Raksta noslēguma daļa kur pieminēta Krievija un Ķīna balstās uz pieņēmumiem un nav izstrādāta . Nemēģinot izmantot šo valstu avotus ,bet tikai balsoties uz Pasaules Bankas statistiku ( WITS.worldbank.org) vispirms ir jāuzsver ,ka Ķīna pēc IKP rādītāja uz 1 iedzīvotāju ir apsteigusi Krieviju . Ķīnai šis skaitlis 2021.g. bija 12857$ ,Krievijai - 12583$ . Runāt par tirdzniecības apjomiem ir grūti ,jo Krievijas eksports bez naftas ,oglēm un gāzes atrodas 99 vietā pasaulē ,bet Ķīnai pirmajā vietā .Un rietumus satrauc fakts ,ka elektriskas iekārtas gadā tiek eksportētas par 804 miljardiem $ ,mašīnas un iekārtas par 492 miljardiem $ ,visa veida transportlīdzekļi par 109 miljardiem $ . Šobrīd uzmanības centrā izceltā melno metālu ,tērauda eksporta gada apjoms ir 8 Ķīnas eksporta pozīcija ar 85,4 miljardu $ gadā .Uzmanīgi analizējot situāciju pasaulē ,Ķīna uzskata ,ka Rietumu potenciāls ir ierobežots un šobrīd tā pieliek visus spēkus lai daudzveidotu savu klātesamību apmēram 130 mazāk attīstītās pasaules valstīs .
Rūpnieciskais pienesums var sarukt ! Rūpniecības pienesums š.g. II cet. ir 13,9% kopproduktā un ja vel var sarukt tad ir par ko domāt . Latvija šobrīd ir tipiska Pakalpojumu ekonomikas valsts . CSP tabula ziņo ,ka rūpniecībā nodarbināti ir 142684 cilvēki . pakalpojumu sfērā - 332866 cilvēki .Tabula KRE010m. rāda ,ka visu šo 2023 gadu nevienu mēnesi līdz oktobrim ekonomika nav darbojusies ar + zīmi , septembrī 96,2% pret pērnā gada septembri . Pakalpojumu sfēra izskatās nedaudz labāka ,jo septembrī tikai - 0,7 pret pērnā gada septembri . Tomēr no uzskaitītajam 30 apakšnozarēm 16 ir ar "-" zīmi , turklāt pret "telekomunikācijas " stāv mīnus 12,7 !!! Pamatproblēma tomēr ir ražīgums un te pievienotas vērtības izstrāde uz 1 nodarbināto ir drastiski atšķirīgi lielumi . Rūpniecībā - 34041 eiro gadā ,pakalpojumos - 23511 eiro . Visvairāk nodarbināto Latvijā ir Vairum un mazumtirdzniecībā - 146998 cilvēki , tur pievienotas vērtības izstrāde uz 1 nodarbināto ir 25424 eiro. un pavisam dīvaini ,ka profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi spēj izstrādāt 23530 eiro ,kas ir mazāk nekā lielveikalu kasieru un plauktos licēju devums !? Latvijas ekonomika ir ļoti saspringtas attīstības zonā ,jo balansē uz dziļākas krīzes zonas robežas un viena pati rūpniecība ar savu 13,9% pienesumu kopējā simtā ,situāciju var labot tikai par savu daļu ,bet ne kopumā .