Inflācijai samazinoties, mājsaimniecību izaicinājumi aizvien saglabājas, taču situācija vairs nav tik slikta kā pērngad, kad vien reto pārtikas produktu par nopelnīto algu varēja nopirkt vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar inflācijas mazināšanos, bet atsevišķās preču grupās pat cenas samazināšanos un vienlaikus notiekošo algu kāpumu situācija ir ievērojami uzlabojusies. Vēl pozitīva ziņa ir tā, ka, raugoties ilgtermiņā, strādājošā iespējas attiecībā uz pārtikas preču iegādi kopumā ir būtiski pieaugušas.
Lai noskaidrotu, kā mainījies strādājošā iedzīvotāja pirktspējas līmenis attiecībā uz pārtikas preču iegādi, “Neatkarīgā” izrēķināja, cik daudz noteikta produkta par esošajām cenām mazumtirdzniecībā iespējams iegādāties par vidējo mūsu valstī fiksēto neto darba samaksu, tādējādi cenšoties noteikt strādājošā pirktspējas līmeni. Situācijas izpētei tika izmantoti 15 Latvijas patēriņam samērā raksturīgi produkti. Par atskaites punktu tika ņemts šā gada jūnijs, kas ir pēdējais mēnesis, par kuru patlaban ir pieejami vidējās darba samaksas dati Latvijā.
Varētu šķist neticami, taču vairumu no aplūkotajiem produktiem, proti, 9 no 15, šā gada jūnijā varēja nopirkt vairāk nekā atbilstošā mēnesī pagājušajā gadā. Visstraujāk strādājošā pirktspēja ir pieaugusi attiecībā uz sviestu un vistas fileju - attiecīgi šā gada jūnijā par vidējo algu varēja nopirkt par 21,6% vairāk sviesta un 16,7% vairāk vistas filejas nekā pērn atbilstošā laika periodā. Latvijas vidējā “uz rokas” saņemtā alga bija 98,7 kg sviesta un 161,1 kg vistas filejas vērta. Gada laikā salīdzinoši daudz, vairāk par 9% palielinājušās strādājošā iespējas piegādāties pienu un kviešu miltus, šiem rādītājiem absolūtos skaitļos sasniedzot attiecīgi 932,2 litrus piena un 805,7 kg kviešu miltu. Par jūnijā saņemto vidējo neto atalgojumu - 1128 eiro - varēja nopirkt 1446 kg kartupeļu, kas būtu par 7,2% vairāk nekā pērn tajā pašā mēnesī. Diezgan līdzīgi (par 7%) strādājošo pirktspēja pieaugusi arī attiecībā uz skābo krējumu. Vienlaikus pirktspējas līmenis ir palielinājies arī attiecībā uz rīsiem, auzu pārslām un biezpienu. Savukārt visbūtiskākais pirktspējas kritums ir attiecībā uz baltmaizi un rudzu maizi. Šeit pirktspējas līmenis gada laikā ir krities attiecīgi par 19,8% un 13,6% līdz 381,1 un 378,5 kg. Vienlaikus strādājošo pirktspēja ir kritusies attiecībā uz olām, sieru, liellopu gaļu ar kaulu un cūkgaļu bez kaula.
“Neatkarīgās” veiktie pirktspējas salīdzinājumi ilgtermiņā, par atskaites punktu ņemot 11 un 16 gadu laika periodus, neapstiprina nereti izskanošos apgalvojumus, ka mūsu valstī dzīve iet uz leju. Šie skaitļi gan nav sevišķi apaļi, taču tiem ir visai būtiska nozīme tieši cenu kontekstā uz tā brīža ekonomisko norišu fona. 2012. gads kā atskaites punkts ir izvēlēts saistībā ar ekonomikas atgūšanos no finanšu krīzes un tāpēc, ka 2010 un 2011. gadā ASV centrālā banka īstenoja plašu ekonomikas stimulēšanas programmu. Tās laikā pasaules preču biržās ieplūda ļoti liela naudas masa, izraisot strauju izejvielu cenu palielināšanos, kas atspoguļojās strauji kāpjošā inflācijā arī Latvijā, kas būtiski palielināja preču cenas arī mūsu valsts veikalu plauktos. Šis inflācijas “palēciens” mūsu valsts veikalu cenās vislabāk izpaudās tieši 2012. gadā. Turklāt 10 gadu periods kā atskaites punkts var īsti nederēt, jo tad, lai varētu labāk izpildīt Māstrihtas inflācijas kritērijus, Latvijas valdība samazināja pievienotās vērtības nodokļa likmi, tādējādi veicinot Latvijā deflaciozu tendenču rašanos. Savukārt 2007. gads ir ņemts kā atskaites punkts “trekno gadu” uzdzīvei un augošajām preču cenām. Salīdzinājumā ar to strādājošā pirktspēja kopumā ir pieaugusi. Te gan dati norāda uz dažiem izņēmumiem. Viens no tiem - 2007. gada jūnijā par vienu strādājošā vidējo mēnešalgu varēja iegādāties 105,9 kg sviesta, pretstatā 98,7 kg šīs piena taukvielas šā gada attiecīgajā mēnesī. Tas gan vairāk ir saistīts ar faktu, ka toreiz sviests maksāja gandrīz trīs reizes lētāk nekā patlaban, ne tik daudz ar labklājības pieauguma trūkumu, lai gan, protams, arī atalgojumiem Latvijā nekaitētu būt krietni augstākiem. Salīdzinot ar 2007. gada jūniju, vidējā strādājošā pirktspēja kritusies arī attiecībā uz kviešu miltiem, auzu pārslām un rudzu maizi. Tajā pašā laikā iespēja nopirkt cūkgaļu augusi gandrīz divas reizes. Šogad jūnijā vidējā darba samaksa bijusi 173,3 cūkgaļas bez kaula kilogramus vērta salīdzinājumā ar 95,4 kg 16 gadu senā pagātnē. Savukārt iespējas nopirkt pienu ir augušas vairāk nekā par trešdaļu jeb 37,4% līdz 932,2 litriem. Salīdzinājumā ar 2012. gadu strādājošo pirktspēja ir pieaugusi visiem apskatītajiem produktiem. Visstraujāk - turpat par 70% - kopš tā laika ir pieaugušas iespējas nopirkt vistas fileju. Par vairāk nekā 50% pieaugušas iespējas iegādāties pienu un cūkgaļu, savukārt produktu grupā, kur strādājošā pirktspēja augusi vairāk nekā par 40%, ir arī olas, sviests un biezpiens.
