Lai arī pastāv iespēja, ka norises Izraēlā un tai piegulošajā Gazas sektorā var izvērsties plašākā konfliktā, šķiet, ka pasaules naftas tirgus pārāk nebažījas par piegādēm un arī degvielas tirdzniecība biržā norit mierīgi un bez pamanāmiem ekscesiem. Tas var kalpot par signālu tam, ka arī Latvijas autobraucējiem nenāksies piedzīvot šoku, lūkojoties vietējo degvielas uzpildes staciju cenrāžos.
Divu nedēļu laikā kopš 6. oktobra jeb teroristu uzbrukuma Izraēlai priekšvakara Ziemeļjūras jēlnafta “Brent” piedzīvojusi cenas pieaugumu ap 9%, biržas tirdzniecību 20. oktobrī noslēdzot ar 92,16 ASV dolāru atzīmi par barelu. Kāpums it kā pamanāms, taču ne tāds, kā varētu iedomāties, ja konfliktā varētu iesaistīties vesels reģions, kurš vienlaikus ir pasaules lielākā naftas tvertne. Turklāt dažas nedēļas iepriekš, kad naftas tirgum bija cits cenu lēciena bums un bija bažas par “melnā zelta” deficītu, tīri ekonomisku apsvērumu dēļ cena biržā spēja pakāpties par dažiem dolāriem barelā augstāk.
Komentējot potenciālos situācijas attīstības scenārijus, “Rietumu bankas” Klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Konstantīns Goluzins stāsta, ka Tuvo Austrumu valstis iegūst un eksportē vairāk nekā trešdaļu no pasaules naftas patēriņa, kas rada lielus riskus naftas cenām, ja šis eksports jebkādā veidā tiek apdraudēts. Eksperts atgādina, ka pirms piecdesmit gadiem, kad notika karš starp Izraēlu un arābu valstīm, vairākas arābu valstis noteica naftas eksporta embargo ASV, kas lika naftas cenām četrkāršoties. “Lai vairāk nepieļautu situāciju, ka arābu valstis var izmantot naftu kā ieroci savu interešu virzīšanai, ASV sāka veidot stratēģiskās naftas rezerves. Tomēr pašreiz tās ir uz pusi izsmeltas pēc ASV centieniem apstādināt naftas cenas pieaugumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Patlaban ASV stratēģiskās naftas rezerves ir ap 350 miljoniem barelu, kas ir zemākais līmenis kopš pagājušā gadsimta 80. gadu sākuma,” situāciju ieskicē K. Goluzins. Viņaprāt, lai gan situācija ir labāka nekā pirms piecdesmit gadiem, ASV zemo stratēģisko rezervju apjoms palielina risku, ka situācijas eskalācijas gadījumā pieejamā naftas apjoma var nepietikt, lai apmierinātu pieprasījumu, kas varētu likt naftas cenai strauji augt, viegli pārsniedzot 100 dolāru par barelu atzīmi. “Rietumu bankas” pārstāvis atgādina, ka “miera laikos” naftas pieprasījumu un piedāvājumu nosaka ekonomikas rādītāji. Viņaprāt, lai arī pieprasījums pēc naftas varētu kristies līdz ar sagaidāmo pasaules ekonomikas atdzišanu, tomēr tas diez vai spēs radīt būtisku naftas cenas samazinājumu, ja spriedze Tuvajos Austrumos palielināsies.
Tomēr ir atsevišķi aspekti, pēc kuriem var izdarīt secinājumu, ka iespējamajai trauksmei varētu būt īstermiņa raksturs. “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis vērš uzmanību uz to ekonomisko situāciju, kas pasaulē naftas cenu diktēja vēl pirms “Hamās” uzbrukumiem Izraēlai. Proti, par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Šī preventīvā darbība cenu noturēšanā balstījās atsevišķu valstu paziņojumos par ieguves apjomu samazināšanu, kas nosacīti veicina tirgus sabalansēšanu no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa, turklāt sekmēja cenas pieaugumu. “Naftas tirgus labi apzinās, ka galvenie iemesli, kāpēc naftas cena pēdējos mēnešos pieaugusi par 25%, ir Saūda Arābijas un Krievijas ieguves samazināšanās, globālais naftas pieprasījums saglabājies labāk nekā gaidīts, kā arī joprojām sarūk aktivitāte ASV slānekļa naftas ieguvē,” vērtē ekonomists. Taču tieši iepriekšējās pāris nedēļās pirms teroristu uzbrukuma naftas cenas biržā nokritās vairāk nekā par 10%. Līdz ar to var secināt, ka preventīvajiem pasākumiem melnā zelta cenas noturēšanā ir vien ierobežots raksturs. Zināmu optimism sniedz arī “Neatkarīgās” aptaujāto degvielas tirgotāju norādes, cita starpā arī tādas, ka šobrīd neesot satraukuma par to, ka uzzēlušā konflikta ietekmē varētu rasties naftas produktu deficīts. Jautāts, vai saistībā ar ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu Tuvajos Austrumos šobrīd ir pieaugušas bažas par piegāžu traucējumu rezultātā iespējamo naftas produktu deficītu, SIA “Neste Latvija” valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis, teic, ka pašlaik šādām bažām nav redzama pamata. Kopumā gan “Neste Latvija”, gan “Circle-K” pārstāvji atturas vismaz publiski prognozēt, kāda būs degvielas cenu virzība. No tirgotāju puses attiecībā uz tirgus tendencēm dzirdamas norādes uz jau zināmajiem ietekmējošajiem faktoriem - gan ekonomiskās situācijas pārmaiņām pasaulē, gan naftas ieguves apjomiem, gan iespējamo konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos. Pagaidām gan degvielas cenu izmaiņās pasaulē nav noticis nekas ekstrēms. Piemēram, ASV preču biržā benzīna cena laika posmā no 6. oktobra līdz 20. oktobrim ir pakāpusies par apmēram 8%. Taču vienlaikus ir jāpiebilst, ka mēnesi iepriekš benzīns biržā tika tirgots krietni augstākā cenu līmenī nekā patlaban. Apmēram līdzīgas cenu izmaiņas ir piedzīvojusi dīzeļdegvielas cena Frankfurtes biržā. Turklāt ir jāpiebilst, ka abi degvielas veidi iepriekšējās nedēļas beigās vairs nebija savos augstākajos punktos kopš konflikta sākuma, kas liecina par tirgus konsolidāciju.
