Ekonomika

Neraugoties uz to, ka lejupslīde Latvijas ekonomikā jau varētu būt sākusies, mūsu valsts darba tirgus ir spējis demonstrēt strādājošo pieprasījuma pieaugumu, kā rezultātā bezdarba līmenis Latvijā ir krities līdz savam zemākajam punktam kopš tā dēvētajiem treknajiem gadiem šī gadsimta pirmajā desmitgadē. Maijā un jūnijā Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais bezdarba līmenis sasniedzis 5,6%, liecina organizācijas publiskoties dati.

Ja vīrietis sasniedzis pensionēšanās vecumu, tad viņa vidējais mūža ilgums kā pilntiesīgam pensionāram būs vidēji četrpadsmit gadu. Sieviešu vidējais mūža ilgums pensionējoties patiešām ir garāks – gandrīz divdesmit gadu, bet arī sieviešu paredzamais vidējais mūža ilgums ir lielāks nekā vīriešiem, un tam ir virkne izskaidrojumu.

Eiropas Savienības (ES) varenākās ekonomikas un vienas no galvenajām Latvijas eksporta noieta valstīm – Vācijas – pasaulslavenā rūpniecība un visa tautsaimniecība kopumā stagnē. Un runa nav tikai par diviem ceturkšņiem pērnā gada beigās un šī gada sākumā, kad Vācijas ekonomika pat saruka. Problēmas ir daudz dziļākas, strukturāla rakstura, kurām pagales piemetis gan enerģijas cenu pieaugums, gan arī Vācijas konsekventi īstenotais "zaļais kurss".

Lielveikali ir lieli, un pārtikai cenas ir tikpat lielas. Pašreizējā situācija ar pārtikas preču cenām lielveikalos ir skumīga – mēs barojam svešos, kuri turklāt izmanto savu monopola, dupola, tripola stāvokli. Lielveikali pārsvarā pieder lietuviešu, skandināvu, vācu oligarhiem. Hiperlēto saldētu nagetu veikalos jaušama arī Krievijas smaka.

Nevienam nav noslēpums, ka pēdējais gads prasījis lielus finansiālos izaicinājumus mājsaimniecībām, kas ļoti bieži bijušas spiestas ievērojami samazināt patēriņu pat ikdienā nepieciešamajām lietām. To, ka situācija, maigi sakot, ir ļoti nepatīkama, apliecina arī “Neatkarīgās” veiktie aprēķini par strādājošo iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes informāciju par vidējo neto darba samaksu un konkrētu preču vai pakalpojumu cenām.

Atziņas, ka Latvijā pārtikas cenas ir par augstu, un attiecīgi vainīgā meklējumi jau ir kļuvušas par visaptverošām tēmām Latvijas sabiedrības diskusiju telpā. Un, lai gan pēdējos mēnešos pārtikas cenas sāk uzrādīt ievirzi uz pieticīgu samazinājumu, vienlaikus ir diezgan ticams, ka ilgstošs un būtisks pārtikas cenu kritums nav gaidāms.

Zviedriem piederošās “Swedbank” un “SEB banka” ir pirmās no lielajām Latvijas komercbankām, kas nākušas klajā ar saviem pusgada darbības rādītājiem. Tos varētu dēvēt par izciliem, lai gan šis vārds nav īpaši piemērots, ņemot vērā, ka tā nākusi uz Latvijas kredītņēmēju maksājumu strauja pieauguma rēķina, efektīvi apliekot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar pamatīgu “privāto nodokli”.

Krievijas izstāšanās no tā sauktā Melnās jūras graudu darījuma pagaidām nav būtiski sabojājusi dzīvi labības patērētājiem, jo pašreizējo cenu pieaugumu var vērtēt kā tīri simbolisku. Tas nozīmē, ka tirgus saskata alternatīvas arī tādai iespējai, ja Ukrainas graudus pa Melno jūru vairs nebūs iespējams piegādāt.

Gāze “cenšas” kļūt aizvien lētāka, tādējādi nākamajā apkures sezonā Latvijas iedzīvotājiem solot krietni priecīgāku gaisotni nekā iepriekšējā. Turpinoties lielākām pārdošanas aktivitātēm, nekā pircēji gatavi iegādāties, līdz pagājušās nedēļas beigām turpināja samazināties gāzes kontraktu cena Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” ,“zilā kurināmā” cenai tur nokrītot zem 26 eiro atzīmes par megavatstundu.

Samazinoties šaubām par to, ka pasaules ekonomika varētu tikt ierauta lejupslīdē, iespējams, pat neizpaliekot jaunai krīzei, likumsakarīgs kļūst jautājums, cik lielas būs mūsu valsts ekonomiskās un finanšu nedienas. Raugoties no pašreizējā skatu punkta, ir pamats domāt, ka ekonomiskos satricinājumus, ja tādi tuvākajā laikā būs, Latvija varētu pārciest ievērojami vieglāk nekā 2008. gadā. Toreiz finanšu krīzes dēļ gadu gaitā Latviju bija spiesti pamest pat vairāki simti tūkstošu strādājošo. Pamats viedoklim, ka šoreiz būs vieglāk, skaidrojams gan ar ekonomikas struktūras maiņu, gan arī statistiku par mūsu valsts iedzīvotāju finansēm.

Dažāda ekonomikas struktūra un radītā vērtība Latvijas reģionos veido ievērojamas algu atšķirības, līdz ar to arī kardinālus kopējās labklājības kontrastus. Visai maz cerību, ka tuvākajos gadu desmitos šajā ziņā varētu notikt kardinālas pārmaiņas. Šobrīd vidējā alga Latgalē par trešdaļu zemāka nekā Rīgā, un cerību uz izlīdzināšanos tuvākajā laikā tikpat kā nav.

