Ekonomika

Tas, kā Latvijas iedzīvotāji turpina izdzīvot pašreizējās dārdzības apstākļos, nebeidz pārsteigt. Ir sen zināms, ka daudzi mūsu privātā sektora darba devēji nav nekādi eņģeļi, taču fakts, ka kopējā situācija atalgojuma jomā ir tik bēdīga, rada atbildes uz jautājumiem, kādēļ mūsu valsts iekšējais patēriņš ir kopumā tik vājš, kādēļ bankām trūkst maksātspējīgu kredītņēmēju. Tā ir arī atbilde, kāpēc pārtikas tirdzniecība, kas tradicionāli ir visai noturīga pret ekonomiskajiem satricinājumiem, lielās inflācijas iespaidā gada laikā var piedzīvot pat 6–7% vērtu kritumu brīdī, kad valsts iedzīvotāju skaits pat ir pieaudzis.

Neraugoties uz to, ka mūsu valsts ekonomikai šā gada pirmajā ceturksnī bija izdevies izvairīties no krituma un pat varēja rasties samērā optimistiski priekšstati par norisēm arī tālākajos ceturkšņos, nule kā publicētie dati par rūpniecības attīstību maijā liek domāt, ka gada otrajā ceturksnī izaugsmes izpalikusi un valsts tautsaimniecība dodas lejupslīdē. Tiesa gan, krituma apmēri pagaidām varētu būt nelieli un nav pamata piesaukt tūlītēju krīzes atnākšanu.

Ar ekonomisko procesu analīzi nodarbinātā Latvijas Banka (LB) un nekustamo īpašumu tirdzniecības bizness pamanījuši cilvēku caurmēra maksātspējas samazināšanās pazīmes un dod padomus, kā sagatavoties nākamajai apkures sezonai.

Pēdējais gads Latvijas un citu Eiropas valstu patērētājiem nesis vienu pārbaudījumu pēc otra, raizes sagādājot gan augstajām energoresursu cenām, gan lielajai inflācijai kopumā, gan arī centrālo banku procentu likmju celšanas kampaņām, kas ievērojami, pat vairākos simtos eiro ir sadārdzinājušas ikmēneša kredītu maksājumus par nekustamo īpašumu.

Lai arī atsevišķās ekonomikas jomās jūnijā noskaņojums ir nedaudz labāks, tas pamatā ir saistīts ar sezonālo faktoru iedarbību un kopumā biznesa perspektīvu vērtējums ir diezgan padrūms. Turklāt iespējams, ka nākamajos mēnešos tas pasliktināsies vēl vairāk.

Eiropas Centrālās bankas pēdējā gada laikā veiktais procentu likmju kāpums, sadārdzinot aizdevumus, varētu būt nodarījis lielu postu mājsaimniecību budžetiem un var krietni iedragāt nākotnes ekonomiskās izaugsmes tempus. Tomēr ļoti bieži ekonomikas procesu kontekstā notiekošais nav vērtējams kā tikai labs vai slikts. Tā noticis arī šajā gadījumā, jo pavērušās plašākas iespējas drošākiem ieguldījumiem, turklāt tādiem, kuru atdeve ilgtermiņā var apsteigt inflācijas rādītājus.

Visai reti gadās situācijas, kad ekonomikas procesu kontekstā var priecāties par izaugsmi, kas mērāma ar negatīvu skaitli. Tomēr attiecībā uz Latvijas mazumtirdzniecības nozari patlaban ir izveidojusies tieši šāda situācija. Nozare kopumā strādā ar nelieliem mīnusiem, taču varam priecāties par to, ka nav vēl sliktāk.

Ierēdņi pēc iespējas lēnāk pilda Ostu likumā noteikto Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidāciju, bet Satversmes tiesa vēl lēnāk pārbauda Ostu likuma likumību.

Lai arī gribētos runāt, ka sabalansētā tautsaimniecībā visam būtu jānotiek tandēmā, par mūsu valsts uzņēmēju apetīti dažādās nozarēs to diemžēl nevaram teikt. Lai arī publiski nav pieejami dati par to, kurš mazumtirgotājs un cik lielus uzcenojumus piemēro konkrētai precei, aizvien vairāk šķiet, ka gan atsevišķu lauksaimniecības organizāciju sūdzības, gan arī zemkopības ministra neapmierinātība ar tirgotāju uzcenojumiem ir visai pamatota.

Pēc kara sākuma Rīgā tika atvērti vairāki jauni restorāni un viens bārs, un visiem tiem ir tāds vai citāds sakars ar Ukrainu. Ukraiņu virtuve kļūst par aktuālu tendenci. Cik ienesīgs ir šāds bizness un kāds tas būs pēc kara, pētīja “rus.nra.lv”.

Mainoties laikiem, ir mainījušies arī vasaras saulgriežu svinēšanas tikumi, un, ja kādreiz varēja šķist, ka svinēšana bez alus un siera nav īsti iedomājama, tad tagad skatījums ir daudz demokrātiskāks. To nosaka ne tikai globalizācija, bet arī meteoroloģiskie faktori.

