sava pēdējā laika lokālā maksimuma septembra beigās līdz pagājušajai piektdienai naftas cena saruka par 13-14%. Trauksmes sajūta, kas pasaules naftas tirgu piemeklēja saistībā ar teroristu uzbrukumu Izraēlai un iespējamu plašāku konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos, pirmdien līdz pēcpusdienai barelu melnā zelta sadārdzināja apmēram par trim procentiem.
Tomēr tirdzniecības gaita biržās vedina domāt, ka naftas cenas kāpums nebūs paliekošs. Jau dienas gaitā kāpums bija arī straujāks par iepriekšminētajiem 3%, un cenas stabilizēšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki nesaskata nopietnus draudus, ka konflikts varētu iet plašumā un ar naftas piegādēm varētu atgadīties kas slikts. Līdz ar to, raugoties no tirgus situācijas pirmdienas pievakarē, ir pamats domāt, ka melnais zelts atgriezīsies pie cenas samazinājuma un līdz ar to kritumam vajadzētu notikt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās. Tādējādi no pašreizējā skatu punkta šobrīd vairs nav nopietnu šķēršļu tam, lai gada izteiksmē inflācija turpinātu savu aizsākto kursu līdz patēriņa cenu pieaugumam nulles līmenī, bet pēc tam, iespējams, arī uz deflāciju.
