Pensionāriem savilkt galus kļūst aizvien grūtāk

© Foto: Ilze Zvēra/F64

Pensiju indeksācija kaut kādā mērā palīdz kompensēt cenu pieaugumu, tomēr kopumā caurmēra seniors bagātāks nekļūst, patiesībā notiek pilnīgi pretējais. Par to liecina gan samērā lēnais vecuma pensiju pieaugums, gan arī indeksācijas apmēri, kas netiek līdzi cenu pārmaiņām vitāli svarīgākajās preču un pakalpojumu grupās.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs esošā informācija, šā gada augustā vidējais vecuma pensijas apmērs sasniedza 531,76 eiro. Salīdzinājumam - pērn augustā vidējās vecuma pensijas apmērs bija 525,56 eiro, tātad gada laikā tā pieaugusi vien par 1,18%. Tikmēr gada inflācija augustā Latvijā bija 5,4%, tātad, pat ja vidēji statistiska pensionāra iztikas groza vērtība mainītos atbilstoši kopējam inflācijas rādītājam (tā nav, jo pensionāru patēriņa grozā lielāku nozīmi ieņem pārtikas, komunālie maksājumi un medikamenti, kur sadārdzinājums kopumā bijis straujāks par vidējo inflāciju), arī tad vidējā pensionāra pirktspēja gada laikā būtu kritusies par vairāk nekā 3%. Tiesa gan, atšķirībā no pagājušā gada augusta šogad pensiju indeksācija notika šā gada oktobrī, kad tika indeksētas pensijas līdz 609 eiro ar koeficientu 1,064, tādējādi indeksējamās pensijas pieauga par 6,4%, kas ir straujāks temps par vidējo patēriņa cenu kāpumu.

Tomēr, ja atgriežamies augustā, tad ir iespējams izvērtēt, cik par vidējo vecuma pensiju varēja nopirkt salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Tiesa gan, ir jāņem vērā, ka vecuma pensija nav tikai no indeksācijas atkarīgs lielums, jo, kamēr vieni ļaudis diemžēl dodas aizsaulē, citi papildina senioru rindas, un viņu iztika lielā mērā ir atkarīga no veikto sociālo iemaksu apjoma. Tāpat ar esošajiem datiem iespējams izvērtēt, cik lielā mērā pirms šā gada pensiju indeksācijas ir mainījusies pensionāru pirktspēja divu gadu griezumā, un salīdzināt, cik it kā lielā, gandrīz 23% vērtā pensiju indeksācija ir bijusi vērtīga, lai iegādātos ikdienā nepieciešamās preces.

Mazāk gan pārtikai, gan veselībai

Kā jau minēts, kopējā vecuma pensijas pirktspēja pret kopējo patēriņa cenu indeksa rādītāju gada laikā atpaliek vairāk nekā par 3%, savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenas pieaugums augustā bija apmēram par 7% augstāks nekā vecuma pensijas pieaugums. Šeit iespējams arī rast skaidrojumu, kādēļ Latvijas veikalos rūk pārtikas mazumtirdzniecības apjoms. Ja runājam par konkrētām plašāk tirgotām precēm, tad gada laikā senioriem daudz mazāk nekā iepriekš pieejama ir kļuvusi maize, kurai cena vidēji bija pieaugusi par 22,2%, brokastu pārslas - par 20,3%, cūkgaļa - par 16,9% un olas, kas caurmērā sadārdzinājušās par 11,8%. Laba ziņa ir tā, ka lētāks ir kļuvis piens (par 13,1%), sviests (par 15,8%), rīsi (par 2%), mājputnu gaļa (par 2,6%), bet milti un citi graudaugi kopumā kļuvuši par pusotru procentu lētāki nekā pagājušā gada augustā.

Par vidējo vecuma pensiju ievērojami kritusies pieejamība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru cenas šā gada augustā bija par 9,6% augstākas nekā pērnā gada rudzu mēnesī. Tajā skaitā ambulatoriem pakalpojumiem cenas ir pieaugušas pat par 12,6%, un diezin vai veselības aprūpes pakalpojumi kļūs lētāki. Līdz ar to pat oktobrī notikusī 8,6% vērtā pensiju indeksācija nespēj apturēt to, ka veselības aprūpes pakalpojumi pensionāriem kļūst mazāk pieejami nekā iepriekš. Nosacīti labāka situācija ir ar komunālajiem pakalpojumiem. Patēriņa grupā, kas tiek klasificēta kā “mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais”, cenas bijušas par 1,6% augstākas nekā pērn augustā, līdz ar to situācija nav tik kritiska kā ar veselības aprūpi un pārtiku. Tikmēr segmentā, kas attiecas uz mājokļa iekārtošanai un citām mājsaimniecībā nepieciešamajām precēm, situācija ir tikpat slikta kā ar veselību un pārtiku. Minētajā segmentā cenas caurmērā augušas par 8,6%, līdz ar to arī tas kļuvis senioriem aizvien mazāk pieejams. Apmēram līdzīgi ir arī ar pieejamību kultūras un atpūtas pasākumiem.

“Par īsu” arī divos gados

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā strauji skrejošā inflācija likusi valdībai rīkoties, un tā pagājušā gada augustā veica pensiju indeksāciju gandrīz 23% apmērā. Ja salīdzina šo indeksācijas apmēru ar inflāciju divu gadu periodā, ir iespējams noteikt, cik lielā mērā pirktspēja ir saglabājusies kopš iepriekšējās indeksācijas. Sliktā ziņa ir tā, ka arī šeit inflācija ievērojami apsteigusi indeksācijas apmēru, jo divu gadu laikā - no 2021. gada augusta līdz 2023. gada augustam - patēriņa cenu indekss ir pieaudzis par 28,1%. Tātad, pat ja pirktspējas aprēķinam izmanto kopējo inflācijas rādītāju, divu gadu laikā pensionāru pirktspēja attiecībā uz vecuma pensiju vai indeksējamo tās daļu ir kritusies apmēram par pieciem procentiem. Taču tas būtu tad, ja pensionāra izdevumu struktūra būtu līdzīga tai, kāda ir vidējam Latvijas patērētājam. Patiesībā situācija ir ievērojami sliktāka, jo tikai tarifi, kas saistīti ar mājokļa komunālajiem pakalpojumiem vien, divu gadu laikā ir kāpuši par 54,8%, tajā skaitā siltumenerģija - par 78,7%, savukārt pārtikai cenas caurmērā kāpušas par 36%. Tādējādi vienīgais, uz ko pensionāri var cerēt, ir tālāka inflācijas samazināšanās. Tomēr jāteic, ka reālā pensionāru pirktspēja tuvākajā laikā diemžēl nevarēs atgriezties 2021. gada līmenī jeb laikā, pirms sākās iepriekšējais lielais inflācijas lēciens.

Ekonomika

Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.