Gadu desmitiem bija ierasts, ka situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos nozīmēja arī naftas cenu pieaugumu preču biržās ar tam sekojošu degvielas sadārdzināšanos degvielas uzpildes stacijās. Tomēr pēdējie gadi aizvien vairāk parāda aizvien izteiktāku naftas tirgus imunitāti pret šāda veda saasinājumiem, un labā ziņa ir tā, ka nafta vairs nav uzskatāma par šantāžas ieroci apšaubāmu režīmu rokās. Tam par iemeslu ir vismaz pāris faktori. Pirmais - ASV kļūšana par naftas ieguves lielvalsti numur viens, otrais - Saūda Arābijas jau īstenots naftas cauruļvada projekts, kas novirza kādreizējās piegādes caur Hormuza jūras šaurumu (bija risks, ka tur tos varētu bloķēt saūdiešu ienaidniece Irāna) uz valsts rietumiem. Minētie faktori pasaules naftas tirgum ir noņēmuši krietnu ģeopolitiskās spriedzes devu, tomēr šobrīd pēc “Hamās” teroristu pastrādātajām neģēlībām un tam sekojošas loģiskas Izraēlas atbildes pasaules melnā zelta tirgus atkal ir piedzīvojis neziņu par to, vai varbūtējā plašāka konflikta eskalācija un tālāka ģeogrāfiskā izplešanās neizvērtīsies kārtējā naftas un tās produktu cenu pieaugumā.
Neraugoties uz to, ka pasaule ir nonākusi diezgan pamatīgā ģeopolitiskā nenoteiktībā, ir vērts pievērst uzmanību diezgan pragmatiskiem apsvērumiem, kas naftas tirgu varētu noturēt kaut kādos loģiskos rāmjos. Tie varbūt nedarbojas Krievijā, un tāpēc šī valsts aizvien paliek un, visticamāk, turpinās palikt globālās ekonomikas barošanās ķēdes pašā apakšā, taču tie, visticamāk, nemetīs likumu finanšu plānotājiem arābu un citās lielajās naftas eksporta valstīs. Iemesls tam ir vienkāršs. Pēdējā laikā dažādu apsvērumu pēc aizvien biežāk parādās ievirze naftas piedāvājumam pārsniegt pieprasīumu, un nevaram izslēgt iespējamību, ka pie pašreizējās pasaules tautsaimniecības stagnēšanas tie iedarbosies ar aizvien lielāku spēku. Vērts piebilst, ka pasaules naftas tirgus jau vairākkārt, sākot no 2014. gada vasaras (toreiz naftas cena bija uzkāpusi saistībā ar “Islāma valsts” kaujinieku panākumiem Sīrijā un Irākā, turklāt situāciju saasināja arī Krievija pēc tās veiktās Krimas okupācija un ložņāšanas Donbasā), ir piedzīvojis pamanāmu kritumu, kad šī fosilā resursa eksportētāji ekonomisku apsvērumu pēc sajutuši nepieciešamību cīnīties par savas tirgus daļas saglabāšanu. Kopējā realitāte vairs nav tāda kā pirms 20 gadiem, kad katras eksportētāju lielvalsts paziņojumi varēja saglabāt kādu ilgstošu ietekmi tirgū un cenās. Tagad naftas piegādātāju kļūst aizvien vairāk, taču potenciālais patēriņš nākotnē ir tendēts samazināšanās virzienā. Ko no tā var secināt vienkāršs autobraucējs, kura spēkratu darbina iekšdedzes dzinējs? Tikai to, ka pat ļoti straujš naftas cenu kāpums sola vien pārejošas grūtības, jo iespaidīgais cenu lēciens var būt īslaicīgs, līdzīgi kā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā. To zina arī lielie naftas eksportētāji un, kā liecina vairākkārtēja pieredze, ir vairāk tendēti domāt katrs par savām interesēm, nevis par to, lai “melno zeltu” censtos saglabāt dārgu par katru cenu. Jāpiebilst, ka arī iekšdedzes dzinēji kļūst ekonomiskāki un patērē aizvien mazāk degvielas, turklāt tos aizvien vairāk aizstāj tādi, kuri darbojas ar elektrību, un tās ieguvei, kā zināms, ne vienmēr ir vajadzīga nafta vai kāds cits fosilais kurināmais.