Mirkli pirms 1. jūlijā noteiktā elektroapgādes tarifu pieauguma Saeimas deputāti pamanīja, ka šis pieaugums būs tikai ieskriešanās vai iesildīšanās vēl augstākam pieaugumam jau pēc pāris gadiem.

Aizvien augstā inflācija pagājušajā nedēļā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) lika nākt klajā ar vēl vienu paziņojumu par bāzes procentu likmes celšanu, to kāpinot par 0,25% līdz 4% līmenim. Šis likmju kāpums tiek motivēts ar nepieciešamību ierobežot kreditēšanu, tā slāpējot patēriņa pieaugumu un šī lielā patēriņa veicināto inflāciju. Lai arī likme ir nonākusi jaunā augstākajā punktā kopš “treknajiem gadiem”, jau tagad analītiķu vidē tiek spriests, ka šis nebūs pēdējais procentu likmju celšanas piegājiens un jau nākammēnes tā varētu pieaugt vēl.

Pensiju indeksācijā ņem vērā ne tikai inflācijas rādītājus, bet arī algas pieaugumu, un līdz šim vidējā alga ir kāpusi, līdz ar to atstājot pozitīvu ietekmi uz pensiju indeksāciju.

Bankas Latvijā ir vāji integrētas vietējās ekonomikas attīstībā – šis rādītājs mūsu valstī ir viens no zemākajiem Eiropā. Ir grūti saņemt aizdevumu bankā, lai gan pašas finanšu iestādes uzskata, ka tas saistīts ar iedzīvotāju zemo pieprasījumu un aizņēmēju kvalitāti.

Pērnais gads daudziem degvielas tirgotājiem, arī tiem, kas darbojas Latvijā, ir vainagojies ar peļņas pieaugumu, kas varētu radīt jautājumus par to, ka straujajā naftas cenu kāpumā arī degvielas tirgotāji uzlikuši papildu uzcenojumus, lai tiktu pie lielākas peļņas.

Eiropas Centrālās bankas vakardienas lēmums tirgus analītiķiem nebija pārsteigums – t.s. galvenās bāzes procentu likmes palielināšana par 0,25 procentu punktiem līdz 4% bija tikai kārtējais pakāpiens nu jau gadu ilgušajā procentu likmes audzēšanā. No Latvijas viedokļa šādos apstākļos gan ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami panākt daudzu politiķu un arī Latvijas Bankas piesaukto nepieciešamību pēc kreditēšanas palielināšanas.

Aizvien ieilgstošais Eiropu pārņēmušais sausums sola kārtējos izaicinājumus ne tikai lauksaimniekiem, bet arī tiem, kas viņu produkciju patērē. Trešdienas rītā Maljorkā piedzīvotais negaiss un spēcīgā lietusgāze ir laba zīme, ka Eiropas lauki pavisam bez valgmes šovasar nepaliks, un ir cerība uz to, ka apcirkņi nebūs pilnīgi tukši, taču nekādam lielam optimismam nav pamata.

Vairākus desmitus gadu ilgstoša neprofesionāla reģionālā politika novedusi valsti pie pamatīgas noslāņošanās starp galvaspilsētu un attālākām Latvijas vietām. Kamēr Rīgā vidējais Eiropas Savienības labklājības līmenis varētu būt manāms jau pie horizonta, tikmēr 200 un pat mazāk kilometru attālumā ir bēdu ieleja, kas izpaužas arī vairākus desmitus procentu zemākās algās.

Tā kā politiķu vidū acīmredzami no jauna ir aktualizējies jautājums par iespējamo ārkārtas virspeļņas nodokļa ieviešanu komercbankām, banku lobijs ir sarosījies. Vakar ar īpašu paziņojumu šajā sakarā klajā nāca Finanšu nozares asociācija, klāstot, ka šāds nodoklis mazināšot kreditēšanu un valsts budžeta ieņēmumus.

Inflācijai pamatīgi “iztīrot” iedzīvotāju makus, aizvien izteiktākas blaknes ir vērojamas uzņēmējdarbības sektorā. Pagājušajā gadā cenu pieaugums bija veicinošs lielākai korporatīvajai peļņai, šogad redzamas pretēja procesa ievirzes – krītoties iedzīvotāju pirktspējai, arī daudzos uz vietējo patēriņu orientētajos sektoros peļņas iespējas samazinās.

Finanšu tirgus ekspertu ieteikumi būt pacietīgiem vērtspapīru cenu lejupslīdes laikā sevi pēdējo dažu mēnešu laikā ir attaisnojuši. Ieguldījumu atdeve 12 mēnešu periodam, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija rakstāma pat ar padsmit procentu kritumu, patlaban ir vai nu mazos vienciparu mīnusos, vai pat nokļuvuši “pozitīvajā teritorijā”.