Kaut gan patlaban valsts budžeta pieņemšanas gaitā publiskajā telpā valda zināms klusums, tomēr tas nenozīmē, ka ar tā pieņemšanas gaitu un potenciālo naudas sadalījumu visi būtu apmierināti. No uzņēmēju organizācijām gadu no gada dzirdami kritiski viedokļi, ka plānotais valsts budžets nav īsti vērsts uz attīstības nodrošināšanu.
Līdzīgs viedoklis izskan arī šogad attiecībā uz nākamā gada budžeta veidošanu, jo tas nav veicinošs Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumam, piemēram, kaut vai tāpēc, ka neatrisina sasāpējušos jautājumus attiecībā uz darbaspēka nodokļiem vai nodokļiem mazajai uzņēmējdarbībai.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) “Neatkarīgajai” norādīja, ka nākamā gada budžets nav vērsts uz attīstību. Organizācijas ieskatā tajā ir ieplānots nodokļu ieņēmumu palielinājums no atsevišķām nozarēm, bet nav paredzētas nekādas fundamentālas un kvalitatīvas izmaiņas, kas veicinātu ekonomikas attīstību un transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību. “Nedrīkstam aizmirst par administratīvā sloga mazināšanu un nodokļu sistēmas vienkāršošanu, kas visām pusēm varētu dot izdevumu ietaupījumu un ienākumu palielināšanos. Budžeta kontekstā ir būtiski vērtēt, kas ar konkrētiem izdevumiem tiek sasniegts un kā visefektīvāk izmantot budžeta ieņēmumus,” norāda uzņēmēju organizācija. Gan LDDK, gan cita uzņēmēju organizācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību uz Latvijas ekonomiskās vides un nodokļu jomas nekonkurētspēju starptautiskajā arēnā.
“Tieši nodokļu politikas kontekstā jau vairākus gadus uzsveram Latvijas darba devēju nekonkurētspēju attiecībā uz augstajām darbaspēka nodokļu likmēm, kā arī saistītajām izmaksām par darbnespējas lapām un virsstundām. Tāpat gana daudz esam sprieduši par ērti lietojamu mazā biznesa nodokļu režīmu, kura galvenie ieguvumi būtu ēnu ekonomikas mazināšana un nelielas saimnieciskās rosības veicināšana. Vienlaikus nedrīkst veltīt nodokļu saistību izpildei veltāmo laiku, vienkāršojot nodokļu administrēšanas sistēmu, kas ir būtisks Latvijas izaicinājums,” uz trūkumiem norāda LTRK valdes loceklis un politikas daļas direktors Jānis Lielpēteris.
LDDK “Neatkarīgajai” norāda uz to, ka valstij jādomā, kā veicināt ekonomikas apjomu, jo šobrīd uzņēmējdarbības vides indeksos turpinām zaudēt pozīcija. Piemēram, “The Economist Intelligence Unit “Business environment report 2023”” Latvijai kritums par sešām pozīcijām. Tāpat arī 11. oktobrī notikušajā Valsts kancelejas prezentācijā par Nacionālā attīstības plāna progresu secināts, ka būtiskas problēmas redzamas rīcības virziena “Kapitāls un uzņēmējdarbības vide” mērķu sasniegšanā. Konkurētspējas kontekstā kritiska situācija ar joprojām zemo finansējumu pētniecībai un attīstībai, kas ir acīmredzams kavēklis produktivitātes un IKP kāpumam. Piemēram, Latvijas Stividorkompāniju asociācija, kas ir LDDK biedrs, secina, ka 2023. gada 26. septembrī valdības atbalstītie Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026. gadam ir balstīti uz nodokļu palielinājumiem, kas samazinās ekonomisko aktivitāti un novedīs pie ostu nozares nozīmīgiem un eksistenciāliem sarežģījumiem. Savukārt, ja runa ir par konkrētiem priekšlikumiem, tad LDDK ir ilgstoši un dažādos formātos aicinājusi pārskatīt darbaspēka nodokļus, lai tie būtu konkurētspējīgi vismaz Baltijas līmenī. Tas paredz gan darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, gan vienkāršošanu, atsakoties no diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma un pārejot uz fiksētu. “Par to tika spriests arī Nodokļu pamatnostādņu darba grupā - diemžēl ne pie kāda risinājuma nenonāca, un viss saglabājas pa vecam. Turpinām zaudēt laiku. Jo ilgāk šādas izmaiņas atliek, jo dārgāk tās izmaksā labot vēlāk,” brīdina LDDK.
Komentējot nākamā gada budžeta prioritāšu izvēli - iekšējo un ārējo drošību, veselību un izglītību, J. Lielpēteris piekrīt, ka minēto jautājumu noteikšana par prioritāti ir svarīga, tomēr LTRK vēl aizvien cenšas atgādināt par neapstrīdamu principu - lielāka aktivitāte ekonomikā radītu lielākus nodokļu ieņēmumus, kuri varētu nodrošināt vajadzīgo finansējumu dažādām valsts budžeta tēriņu pozīcijām. “Šādā kontekstā ir divi būtiskākie virzieni - gan iekšējo, gan ārējo investīciju piesaiste, gan eksporta kāpināšana. Šajās jomās īpašus uzlabojumus šobrīd nepamanām,” vērtē LTRK vadības pārstāvis. Viņš norāda arī uz birokrātijas faktoru. Proti, ja biznesa vidē ir pārāk daudz dažādu šķēršļu vai nenoteiktības, ekonomiskā attīstība neīstenojas pilnā tās potenciālā. Šajā ziņā J. Lielpēteris norāda uz šā gada vasarā Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas nodaļas vadītājs Mortena Hansens veiktajiem aprēķiniem, ka gadījumā, ja Latvija būtu sekojusi Lietuvas izaugsmes tempam, nodokļu ieņēmumi Latvijā būtu par aptuveni 3,2 miljardiem lielāki. “Šajā kontekstā no valsts īstenotās politikas viedokļa jādomā nevis par kādiem atbalsta maksājumiem uzņēmējiem, bet tādu valsts politiku, kas sekmē uzņēmēju iekšējās un ārējās investīcijas, kā arī nepagurstoši sekmē Latvijas uzņēmēju veiksmes eksporta tirgos,” secina LTRK pārstāvis. LDDK atgādina, ka pēdējos gados ir bijušas problēmas ar dažādiem investīciju projektiem, kuros būtu izmantojams ES finansējums, taču to īstenošana kavējas dažādu birokrātisku un administratīvu šķēršļu dēļ. Organizācijas skatījumā valstij pēc iespējas būtu jāveicina, lai šādi projekti tiktu savlaicīgi īstenoti. Vienlaikus tiek atgādināts, ka investīciju apjoms ir svarīgs, taču būtiskāk ir tas, kur investīcijas tiek ieguldītas, vai publiskajās ēkās, būvēs, vai, piemēram, inovācijās, zinātnē, jaunu tirgu apgūšanā.
