Pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanās nemet līkumu arī mūsu valsts ražojošajam sektoram, kuram eksporta iespējas sarūk gan pārdotās produkcijas apjoma, gan cenu izteiksmē. Rezultātā saražotās produkcijas izlaide krītas, līdz ar to sarūk arī potenciālais apstrādes rūpniecības devums mūsu valsts kopējā tautsaimniecībā.
Līdz ar tautsaimniecības struktūras pakāpeniskām izmaiņām, kuras Latvijā notika pēc “trekno gadu” uz kredītiem balstītās patēriņa ekonomikas sabrukuma, par aizvien nozīmīgāku nozari mūsu valstī kļuva apstrādes rūpniecība jeb nozare, kas cilvēku prātos tradicionāli asociējas ar vārdiem “rūpniecība” vai “ražošana”. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka apstrādes rūpniecības radītā vērtība valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā iepriekšējos gados bija ap 14-15%, salīdzinot ar 10-11% tā dēvēto trekno gadu augstākajā punktā.
Pēdējā laika visaugstākais apstrādes rūpniecības pienesums ekonomikā tika fiksēts pagājušā gada otrajā ceturksnī, kad tas sasniedza 15,9%. Lai arī bija sācies Krievijas iebrukums Ukrainā un atsevišķas ar to saistītās konsekvences, piemēram, grūtības tikt pie izejvielām, jau sevi bija sākušas pieteikt, tomēr kopējais ekonomikas fons aizvien bija samērā labs. Sevišķi, ja raugās no kokapstrādātāju nozares viedokļa, kas varēja pretendēt uz daļu no kādreizējās Krievijas vai Baltkrievijas tirgus daļas Rietumos, kad pret šīm valstīm tika uzsāktas ekonomiskās sankcijas. Tomēr gan kara radītā ietekme, gan dažādu jau iepriekš uzkrātu globālu problēmu kokteilis aizvien izteiktāk noved pie tā, ka rūpniecības kopējais devums tautsaimniecībā sācis samazināties un šā gada otrajā ceturksnī IKP struktūrā veidoja vien 13,9%. Tiesa, vienlaikus šobrīd ir pamats domāt, ka minētā nozare no sava pjedestāla netiks gāzta, jo ar to par pirmo vietu konkurējošās tirdzniecības ekonomiskā nozīme arī ir samazinājusies. Mūsu valsts tautsaimniecībā sevi šobrīd ļoti labi piesaka komercpakalpojumi, kā arī informācijas un komunikāciju nozare, taču to īpatsvars IKP struktūrā vēl ne tuvu nav tāds, lai pēc radītās vērtības apsteigtu apstrādes rūpniecību vai tirdzniecību. Cita starpā jāpiebilst, ka arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare, gadiem ejot, kļūst aizvien vērtīgāka, taču arī par agrāru valsti Latvija nekļūst.
Raugoties uz to, kādas izmaiņas pēdējos mēnešos piedzīvo rūpniecības produkcijas izlaide un eksports, var izteikt pieļāvumu, ka arī šā gada trešajā ceturksnī apstrādes rūpniecības devums IKP ir samazinājies. Izklausās pēc sausas statistikas, taču patiesībā aiz šī procesa ir mājsaimniecības, kuru ienākumi samazinās vai drīzumā vēl varētu samazināties. Tas sevišķi attiecas uz reģionu iedzīvotājiem, kur vietējā ekonomikā ir visai liela kokapstrādes nozīme, piemēram, Vidzemē. Ja kovida pandēmijas laikā Latvijas rūpniecības struktūra un eksporta portfelis bija labvēlīgi vieglai krīzes pārdzīvošanai, tad, ceļoties procentu likmēm, aina ir pavisam cita aina. Kovida laikos ekonomika Eiropā tika stutēta ar dažādiem būvniecības stimuliem, ļaujot Latvijas lielākajai apstrādes rūpniecības nozarei - kokapstrādei - strādāt ar daudz lielāku vērienu nekā iepriekš. Tas pats attiecās uz metālu konstrukciju ražotājiem un nemetālisko minerālu ražošanu, ko mēdz dēvēt arī par būvmateriālu rūpniecību. Tagad, kad aizņemšanās ir kļuvusi dārgāka, celtniecība likumsakarīgi stagnē, tādējādi minētās nozares nonākušas pie ražošanas apjomu krituma. Lielākā no nozarēm - kokapstrāde - šā gada astoņos mēnešos ir saražojusi par 10,3% mazāk produkcijas vienību nekā atbilstošā laika periodā pērn. Savukārt nemetālisko minerālu ražošanā (ceturtā lielākā apstrādes rūpniecības nozare) kritums sasniedz pat 18,8%. Skaitļi nav nekādi mazie un rada ne tikai zināmu trauksmes izjūtu, bet visai lielu pārliecību, ka ražošanas apjomu samazināšanās rezultēsies arī straujākā ekonomikas kritumā, nekā esam piedzīvojuši līdz šim. Attiecībā uz abām nozarēm labā ziņa ir tā, ka pēdējie dati par šā gada augustu liecina, ka salīdzinājumā ar vidējo gada astoņu mēnešu rādītāju situācija nav pasliktinājusies un krituma tempi ir mazāki nekā astoņos mēnešos kopumā.