Patēriņa cenu pārmaiņu tempi Latvijā pēdējā laikā vairāk līdzinās biržu indeksu dinamikai un norāda uz krasām pārmaiņām ekonomikā. Tiesa gan, šķiet, ka šīs pārmaiņas patlaban nav labu vēstošas, bet tieši pretēji. Tādēļ, iespējams, jau šobrīd piedzīvojam būtisku valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. To īsti vēl neizjūtam, pateicoties vasaras atvaļinājumu laikam, kad ekonomikas vizuālie vaibsti (rindas darba biržās, tukšākas veikalu autostāvvietas utt.) nav tik pamanāmi kā rudenī vai ziemā.

Latvijas ārējās tirdzniecības dati par šā gada maiju nebūt nav iepriecinoši, sevišķi sadaļā, kas norāda uz no valsts izvesto preču apjomu pārmaiņām. Preču eksports šā gada piektajā mēnesī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu naudas izteiksmē ir krities par 15,1% līdz nedaudz vairāk kā 1,5 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomistu solītais un pircēju ilgi gaidītais brīdis ir klāt, gada inflācijas rādītājs beidzot samazinājies līdz viencipara skaitlim, kas nebija piedzīvots kopš pagājušā gada februāra. Turklāt samazinājuma temps ir bijis visnotaļ straujš, kas nozīmē, ka diezgan daudzos aspektos dzīve jūnijā ir kļuvusi pamanāmi lētāka nekā maijā. Par to liecina arī visai iespaidīgā mēneša deflācija, cenām jūnijā salīdzinājumā ar maiju krītoties par 1,4%. Tikmēr gada inflācija ir noslīdējusi diezgan iespaidīgā tempā, sarūkot no 12,1% maijā līdz 7,9% jūnijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Aplūkojot Latvijas ekonomikas nozares, kur ir vislielākais un mazākais bruto algu virs 2000 eiro saņēmēju īpatsvars, priekšgalā atrodas finanšu pakalpojumu nozare, savukārt mazākais šādu algu saņēmēju skaits ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē. Tiesa, ir jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļautas dzeramnaudas un līdzīga rakstura maksājumi. Vēl ar atalgojumiem saistītā informācija norāda uz to, ka lielās algas nav tikai deputātiem un līdzīga kalibra uz nodokļu maksātāju rēķina dzīvojošām valsts pamanāmākajām amatpersonām. Tāpat labāk atalgoto nozaru tops var sniegt zināmu ieskatu jauniešiem, izvēloties, kādu arodu apgūt, lai savu izglītību pakārtotu potenciāli augstākam atalgojuma līmenim nākotnē.

Elektrības cenu samazināšanās divas reizes NordPool biržā samazinājusi elektrības izmaksu komponenti elektrības rēķinā par pāris eiro, bet toties paaugstinājusi elektrības piegādes tarifus un tādējādi rēķinu summu par pāris desmitiem eiro mēnesī.

Enerģētisko resursu cenas biržās ir strauji samazinājušās, gāze maksā lētāk nekā pirms kara sākšanās Ukrainā, lētāka kļuvusi arī degviela, un ļaudis steidz izmantot iespēju mazgāt veļu stundās, kad elektrība ir par velti. Tomēr inflācijas rādītāji vēl aizvien ir ļoti augsti. Lai arī cenu pieauguma tempi ir lēnāki nekā pagājušajā gadā, tie, visticamāk, aizvien apsteidz algu pieaugumu. Rodas aizvien vairāk jautājumu par to, kāpēc inflācija nekrīt tik strauji cik vajadzētu un vai tas nedraud ar tālejošām nepatikšanām arī ekonomikas attīstībai.

Cik maksā vislētākie dzīvokļi Baltijas valstīs, un kur tieši tos var iegādāties? Šo jautājumu pētīja portāls “Rus.nra.lv”.

Vasaras Eiropā kļūst karstākas, un ne jau tikai klimata pārmaiņu dēļ. Eiropas Centrālā banka agresīvi cīnās pret inflāciju, paaugstinot procentu likmes līdz 25 gadu augstākajam līmenim, kam seko hipotekāro un līzinga maksājumu palielināšanās Latvijas iedzīvotājiem.

Informācija par digitālā eiro parādīšanos daļā sabiedrības ir saistīta ar neuzticību un pat atsevišķām sazvērestības teorijām, tomēr kaislībām nav vērts ļauties, jo mūsu ikdienas solī nekādas būtiskas pārmaiņas nav gaidāmas. Cilvēku dabiskā aizsargreakcija ir skeptiski izturēties vai pat baidīties no nezināmā. Taču pretēji domugraudiem par digitālo verdzību un varbūtējām bažām par esošo maksājumu līdzekļu likvidēšanu “jaunā nauda” būšot tikai esošās valūtas papildinājums, nevis aizstājējs. Turklāt, kā “Neatkarīgajai” teica Latvijas Bankā, digitālā eiro ideja ir vien izvērtēšanas procesā, kas nozīmē, ka tā nav “iecirsta akmenī”.

Par to, ka Latvijas ekonomikai iet ne visai labi, var pārliecināties, kaut vai paskatoties uz veikalu cenrāžiem. Riski, ar kuriem saskaras mūsu valsts, ir detalizēti aprakstīti Latvijas Bankas “Finanšu stabilitātes pārskatā 2022”.

Latvijai pietrūkst efektivitātes gan valdībā, gan uzņēmējdarbības vidē, secināms no Pasaules konkurētspējas centra IMD šonedēļ publiskotā konkurētspējas reitinga.