Neraugoties uz to, ka šobrīd ir vairāk tādu preču un pakalpojumu, kam cenas 12 mēnešu laikā pieaugušas, nevis samazinājušās, gada inflācijas rādītājs Latvijā sarūk. Šis process varētu turpināties arī nākamajos mēnešos, tādējādi nevar izslēgt iespēju, ka Latvijā varētu parādīties arī kopējā deflācija ne tikai atsevišķu mēnešu, bet arī gada ietvarā.
Oktobrī inflācijas rādītājs noslīdējis līdz zemākajam punktam kopš “aktīvā kovida” laikiem jeb konkrētāk - 2021. gada pavasara. Gada inflācija iepriekšējā mēnesī saruka līdz 2,1% salīdzinājumā ar 3,3% vērto patēriņa cenu kāpumu mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt mēneša laikā esam piedzīvojuši jau pēdējā laikā ierasto deflāciju, dzīvei oktobrī salīdzinājumā ar septembri kļūstot par 0,4% lētākai.
Turklāt divi no lielajiem patēriņa segmentiem, pateicoties naftas un citu enerģētisko resursu cenu kritumam, ir piedzīvojuši kritumu arī gada izteiksmē. Tā, piemēram, ar mājokli saistītie tēriņi gada laikā ir kritušies par 6,6%. Ziņa ir pozitīva, jo uzlabo finansiālo situāciju tieši mazāk turīgo iedzīvotāju grupās. Mājokļu sektorā pēdējā gada laikā būtiskāks cenu kritums ir bijis siltumenerģijai. Gada laikā valstī tā kopumā ir kļuvusi par 15,3% lētāka. Tāpat apmēram ceturtdaļas vērts cenas samazinājums arī cietajam kurināmajam un dabasgāzei. Tikmēr elektroenerģija vidēji ir kļuvusi par 2,7%, bet kanalizācijas pakalpojumi par 4,9% lētāki. Tomēr atsevišķos mājokļu segmentos ir vērojams cenu kāpums. Sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+7,5%), mājokļa īres maksa (+7,8%), atkritumu savākšana (+13,6%). Dārgāki esot kļuvuši arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam un ūdensapgāde.
Naftas cenu kritums un tam sekojoša degvielas cenas samazināšanās veicinājusi kopēju deflāciju arī transporta nozarē. Kopumā šis segments gada laikā kļuvis par 3,3% lētāks, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kritums par 8,4%. Dīzeļdegviela kļuva lētāka par 9,9%, benzīns - par 5,2%, bet auto gāze - par 14,5%. Savukārt cenas pieauga pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam un citiem pakalpojumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.
Lai arī situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos sākotnēji noveda pie naftas cenu kāpuma un tas varēja radīt bažas par to, ka inflācija atkal sāks pieaugt, pēdējās pāris nedēļās “melnais zelts” strauji kļuvis lētāks, un šajā laikā tā cena samazinājusies par 13-14%. Vakar pievakarē maksājot nepilnu 81 ASV dolāru par barelu, Ziemeļjūras jēlnafta “Brent” ir lētāka nekā teroristu uzbrukuma Izraēlai priekšvakarā. Tādējādi ekonomiskā realitāte šobrīd prevalē pār ģeopolitiskajiem riskiem. Proti, pasaules ekonomikas bremzēšanās spēj veicināt naftas cenas samazināšanos vairāk nekā potenciālie politiskie riski. Tas savukārt ir diezgan nepārprotams signāls tālākam inflācijas kritumam, jo līdz ar naftas cenas sarukšanu samazinās arī kopējie izmaksu līmeņi pasaules tautsaimniecībā, tādējādi arī patēriņa cenu līkne tiek spiesta lejup.
Šeit jāpiebilst, ka pēdējās apmēram trīs nedēļas biržā ir bijušas labvēlīgas dabasgāzes cenas kritumam un to laikā “zilā kurināmā” cena ir sarukusi apmēram par 15%. Jāpiebilst, ka rudens ir silts un tas nozīmē, ka siltumenerģijas ražošanai vajag mazāk gāzes, kas veicina šī kurināmā uzkrāšanos. Silts ir ne tikai pie mums un citviet Eiropā, un, krājoties dabasgāzes kubikmetram pie kubikmetra, laika gaitā veidojas rezerves, kas spiež lejup arī gāzes cenu biržā. Tādējādi izmaksu kritums veidojas ne tikai uz lētākas degvielas, bet arī siltumenerģijas un elektrības rēķina. Ekonomiskās stagnācijas apstākļos valdot zemākam pieprasījumam nekā “labajos laikos”, konkurence ražotāju un tirgotāju vidū pieaug, un galu galā kopējie cenu līmeņi lai arī nedaudz, taču tomēr slīd uz leju. Domājams, ka šī faktora ietekmē arī Latvijas patērētāja dzīve kaut nedaudz, taču tomēr kļūs vieglāka. Turklāt enerģētisko resursu cenu krituma dēļ mēs diezgan drīz varam piedzīvot inflācijas pāreju deflācijā. Tiesa gan, šī procesa ietekmē salīdzinājumā ar pašreizējiem cenu līmeņiem diezin vai varam sagaidīt jūtamu cenu kritumu dažādiem pakalpojumiem un vairumam pārtikas produktu. Tā kā iedzīvotājiem un uzņēmumiem ietaupīsies nauda, jo mazāk vajadzēs maksāt par ārzemju enerģētiskajām izejvielām, var gadīties, ka pakalpojumu cenas var pat pieaugt.