Tomēr arī nekādai svinēšanai nav pamata, jo redzams, ka ekonomika eksporta tirgos ir tendēta doties pretī aizvien lielākam kritumam, ko izraisa aizvien dārgākie kredīti saistībā ar centrālo banku celtajām procentu likmēm. Par to, ka patērētāji kļūst mazāk aktīvi, liecina aizvien lielāks kritums mēbeļu ražošanā. Šajā nozarē gada astoņos mēnešos pret atbilstošu periodu pērn ražošana samazinājusies par 18,5%, bet tieši augustā - par 21,3%. Vienlaikus ir nozares, kur situācija ir tendēta uzlaboties. Piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā augustā pret pagājušā gada astoto mēnesi ir 26% vērts ražošanas kāpums, kamēr gada astoņos mēnešos kopā ir bijis 6,6% vērts kritums. Tāpat iekārtu, mehānismu un darbmašīnu ražošana augustā gada izteiksmē piedzīvojusi solīdu kāpumu, apjomiem gada izteiksmē palielinoties par 10,6%, kamēr astoņos mēnešos kopā pret šo periodu pērn ir saražots par 3,2% vairāk. Komentējot kopējo dinamiku, var teikt, ka salīdzinoši labi klājas daļai mašīnbūves, elektronikas un datoru ražošanai, kamēr sliktāk nozarēm, kuru produkcijas noiets ir saistīts ar lielu patērētāju aktivitāti un/vai gatavību uzņemties būtiskas ilgtermiņa saistības, proti, mājokļu un to iekārtojuma, kā arī auto iegādi. Tādējādi, kā jau minēts, zaudētāju vidū ir kokrūpniecība, mēbeļu rūpniecība, būvmateriālu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Pēdējai, kas iepriekš bija visai strauji augoša, gada astoņos mēnešos produkcijas izlaide kritusies par 10,1 procentu.
Kopējā bilance vēsta, ka gada astoņos mēnešos apstrādes rūpniecībā kopā ir saražots par 5,9% mazāk nekā pērn atbilstošā laika periodā. Šāds samazinājums ir ievērojami lielāks par kopējo ekonomikas kritumu. Šobrīd vēl nav zināma informācija par kopējo tautsaimniecības sniegumu gada trešajā ceturksnī, taču diezin vai salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni kritums būs lielāks par procentu. Skaidrs ir vienīgi tas, ka tieši grūtības realizēt saražoto produkciju būs viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijas tautsaimniecība saraujas. Šajā ziņā neko labu nesola arī turpmākie ceturkšņi, un tam par iemeslu ir kopējās starptautiskās tirdzniecības bremzēšanās. Šajā ziņā labs uzskates indikators ir Ķīnas eksporta dati.
Gadu desmitiem šīs valsts ekonomiskā izaugsme balstījās tieši uz savas produkcijas pārdošanu ārzemēs, taču šā gada septembrī eksports ir bijis par 6,2% mazāks nekā pērn gada devītajā mēnesī, liecina “Tradingeconomics.com” apkopotie dati. Jāpiebilst, ka būtisks samazinājums bijis tieši uz rietumvalstu tautsaimniecībām, kas ir galvenās globālā pieprasījuma radītājas. Tā, piemēram, uz ASV eksports gada izteiksmē bija krities par 9,3%, bet uz Eiropas Savienības valstīm - par 11,6%. Tikmēr eksports uz Krieviju pieaudzis par 21%. Tas vedina domāt, ka, kamēr Rietumi pret mūsu austrumu kaimiņvalsti cenšas pieturēties pie sankciju politikas, tās apgādi veic Ķīna. Tiesa, nav zināms, cik ilgi tas spēs balstīs Ķīnas tautsaimniecību, jo Krievijas finansiālā kapacitāte pamazām kļūst aizvien vājāka. Taču, atgriežoties pie globālās situācijas, ir jārēķinās, ka nākamie ceturkšņi mūsu valsts rūpniecībai var būt grūtāki par iepriekšējiem, un tas diemžēl var nozīmēt, ka mūsu valstī ienākošā naudas plūsma kļūs pieticīgāka nekā līdz šim.
